atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
iedarbības sekām vērojama vecumā no 60 līdz 64 gadiem (91 gadījums jeb 2,8% visu no ārējās iedarbības<br />
sekām mirušo) <strong>un</strong> vecumā no 50 līdz 54 gadiem (73 gadījumi jeb 2,3% visu no ārējās iedarbības sekām<br />
mirušo).<br />
Straujais mirstības pieaugums, kuras pamatā ir saindēšanās ar alkoholu, saistīts ar Latgales reģiona <strong>un</strong><br />
atsevišķu Vidzemes rajonu iedzīvotāju traģisko saindēšanos ar nekvalitatīvu nelegālo alkoholu 2006. gadā,<br />
kura prasīja daudzu cilvēku dzīvību. Nekvalitatīva alkohola lietošanas dēļ rodas neārstējamas pārmaiņas<br />
aknās, kuras izraisa toksisko hepatītu <strong>un</strong> nāvi. Mirstības pieaugums, kuras pamatā ir alkohola izraisītā aknu<br />
ciroze, izskaidrojams ar nekvalitatīva nelegālā alkohola lietošanu.<br />
Sabiedrības veselības aģentūras Sabiedrības veselības datu analīzes nodaļa 2006. gada 16. septembrī<br />
sāka reģistrēt datus (arī no Katastrofu medicīnas centra) par toksiskā hepatīta gadījumiem. Laikā no<br />
2006. gada 16. septembra līdz 2006. gada 31. decembrim reģistrēti 215 toksiskā hepatīta gadījumi, kas<br />
radušies alkohola lietošanas dēļ; starp saslimušajiem bija 46 sievietes <strong>un</strong> 169 vīrieši. Lielākais toksiskā<br />
hepatīta gadījumu īpatsvars bija vecumgrupā no 40 līdz 49 gadiem — vīriešiem 64 gadījumi, bet sievietēm<br />
21.<br />
1.6. tabula. MIRSTĪBA NO ĀRĒJĀS IEDARBĪBAS SEKĀM<br />
alkohola atkarība<br />
Absolūtos skaitļos Uz 100 000 iedzīvotāju Procentos no kopējās mirstības<br />
2002 3667 156,8 11,3<br />
2003 3373 145,1 10,4<br />
2004 3181 137.5 9,9<br />
2005 3214 139,0 9,8<br />
2006 3230 141,1 9,8<br />
Veselības statistikas <strong>un</strong> medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras dati.<br />
Pēc Veselības statistikas <strong>un</strong> medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras datiem, 2006. gadā palielinājusies<br />
mirstība no ārējās iedarbības sekām (traumām), kura ir saistīta ar alkohola lietošanu, — tā ir par<br />
1,6 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju lielāka nekā 2005. gadā.<br />
Pēc Veselības statistikas <strong>un</strong> medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras datiem, iedzīvotāju galveno nāves<br />
cēloņu grupā no 2001. līdz 2005. gadam stabilu trešo vietu ieņem ārējās iedarbības <strong>sekas</strong>. Pēdējos gados<br />
galvenais iedzīvotāju nāves cēlonis Latvijā ir asinsrites sistēmas slimības, bet otrajā vietā ierindojas ļa<strong>un</strong>dabīgie<br />
audzēji.<br />
Pēc Veselības statistikas <strong>un</strong> medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras datiem, nozīmīgākie nāves cēloņi<br />
Latvijā 2005. gadā vīriešiem bija asinsrites sistēmas slimības (59%), ļa<strong>un</strong>dabīgie audzēji (23%), ārējās iedarbības<br />
<strong>sekas</strong> (18%), bet sievietēm asinsrites sistēmas slimības (74%), audzēji (20%) <strong>un</strong> ārējās iedarbības<br />
<strong>sekas</strong> (6%).<br />
1.7. tabula. MIRSTĪBA NO ĀRĒJĀS IEDARBĪBAS SEKĀM, KURA SAISTĪTA<br />
AR ALKOHOLA LIETOŠANU<br />
Absolūtos skaitļos<br />
Uz 100 000 iedzīvotāju<br />
2002 653 27,9<br />
2003 580 24,9<br />
2004 583 25,2<br />
2005 236 10,2<br />
2006 269 11,8<br />
Veselības statistikas <strong>un</strong> medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras dati.<br />
13<br />
sva_makets01(narkologija).indd 13<br />
12/7/07 10:15:15 AM
Change language