atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Viens no iepriekš teiktā skaidrojumiem ir saistīts ar narkotiku piedāvājumu, kas savukārt ir saistīts ar<br />
to pieprasījumu tirgū. Pēc Valsts policijas datiem, pēdējos gados vērojams arvien lielāks amfetamīnu <strong>un</strong><br />
citu stimulantu piedāvājuma pieaugums. Līdzīga situācija vērojama arī ārstniecības sistēmā, kurā pēdējos<br />
gados arvien vairāk pieaug stimulantu (lielākoties amfetamīnu) atkarības sindroma slimnieku skaits.<br />
Lai noskaidrotu, vai pastāv kādi noteikti apstākļi, kāpēc „ja<strong>un</strong>ie” narkotiku lietotāji izvēlas amfetamīnus<br />
vai citus stimulantus, nevis „hanku” vai heroīnu, būtu nepieciešams veikt kvalitatīvu pētījumu tieši šo<br />
lietotāju vidū.<br />
Anketā tika iekļauti jautājumi par inficēšanos ar HIV izraisīto infekciju <strong>un</strong> B/C hepatītu, kas ir vienas no<br />
biežākajām infekcijas slimībām, ar ko slimo intravenozo narkotiku lietotāji. Tā kā šis pētījums netika plānots<br />
kā prevalences pētījums ar bioloģiskiem paraugiem, lai pārbaudītu respondentu atbildes, iespējamas<br />
novirzes no reālās situācijas.<br />
Nedaudz vairāk kā divām trešdaļām (70%) no aptaujātajiem narkotiku lietotājiem mūža laikā veikts<br />
vismaz viens HIV tests. Lielākajai daļai šo narkotiku lietotāju tas veikts 2005. <strong>un</strong> 2006. gadā. Saskaņā ar<br />
aptaujas rezultātiem 14% no tiem, kam ir veikts HIV tests (10% visu aptaujāto), pēdējā testa rezultāts bijis<br />
pozitīvs.<br />
Saskaņā ar respondentu sniegto informāciju par inficēšanos ar hepatītu 29% respondentu nezina, vai<br />
viņiem ir veikts hepatīta tests, 34% zina, ka nav inficējušies, <strong>un</strong> 36% zina, ka ir inficējušies. 83% inficējušos<br />
(29% visu aptaujāto) ir inficējušies ar C hepatītu <strong>un</strong> 18% (7% visu aptaujāto) ar B hepatītu.<br />
Nav statistiski nozīmīgu atšķirību dzimumu starpā inficētībā ar HIV vai B/C hepatītu.<br />
9.5. Narkomānijas ārstēšanas <strong>un</strong> narkomānijas slimnieku aprūpes<br />
modeļi Latvijā<br />
Šajā sadaļā sniegts kopsavilkums par pastāvošajiem narkomānijas ārstēšanas <strong>un</strong> narkomānijas slimnieku<br />
aprūpes modeļiem <strong>un</strong> kvalitātes vadlīnijām <strong>un</strong> standartiem Latvijā, kā arī sniegti priekšlikumi par<br />
nepieciešamajiem sistēmas uzlabojumiem. Papildus aplūkota gan psihosociālās terapijas, gan aizvietojošās<br />
terapijas (metodons, buprenorfīns) attīstība Latvijā.<br />
9.5.1. Ārstniecības sistēma<br />
Narkomānijas ārstēšanas sistēma Latvijā <strong>un</strong> tās trūkumi atspoguļoti gan 2005., gan 2006. gada nacionālajā<br />
ziņojumā.<br />
9.5.1.2. Medikamentozā palīdzība (aizvietojošā terapija)<br />
Latvijā tiek izmantotas pasaulē plaši lietotās opioīdu lietotāju ārstniecības metodes, izmantojot aizvietojošās<br />
terapijas principus (PVO vadlīnijas, WHO/EMCDDA Toolkit No. 8). Latvijā ieviestas divas aizvietojošās<br />
terapijas programmas — metadona aizvietojošā terapija <strong>un</strong> buprenorfīna aizvietojošā terapija.<br />
Papildus divām minētajām atsevišķās valstīs izmanto arī heroīna aizvietojošo terapiju, kas dažādu apsvērumu<br />
dēļ Latvijā nav ieviesta.<br />
Metadona aizvietojošās terapijas programma Latvijā darbojas kopš 1996. gada, savukārt buprenorpfīna<br />
aizvietojošās terapijas programma — kopš 2003. gada. Abu terapijas programmu attīstība, uzņemšanas<br />
noteikumi <strong>un</strong> problēmas Latvijā aprakstītas citos avotos, tādēļ šajā apakšsadaļā netiek aplūkotas<br />
(WHO, 2004; Subata, 2000; NR, 2006).<br />
Pieminēšanas vērts ir fakts, ka Latvijā ir vismazākais metadona programmā ārstēto pacientu skaits<br />
<strong>un</strong> īpatsvars salīdzinājumā gan ar citām Baltijas valstīm, gan ar „vecajām” <strong>un</strong> citām „ja<strong>un</strong>ajām” Eiropas<br />
Savienības dalībvalstīm, kā arī vieni no striktākajiem nosacījumiem pacientu izslēgšanai no programmas<br />
narkotisko <strong>un</strong> psihotropo <strong>vielu</strong> lietošanas izplatība <strong>un</strong> <strong>sekas</strong><br />
125<br />
sva_makets01(narkologija).indd 125<br />
12/7/07 10:15:20 AM