atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Speciāla narkotisko <strong>vielu</strong> lietotāju vakcinācija pret A <strong>un</strong> B hepatītu Latvijā netiek veikta vai piedāvāta,<br />
taču vakcinācija, protams, ir pieejama jebkuram iedzīvotājam. Tāpat ik gadu Latvijā notiek viena vai divas<br />
kampaņas, kas vērstas uz C hepatīta ierobežošanu. Kampaņu laikā iedzīvotāji tiek aicināti veikt C hepatīta<br />
testu. Izglītojošas kampaņas par C hepatītu, tā simptomiem notikušas arī Latvijas ieslodzījuma vietās.<br />
9.7.2. Ārstniecība<br />
Latvijā viena no lielākajām infekcijas slimību ārstēšanas iestādēm ir valsts aģentūra “Latvijas Infektoloģijas<br />
centrs” (LIC), kas ir Veselības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde. Galvenais LIC mērķis ir<br />
nodrošināt valsts pārvaldes institūcijām informatīvu, metodisku <strong>un</strong> organizatorisku atbalstu infektoloģijas<br />
politikas veidošanā <strong>un</strong> īstenošanā, sniegt infekcijas slimību slimniekiem, arī HIV izraisītās infekcijas/AIDS,<br />
seksuāli transmisīvo <strong>un</strong> parazitāro slimību slimniekiem, augsti kvalificētu specializētu ambulatoro <strong>un</strong> stacionāro<br />
palīdzību, kā arī veikt infekcijas slimību specifisko profilaksi <strong>un</strong> izpēti.<br />
Otra lielākā organizācija, kas darbojas infekcijas slimību ārstēšanā, ir Seksuāli transmisīvo <strong>un</strong> ādas slimību<br />
valsts aģentūra (STĀSVA), kuras galvenie mērķi ir ārstnieciskā <strong>un</strong> konsultatīvā palīdzība dermatoveneroloģijā,<br />
STI speciālā laboratoriskā diagnostika <strong>un</strong> uzraudzība valstī, kā arī STI <strong>un</strong> ādas lipīgo slimību epidemioloģiskā<br />
uzraudzība valstī. STĀSVA ir ambulatorās ārstēšanas nodaļa, kas nodarbojas ar konsultāciju<br />
sniegšanu <strong>un</strong> ādas <strong>un</strong> STI ārstniecību. Ar STI inficējies cilvēks var saņemt konsultāciju, turpināt ārstēšanos<br />
šajā iestādē vai arī saņemt norīkojumu pēc savas dzīvesvietas, lai tur vērstos pie attiecīgā speciālista —<br />
dermatovenerologa. Piespiedu ārstēšana vai novērošana Latvijā netiek veikta.<br />
Aģentūrā ir izveidots <strong>un</strong> darbojas Seksuāli transmisīvo <strong>un</strong> ādas lipīgo slimību valsts reģistrs, kura<br />
uzdevums ir šo slimību epidemioloģiskā uzraudzība valstī. STĀSVA laboratorijā tiek veikta testēšana <strong>un</strong><br />
ir iespējams diagnosticēt HIV/AIDS, sifilisu, gonoreju, uroģenitālo hlamīdiju izraisīto infekciju, mikoplazmozi,<br />
ureaplazmozi, trihomonozi, herpesu, ģenitālo papilomavīrusu izraisīto infekciju (ģenitālo herpesu),<br />
citomegalovīrusu izraisīto infekciju u. c., kā arī dažādas ādas slimības.<br />
STĀSVA izveidojusi īpašu maksas pakalpojumu veidu, kuri paredzēti tikai intīmo pakalpojumu<br />
sniedzējiem(-ām), proti, personām, kas nodarbojas ar prostitūciju. Speciāli intīmo pakalpojumu sniedzēju<br />
medicīniskajai apskatei <strong>un</strong> konsultācijām profilakses <strong>un</strong> veselības jautājumos atvērts atsevišķs kabinets.<br />
Pakalpojums dod iespēju prostitūtām saņemt tā dēvēto dzelteno pasi. Konkrēto pakalpojumu ar Sorosa<br />
fonda atbalstu daļēji finansē pati iestāde. No 2004. gada 1. janvāra maksa par pārbaudi, lai noteiktu iespējamo<br />
inficēšanos ar HIV, sifilisu vai gonoreju, vienai personai ir Ls 2,00. Šajā maksā neietilpst iespējamie<br />
ārstēšanās izdevumi.<br />
9.8. Ar narkotisko <strong>vielu</strong> lietošanu saistītās sociālās problēmas<br />
9.8.1. Sociālā atstumtība<br />
Latvijā pieņemti vairāki būtiski dokumenti sociālās atstumtības mazināšanai <strong>un</strong> sociālās iekļaušanās<br />
veicināšanai. Svarīgākie no šiem dokumentiem ir „Latvijas kopējais sociālās iekļaušanas memorands”<br />
(2003), „Latvijas nacionālais rīcības plāns nabadzības <strong>un</strong> sociālās atstumtības mazināšanai 2004—2006”,<br />
„Nacionālais ziņojums par sociālās aizsardzības <strong>un</strong> sociālās iekļaušanas stratēģiju 2006.—2008. gadā” <strong>un</strong><br />
„Latvijas nacionālais attīstības plāns 2007—2013”. Visu minēto dokumentu mērķis ir sociālās atstumtības<br />
mazināšana riska grupās materiālās labklājības, nodarbinātības, izglītības, veselības stāvokļa, mājokļa<br />
kvalitātes, vides <strong>un</strong> kultūrvides, kā arī drošības ziņā. Visos dokumentos uzmanība vērsta arī uz narkomānijas<br />
<strong>un</strong> alkoholisma mazināšanas nepieciešamību.<br />
Sociālā atstumtība ir daudzdimensionāla parādība (Trapenciere I., Rajevska F., Pranka M. u. c. Sociālās<br />
atstumtības riska faktoru identificēšana trūcīgo ģimeņu bērniem. Rīga, LU Filozofijas <strong>un</strong> socioloģijas institūts,<br />
2002), kurā vairāki negatīvi aspekti ir saistīti cits ar citu vai arī cits citu izraisa (European Monitoring<br />
narkotisko <strong>un</strong> psihotropo <strong>vielu</strong> lietošanas izplatība <strong>un</strong> <strong>sekas</strong><br />
139<br />
sva_makets01(narkologija).indd 139<br />
12/7/07 10:15:20 AM
Change language