atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
vai citi opiāti (Trapencieris, Koļesņikova, 2007). 53% heroīna vai citu opiātu lietotāju vismaz reizi mūža<br />
laikā bijuši ieslodzījumā, kur narkotikas lietojis 61% šo personu. Balstoties uz šo informāciju, iekļaušanai<br />
aizvietojošās terapijas programmā ieslodzījuma laikā varētu būt atbilduši vismaz 113 respondenti. Šī<br />
pētījuma ietvaros aprēķināts, ka 2006. gadā Latvijā bijuši 7886 problemātiskie narkotiku lietotāju (atbilstoši<br />
EMCDDA ieteiktajai definīcijai). Aptuveni divas trešdaļas lietotāju bija heroīna vai citu opiātu lietotāji,<br />
bet opiātu lietotāju skaits bija 5047. Tāpat aprēķināts, ka heroīna vai citu opiātu lietotāju, kas kādā mūža<br />
posmā bijuši ieslodzījumā <strong>un</strong> tur lietouši narkotikas, bijis ne mazāk kā 1028.<br />
Kopsavilkums <strong>un</strong> ieteikumi<br />
Balstoties uz pētījumā iegūto informāciju par narkotiku lietošanu, aprēķināts, ka notiesāto heroīna vai<br />
citu opiātu lietotāju skaits ieslodzījuma vietās 2003. gadā bijis robežās no 463 līdz 858 (11—20% notiesāto<br />
personu), no kuriem divas trešdaļas jeb 309—572 notiesātie būtu atbilduši iekļaušanai aizvietojošās<br />
terapijas programmā.<br />
Balstoties uz informāciju par inficēšanos ar HIV, pēc līdzīgas metodoloģijas aprēķināts, ka iekļaušanai<br />
aizvietojošās terapijas programmā varētu būt atbilduši 298—498 notiesātie.<br />
Ir pamats uzskatīt, ka zemākā notiesāto heroīna vai citu opiātu lietotāju aprēķinu robeža varētu neatbilst<br />
situācijai ieslodzījuma vietās.<br />
Izmantojot šos aprēķinus, jāņem vērā, ka tie veikti notiesāto personu kopumam, kas veido tikai nedaudz<br />
vairāk par pusi (57% 2002. gadā) ieslodzījuma vietās esošo personu. Tā kā šo personu vidū nav veikti<br />
reprezentatīvi pētījumi, nav iespējams noteikt, vai apcietināto <strong>un</strong> notiesāto narkotiku lietotāju skaits ir<br />
sadalīts proporcionāli pret ieslodzījuma vietās esošo personu skaitu.<br />
Izstrādājot noteikumu grozījumus, būtu jāņem vērā, ka aizvietojošā terapija būtu attiecināma ne tikai<br />
uz notiesātajām, bet arī uz apcietinātajām personām, kas gaida tiesas iznākumu. Papildus aizvietojošai<br />
terapijai nepieciešams izveidot arī citu pakalpojumu kompleksu, piemēram, sociālpsiholoģisku iejaukšanos<br />
amfetamīnu lietotāju gadījumā, no narkotikām brīvu zonu izveidi vai citus pakalpojumus atsevišķās<br />
ieslodzījuma vietās pilotprojekta veidā. Tas dotu iespēju diskutēt par šo pakalpojumu izvēršanu plašākā<br />
mērogā visās Latvijas ieslodzījuma vietās.<br />
9.9. Sociālie aspekti<br />
9.9.1. Sociālā reintegrācija<br />
Sociālās reintegrācijas iespējas bijušajiem vai esošajiem narkotisko <strong>vielu</strong> lietotājiem Latvijā tiek piedāvātas,<br />
taču joprojām nepieciešami būtiski uzlabojumi rehabilitācijas <strong>un</strong> sociālās reintegrācijas iespēju<br />
nodrošināšanā <strong>un</strong> pieejamībā. Sociālā reintegrācija pamatā balstās uz trīs pīlāriem, kas ietver dzīvesvietu,<br />
izglītību <strong>un</strong> darbu, taču tikpat labi par pamatu var tikt ņemti citi svarīgi rādītāji (http://ar2005.emcdda.<br />
europa.eu/lv/page078-lv.html). Šajā nodaļā sīkāk aplūkotas atkarības slimnieku iespējas saņemt sociālās<br />
rehabilitācijas pakalpojumus, šo pakalpojumu veidi <strong>un</strong> iestādes, kas tos piedāvā, būtiskākie pētījumi rehabilitācijas<br />
jomā Latvijā, pilngadīgo <strong>un</strong> nepilngadīgo atkarīgo personu iespējas <strong>un</strong> problēmas, kā arī bijušo<br />
ieslodzīto reintegrācijas iespējas <strong>un</strong> visas kopējās sistēmas pozitīvās <strong>un</strong> negatīvās iezīmes jeb stiprās <strong>un</strong><br />
vājās puses. Jāatzīmē, ka sociālo reintegrāciju ir grūti nodalīt no sociālās rehabilitācijas, jo gandrīz visas<br />
Latvijā piedāvātās rehabilitācijas programmas piedāvā minētos reintegrācijas pīlārus, kas definēti par sociālās<br />
reintegrācijas pamatu.<br />
Sociālās reintegrācijas <strong>un</strong> rehabilitācijas iespējas Latvijā definē <strong>un</strong> nosaka Sociālo pakalpojumu <strong>un</strong><br />
sociālās palīdzības likums, kas stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī. Likumā definēti tādi jēdzieni kā „dzīves<br />
kvalitāte”, „grupu māja (dzīvoklis)”, „klients”, „krīzes centrs”, „pamatvajadzības”, „profesionālā rehabilitācija”,<br />
144<br />
narkotisko <strong>un</strong> psihotropo <strong>vielu</strong> lietošanas izplatība <strong>un</strong> <strong>sekas</strong><br />
sva_makets01(narkologija).indd 144<br />
12/7/07 10:15:20 AM
Change language