atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Telpiskā atstumtība saistībā ar narkotisko <strong>vielu</strong> lietošanu Latvijā nav raksturīga, proti, narkotisko <strong>vielu</strong><br />
lietotāji netiek atstumti dzīvesvietas ziņā. To drīzāk nosaka vispārīgais labklājības līmenis, materiālie resursi.<br />
Sociālās atstumtības mazināšanas jautājums narkotisko <strong>vielu</strong> lietotāju vidū ir ļoti sarežģīts, jo narkotisko<br />
<strong>vielu</strong> lietotāji visbiežāk neapzinās, ka viņu atstumtības cēlonis ir tieši šo <strong>vielu</strong> lietošana. Ja arī lietotāji<br />
apzinās problēmas būtību, viņi reti cenšas šo situāciju mainīt.<br />
9.8.2. Nelegālo atkarību izraisošo <strong>vielu</strong> lietošana ieslodzījuma vietās<br />
2005. gadā četrās Latvijas ieslodzījuma vietās (Grīvas, Iļģuciema, Šķirotavas <strong>un</strong> Valmieras cietumā),<br />
EQUAL projekta ietvaros tika veikta ieslodzīto personu aptauja, kuras mērķis bija izstrādāt ja<strong>un</strong>us risinājumus<br />
ieslodzīto nodarbinātības veicināšanai (Šiļņeva, Osis u. c., 2005).<br />
Nelegālo atkarību izraisošo <strong>vielu</strong> lietošana uzskatāma par vienu no faktoriem, kas negatīvi ietekmē<br />
ieslodzīto motivāciju iesaistīties darbā ieslodzījuma vietās. No otras puses, darba vai citu saturīgu laika<br />
aizpildīšanas pasākumu trūkums pamudina ieslodzītos lietot atkarību izraisošās vielas. Tādēļ papildus sociāldemogrāfiskajai<br />
informācijai <strong>un</strong> jautājumiem par nodarbinātību, vispārējo <strong>un</strong> profesionālo izglītību,<br />
veselību <strong>un</strong> sociālo reintegrāciju aptaujas anketā tika iekļauti jautājumi, kas dotu iespēju netieši noskaidrot<br />
pārmērīgu narkotiku lietošanu pēc DAST (drug abuse screening test) skalas, kas 1982. gadā tika izstrādāta<br />
ASV <strong>un</strong> ir validēta neskaitāmos pētījumos (Skinner, 1982; Skinner, Goldberg 1986; Gavin, Ross et al.,<br />
1989). Skalā iekļauti 20 dihotomiski jautājumi (atbildes „jā”/„nē”), uz kuriem saņemtās atbildes norāda uz<br />
iespējamu atkarības sindromu, sociālām <strong>un</strong> medicīniskām problēmām, ko radījusi <strong>vielu</strong> lietošana, vairāku<br />
<strong>vielu</strong> lietošanu <strong>un</strong> iepriekšēju ārstēšanos atkarības vai pārmērīgas <strong>vielu</strong> lietošanas radīto problēmu dēļ.<br />
Uzskatāms, ka vairāk nekā piecas vai sešas pozitīvas atbildes norāda uz iespējamu narkotiku atkarības sindromu<br />
(Skinner, Goldberg, 1986).<br />
Atbilstoši šai metodei 37% respondentu četrās ieslodzījuma vietās klasificējami par problemātiskiem<br />
narkotiku lietotājiem, pie tam vērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības dzimumu vidū — vairāk nekā<br />
puse atbildējušo sieviešu (54%), bet tikai trešā daļa vīriešu (33%) bija pozitīvi atbildējusi uz vairāk nekā<br />
pieciem no 20 jautājumiem.<br />
Šāds novērojums norāda uz pretēju narkotiku lietotāju attiecību sieviešu <strong>un</strong> vīriešu cietumos —<br />
2003. gada pētījumā par narkotiku lietošanas izplatību ieslodzījuma vietās vīriešu vidū bija novērota<br />
augstāka narkotiku izplatība nekā sieviešu vidū (Sniķere, Trapencieris u. c., 2003). Viens no skaidrojumiem<br />
varētu būt tāds, ka sievietes ir godīgāk atbildējušas uz jautājumiem, jo vīriešu, kas bija pozitīvi atbildējuši<br />
uz diviem vai mazāk skalas jautājumiem, kā arī nebija atbildējuši uz vairāk kā 15 jautājumiem, bija gandrīz<br />
divas reizes vairāk nekā šādu sieviešu, <strong>un</strong> tas liecina par nevēlēšanos atbildēt uz jautājumiem par narkotiku<br />
lietošanu vai arī par atšķirīgu sociālo problēmu uztveri.<br />
Atbilstoši iegūtajiem rezultātiem problemātiskie narkotiku lietotāji pēdējo sešu mēnešu laikā bija biežāk<br />
novērojuši bezmiegu, depresiju, pastāvīgu trauksmi vai agresivitāti vai biežāk domājuši par pašnāvību<br />
nekā respondenti, kas bija negatīvi atbildējuši uz visiem vai mazāk nekā pieciem skalas jautājumiem.<br />
Saskaņā ar 2003. gadā veiktā ieslodzījuma vietu pētījuma datiem aptuveni puse (53%) aptaujāto notiesāto<br />
mūža laikā pirms ieslodzījuma bija lietojuši kādu no nelegālajām apreibinošajām vielām, savukārt<br />
pēdējā mēneša laikā pirms ieslodzījuma — aptuveni viena trešdaļa (29%) (Sniķere, Trapencieris, Vanaga,<br />
2003). Ieslodzījuma laikā kādu no nelegālajām atkarību izraisošajām vielām vismaz vienu reizi bija lietojis<br />
31% notiesāto. Visbiežāk minētās pēdējā mēneša laikā pirms ieslodzījuma <strong>un</strong> vismaz vienu reizi ieslodzījuma<br />
laikā lietotās vielas bija marihuāna vai hašišs (20% atbildējušo lietojuši pēdējā mēneša laikā pirms<br />
ieslodzījuma <strong>un</strong> 28% — ieslodzījuma laikā), tad sekoja heroīns (attiecīgi 11% <strong>un</strong> 10%), citi opiāti (8% <strong>un</strong><br />
8%) <strong>un</strong> amfetamīni (10% <strong>un</strong> 12%). Lielākā daļa heroīna (69%) vai citu opiātu (51%) lietotāju uzskatāmi<br />
par regulāriem lietotājiem, jo pēdējā mēneša laikā šīs vielas lietojuši vismaz reizi dienā.<br />
142<br />
narkotisko <strong>un</strong> psihotropo <strong>vielu</strong> lietošanas izplatība <strong>un</strong> <strong>sekas</strong><br />
sva_makets01(narkologija).indd 142<br />
12/7/07 10:15:20 AM
Change language