atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
9.20. diagramma. Pirmreizēji reģistrēto ambulatoro pacientu nodarbinātība 2006. gadā<br />
51,20%<br />
11%<br />
6,50%<br />
30%<br />
1,10%<br />
regulāri nodarbināti<br />
studenti/skolēni<br />
ekonomiski neaktīvi<br />
bezdarbnieki<br />
citi<br />
Rīgas Psihiatrijas <strong>un</strong> narkoloģijas centra dati.<br />
Šie dati ir līdzīgi iepriekšējā gada datiem. Arī 2006. gadā vairumam pirmreizēji reģistrēto pacientu<br />
bija pamatizglītība <strong>un</strong> tad sekoja vidējā izglītība <strong>un</strong> nepabeigta pamatizglītība. Dati apliecina sociālās atstumtības,<br />
narkotiku lietošanas <strong>un</strong> izglītības līmeņa savstarpējo sakaru. No visiem 443 pacientiem tikai trīs<br />
norādīja, ka tiem ir augstākā izglītība.<br />
9.21. diagramma. Pirmreizēji reģistrēto ambulatoro pacientu izglītības līmenis 2006.gadā<br />
30,20%<br />
0,20%<br />
0,60%<br />
19,40%<br />
nekad nav apmeklējuši<br />
skolu/nepabeigta pamatizglītība<br />
pamatizglītība<br />
vidējā izglītība<br />
49,40%<br />
augstākā izglītība<br />
Rīgas Psihiatrijas <strong>un</strong> narkoloģijas centra dati.<br />
nav zinams<br />
Par ekonomisko <strong>un</strong> institucionālo atstumtību saistībā ar narkomāniju Latvijā nav pieejami dati, taču<br />
šīs dimensijas ir lielā mērā saistītas ar nodarbinātības <strong>un</strong> izglītības trūkumu, jo teorētiski visiem iedzīvotājiem<br />
ir vienādas tiesības gan uz darbu, gan uz izglītību, gan uz medicīniskajiem pakalpojumiem.<br />
Izolāciju kā sociālās atstumtības formu <strong>un</strong> tās pastāvēšanu saistībā ar narkotisko <strong>vielu</strong> lietošanu iespējams<br />
atklāt, analizējot Latvijā līdz šim lielāko veikto narkotisko <strong>vielu</strong> lietotāju aptauju (2003) <strong>un</strong> pētījumu<br />
„Narkotiku lietošanas uzsākšanas motivācija ja<strong>un</strong>atnes vidū” (2000). No visiem 64 aptaujātajiem<br />
narkotisko <strong>vielu</strong> lietotājiem 45,3% norādīja, ka narkotiku lietošanas dēļ viņiem radušies sarežģījumi gan ar<br />
ģimenes locekļiem, gan ar draugiem, bet 18,7% norādīja pat uz lietošanas dēļ zaudētu ģimeni (Koroļeva I.,<br />
Bērziņa I., Seņkāne S. Narkotiku lietošanas izplatība Latvijā. Pētījuma rezultāti 2003. Rīga, 2003). Savukārt<br />
ja<strong>un</strong>iešu pētījumā 8,5% respondentu atzina, ka viņiem narkotiku lietošanas dēļ ir pasliktinājušās attiecības<br />
ar tuviem cilvēkiem (Rīgas Narkomānijas profilakses centrs. Narkotiku lietošanas uzsākšanas motivācija<br />
ja<strong>un</strong>atnes vidū. Rīga, Rīgas Narkomānijas profilakses centrs, 2000).<br />
Latvijā raksturīga arī atstumtība kultūras ziņā, taču tā visdrīzāk ir raksturīga arī citās Eiropas valstīs.<br />
Pēc M. Kronauera domām, kultūras atstumtības dimensija ietver personas nespēju pieņemt vispārējas sabiedriskās<br />
normas <strong>un</strong> vērtības, rīkojoties devianti. Turklāt narkomānija ir uzskatāma par apzinātu deviācijas<br />
formu (Vilks A. Deviantoloģija. Mācība par uzvedības sociālajām novirzēm. Rīga, Tiesu namu aģentūra,<br />
a/s „Poligrāfists”, 2001).<br />
narkotisko <strong>un</strong> psihotropo <strong>vielu</strong> lietošanas izplatība <strong>un</strong> <strong>sekas</strong><br />
141<br />
sva_makets01(narkologija).indd 141<br />
12/7/07 10:15:20 AM
Change language