atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
9.3. tabula. Rehabilitācijas iestādēs ārstējušos vidējais<br />
vecums 1996.—2005. gadā (atspoguļots <strong>un</strong>ikālo pacientu skaits attiecīgajā gadā)<br />
Skaits (n) Vidējais aritmētiskais 95% ticamības intervāls Ja<strong>un</strong>ākais pacients Vecākais pacients<br />
1996 71 18,42 16,73 20,11 7 37<br />
1997 88 20,16 18,85 21,47 8 34<br />
1998 63 22,84 20,99 24,70 13 43<br />
1999 84 19,89 18,72 21,06 14 39<br />
2000 128 19,00 18,28 19,72 12 33<br />
2001 90 19,37 18,62 20,11 14 29<br />
2002 85 19,69 18,65 20,74 14 40<br />
2003 34 19,21 17,91 20,51 12 28<br />
2004 56 20,86 19,01 22,70 13 51<br />
2005 57 21,11 19,38 22,83 13 44<br />
Kopā 756 19,93 19,52 20,33 7 51<br />
Rehabilitācijas pētījuma 2006. gada dati.<br />
Narkotiku lietošanas ilgums ir tieši saistīts ar rehabilitācijā ārstējušos pacientu vecumu, tāpat vērojams,<br />
ka pēdējos gados palielinās rehabilitācijas pacientu vidējais vecums, kā arī vidējais narkotiku lietošanas<br />
ilgums pirms rehabilitācijas, kas 2005. gadā bija 3,48 gadi (95% TI 2,46—4,49 gadi).<br />
Kā pirmais Latvijā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku <strong>un</strong> noziedzības apkarošanas biroja<br />
(UNODC) atbalstu 1990. gadā tika izveidots Rīgas Narkomānijas slimnieku centrs pieaugušajiem, kas darbojās<br />
pēc terapeitiskās komūnas „Daytop” principiem. 1991. gadā ar Norvēģijas valdības finansiālo atbalstu<br />
Straupes narkoloģiskajā slimnīcā tika izveidots pusaudžu rehabilitācijas kolektīvs „Saulrīti”, kurā vienlaikus<br />
var ārstēties 20 pusaudži līdz 18 gadu vecumam, savukārt 1997. gadā ar ANO <strong>un</strong> Latvijas valdības atbalstu<br />
tika izveidots Rindzeles Narkomānu rehabilitācijas centrs. 2003. gada darbu sācis rehabilitācijas centrs<br />
„Dzīves enerģija” bērniem <strong>un</strong> pusaudžiem. Visu centru programmas ir balstītas uz līdzīgu Eiropas centru<br />
pieredzi <strong>un</strong> adaptētas ar ārvalstu speciālistu palīdzību (RNSRC, 2007).<br />
Narkomānijas slimnieku rehabilitācijas programmas balstītas uz medicīnisku psihosociālo rehabilitāciju,<br />
kas ir narkomānijas slimnieku ārstēšanas primārā, sek<strong>un</strong>dārā <strong>un</strong> terciārā tīkla terciārā sastāvdaļa<br />
(RNSRC, 2007; Bruce, 1990). Par rehabilitācijas psihosociālā aspekta teorētisko pamatu kalpo kognitīvi biheiviorālā<br />
koncepcija, kā arī dažādi terapijas veidi (Marlatt, Baer, Donovan, Kivlahan,1988; RNSRC, 2006).<br />
Narkomānijas slimnieku rehabilitācijas programmu galvenais mērķis ir restrukturizēt atkarīgo cilvēku<br />
dzīvi <strong>un</strong> attīstīt normālu (bez vajadzības pēc narkotiku lietošanas) spēju f<strong>un</strong>kcionēt sabiedrībā. Kā būtiskākie<br />
programmas pamatprincipi minami šādi: nedrīkst lietot alkoholu <strong>un</strong> narkotiskās vielas, izmantot<br />
fizisku vai morālu vardarbību pret citiem pacientiem, kā arī veidot intīmas attiecības rehabilitācijas laikā<br />
(Kooyman, 1993; Шабанов, Штакельберг, 2001; RNSRC, 2007). Citi narkomānijas slimnieku rehabilitācijas<br />
programmu mērķi ir palīdzēt pacientiem sakārtot <strong>un</strong> mobilizēt viņu iekšējos <strong>un</strong> ārējos resursus, palīdzēt<br />
tikt skaidrībā pašiem ar sevi, atgūt atbildības <strong>un</strong> dzīves jēgas sajūtu, kļūt patstāvīgiem, sakārtot attiecības<br />
ar piederīgajiem <strong>un</strong> draugiem, atrast piemērotu nodarbošanos <strong>un</strong> brīvā laika pavadīšanas veidus (Narkoloģijas<br />
centrs, 2002, 112).<br />
Narkomānijas slimnieku rehabilitācijas programmas sastāv no vienādi strukturētiem posmiem. Galvenie<br />
pirmā posma uzdevumi ir adaptācija <strong>un</strong> iekļaušanās kolektīvā, dienas režīma <strong>un</strong> normu ievērošana,<br />
rehabilitācijas centrā valdošo vērtību sistēmu pieņemšana, samierināšanās ar dzīvē notikušo <strong>un</strong> vēlēšanās<br />
aktīvi iekļauties savas dzīves <strong>un</strong> dzīvei atvēlētā laika pārstrukturēšanā. Otrajā posmā indivīds mācās, kas ir<br />
atbildība. Atbildības mērs šajā laikā tiek paaugstināts līdz tādam līmenim, ka pacients iemācās uzņemties<br />
116<br />
narkotisko <strong>un</strong> psihotropo <strong>vielu</strong> lietošanas izplatība <strong>un</strong> <strong>sekas</strong><br />
sva_makets01(narkologija).indd 116<br />
12/7/07 10:15:19 AM
Change language