atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
treatment is any activity that directly targets individuals who have problems with their drug use and which<br />
aims to improve the psychological, medical or social state of those who seek help for their drug problems. This<br />
activity often takes place at specialised facilities for drug users, but may also occur in the context of general<br />
services offering medical and/or psychological help to people with drug problems), pēc kuras „narkotiku ārstēšana<br />
ir jebkāda veida darbība, kas tieši skar indivīdu ar narkotiku problēmām, <strong>un</strong> tās uzdevums ir uzlabot<br />
pacienta psiholoģisko, medicīnisko vai sociālo stāvokli. Šī darbība bieži noris specializētā narkotiku lietotāju<br />
ārstniecības iestādē, taču tā var norisēt arī vispārējā veselības aprūpes sistēmā, kurā tiek sniegta medicīniska<br />
<strong>un</strong>/vai psiholoģiska palīdzība.” (EMCDDA, 2000.)<br />
Pēc šīs definīcijas par ārstniecību uzskatāma<br />
1) jebkāda veida iejaukšanās, kuras mērķis ir mazināt narkotiku lietošanas radīto kaitējumu indivīdam,<br />
arī detoksikācija vai abstincences radīšana,<br />
2) medicīniska vai nemedicīniska iejaukšanās,<br />
3) iejaukšanās, kas var būt kā vienreizējas konsultācijas, tā arī strukturētas ilgtermiņa programmas<br />
veidā.<br />
Turpmākajās apakšsadaļās atspoguļota informācija par pacientiem ambulatorās <strong>un</strong> stacionārās iestādēs,<br />
kā arī informācija par rehabilitāciju izgājušiem pacientiem pēc 2006. gadā veiktās situācijas analīzes.<br />
9.4.2.1. Ambulatorā ārstēšana<br />
Uzskaites sistēmas <strong>un</strong> pacientu reģistrācijas kārtības dēļ Latvijā nav iespējams novilkt robežu starp<br />
ambulatori <strong>un</strong> stacionāri ārstētiem pacientiem, tomēr uzskatāms, ka lielākā daļa pacientu, kas ārstējušies<br />
stacionāros (gan intoksikācijas, gan citos ārstniecības gadījumos), ir vērsušies pie ārsta arī ambulatori.<br />
Šajā apakšsadaļā pārsvarā izmantoti Reģistra dati, kas Latvijā pastāvošās uzskaites sistēmas ietvaros,<br />
iespējams, aptver arī stacionāros ārstētos pacientus.<br />
Kopš pirmā Latvijā reģistrētā pacienta 1976. gadā līdz 2006. gadam ar dažādu <strong>vielu</strong> (izņemot alkohola<br />
<strong>un</strong> tabakas) izraisītu atkarību ārstējušies 7318 pacienti. Pirmais pirmreizēji ārstēto pacientu skaita<br />
pieaugums bija vērojams 1985. gadā, kad Padomju Savienībā tika ieviesti nozīmīgi alkohola lietošanas<br />
ierobežojumi, <strong>un</strong> tas saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī līdz pirmajiem Latvijas neatkarības atja<strong>un</strong>ošanas<br />
gadiem. Ar 1993./1994. gadu situācija kardināli mainījās — katru gadu bija vērojams liels pirmreizēji<br />
ārstēto pacientu skaita pieaugums. Pirmreizēji ārstēto pacientu skaits 2001. gadā sasniedza maksimumu,<br />
tad līdz 2003. gadam samazinājās <strong>un</strong>, sākot ar 2004. gadu, stabilizējies aptuveni 400 gada laikā pirmreizēji<br />
ārstēto pacientu līmenī. Pēdējos gados iegūtie rezultāti, no vienas puses, atspoguļo zināmu stabilitāti,<br />
taču, iespējams, atspoguļo nepilnības pacientu reģistrācijas sistēmā.<br />
Salīdzinot ārstniecības indikatora datus ar situāciju pirms 2002. gada, jāņem vērā arī pārmaiņas tiesību<br />
aktos, kas kopš 2002. gada paredz, ka ir iespējams nesniegt pārskatu par pacientiem, kas ir vecāki par<br />
18 gadiem.<br />
Grūti noteikt, cik liela daļa pacientu netiek reģistrēta, taču, piemēram, veicot vairāku ar narkomānijas<br />
ārstniecību saistītu datu bāzu (ambulatoro pacientu datu bāzes, no stacionāriem izrakstīto pacientu<br />
datu bāzes <strong>un</strong> Reģistra) salīdzināšanu, noskaidrots, ka 2005. gadā nav atspoguļoti 108 stacionāru datu<br />
bāzes <strong>un</strong> 153 ambulatorās datu bāzes pacienti. Diemžēl datu bāzes nedod iespēju noteikt, vai tā ir pacienta<br />
pirmreizējās ārstniecības epizode, taču ir pamats uzskatīt, ka daļa šo pacientu ir griezušies pie narkologa<br />
pirmo reizi <strong>un</strong> tāpēc Reģistra dati par ārstniecību var neaptvert ne mazāk kā vienu trešdaļu pacientu, kā<br />
arī nav iespējams noteikt, vai pārmaiņas pēdējos gados nav daļēji saistītas arī ar informācijas neiekļaušanu<br />
Reģistrā.<br />
Pēc nozares statistiskā pārskata datiem (veidlapa Nr. 11), 2006. gadā reģistrēti 390 ja<strong>un</strong>i narkotisko<br />
<strong>un</strong> psihotropo <strong>vielu</strong> atkarības, intoksikācijas vai pārmērīgas lietošanas gadījumi. Ar pirmreizēji noteiktu<br />
atkarības sindroma diagnozi 2006. gadā reģistrēti 205 pacienti (8,7 uz 100 000 iedzīvotāju) (sk. 9.1. diagrammu).<br />
Kopš 2003. gada nav izteiktas pirmreizēji reģistrēto nelegālo <strong>vielu</strong> atkarības slimnieku skaita<br />
dinamikas tendences, piemēram, 2004. gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu bija vērojams šo pacientu<br />
108<br />
narkotisko <strong>un</strong> psihotropo <strong>vielu</strong> lietošanas izplatība <strong>un</strong> <strong>sekas</strong><br />
sva_makets01(narkologija).indd 108<br />
12/7/07 10:15:19 AM
Change language