atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
iežāk sajūt, ka saņem atbalstu no ģimenes <strong>un</strong> citiem tuviem cilvēkiem, nekā pašreizējie pacienti. Šis secinājums<br />
atbilst reālajai situācijai <strong>un</strong> liecina, ka pašreizējie pacienti atrodas ārstēšanas sākumposmā. Tas<br />
savukārt atspoguļo to, ka cilvēkiem, kas lieto narkotiskās vielas, pakāpeniski samazinās uzticība tuviem cilvēkiem<br />
<strong>un</strong> vecākiem <strong>un</strong>/vai viņu atbalsts. Narkomāna dzīvesveids negatīvi ietekmē attiecības ar vecākiem<br />
<strong>un</strong> tuviem cilvēkiem (Beitchman et al., 2005). Savukārt, sākot ārstēšanos no narkotisko <strong>vielu</strong> atkarības <strong>un</strong><br />
ilgu laiku atrodoties remisijā, situācija var mainīties. To pierāda pētījuma rezultāti, ka bijušie narkotiku<br />
lietotāji remisijas laikā (no viena līdz 11 gadiem) sajūt daudz lielāku atbalstu no ģimenes <strong>un</strong> tuvajiem<br />
cilvēkiem nekā remisijas stāvokļa sākumposmā. Tas liecina, ka bijušajiem pacientiem veidojas pozitīvas <strong>un</strong><br />
savstarpēji atbalstošas attiecības ar tuviniekiem.<br />
Pētījuma rezultāti liecina, ka sajustais atbalsts no draugiem bijušo <strong>un</strong> pašreizējo pacientu starpā būtiski<br />
neatšķiras — pašreizējiem pacientiem ir nedaudz augstāki rezultāti, <strong>un</strong> tas, iespējams, liecina, ka<br />
bijušie rehabilitācijas centru pacienti saņem pietiekami daudz atbalsta no grupas biedriem, ar ko izveidojušās<br />
pozitīvas <strong>un</strong> savstarpēji atbalstošas attiecības. Tas atspoguļo vienu no rehabilitācijas centru mērķiem,<br />
kas paredz veidot drošu <strong>un</strong> atbalstošu atmosfēru, kurā pacienti var sajust atbalstu, kas ir viens no kritērijiem,<br />
kurš garantē pozitīvus atveseļošanās rezultātus (RNSRC, 2007).<br />
Pieejā dzīves notikumiem statistiski nozīmīgas ir tikai atšķirības mērķu sasniegšanas plānošanas<br />
apakšskalā. Analizējot rezultātus, vērojams, ka bijušie pacienti plāno sasniegt mērķus vairāk nekā pacienti<br />
rehabilitācijas sākumposmā. Tas ir saistīts ar to, ka bijušie pacienti ir vairāk spējīgi izvirzīt mērķi <strong>un</strong> plānot,<br />
kā to sasniegt vai īstenot. Var pieņemt, ka bijušie pacienti rehabilitācijas programmās spēj atrast efektīvākus<br />
veidus sava izvirzītā mērķa sasniegšanai (Ho-Yee, Shek, 2001).<br />
SSA<br />
9.6. tabula. Atšķirības sajustā sociālā atbalsta (SSA) <strong>un</strong> pieejas dzīves notikumiem (PDN) apakšskalās<br />
pētāmajā grupā <strong>un</strong> kontrolgrupā<br />
Pētāmā grupa n=40 Kontrolgrupa n=40<br />
M SD M SD<br />
Stjūdenta koeficients<br />
Citu atbalsts 7,33 3,86 1,93 8,10 3,80**<br />
Ģimenes atbalsts 5,00 6,98 2,00 6,30 2,29*<br />
Draugu atbalsts 2,85 5,35 3,08 7,11 -0,14<br />
PDN<br />
Mērķu sasniegšanas plānošana 25,78 4,68 23,23 5,47 2,08*<br />
Mērķtiecīgums 25,30 4,67 23,10 5,58 1,79<br />
p
Change language