atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
apstiprina Eiropas Savienības dalībvalstīs ieviesto <strong>un</strong> ieviešanai plānoto vairāk stingro smēķēšanas aizliegumu<br />
pamatotību.<br />
Lai gan rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir par smēķēšanas aizliegšanu, tā cēlonis visticamāk<br />
nav atrašanās piesmēķētā vidē, jo 30% aptaujāto tas pilnīgi netraucē, 25% tas traucē reti <strong>un</strong> tabakas dūmi<br />
bieži traucē tikai 16% aptaujāto. Dati par Latviju uzskatāmi raksturo kopējo situācija Eiropas Savienībā, kur<br />
tabakas dūmi diskomforta sajūtu iedzīvotājiem rada reti (57%) vai nekad (27%).<br />
Vairākums Eiropas Savienības iedzīvotāju, kas atzīmējuši, ka tabakas dūmi viņus traucē, par galveno<br />
iemeslu min nevis to negatīvo ietekmi uz veselību, bet gan to blakusefektu — nepatīkamo aromātu, kas<br />
uzsūcas drēbēs <strong>un</strong> matos. Šis aspekts visvairāk traucē tieši Latvijas iedzīvotājus, kas ar 79% ieņem pirmo<br />
vietu aptaujāto vidū pētījumā iekļautajās valstīs. Turpretim par tabakas dūmu veselībai kaitīgo ietekmi<br />
visvairāk satraucas Ukrainas <strong>un</strong> Slovākijas iedzīvotāji.<br />
Lai gan citu cilvēku radīto tabakas dūmu bīstamība ne vienmēr tiek uztverta, konstatējama tendence,<br />
ka vairākums dalībvalstu iedzīvotāju apzinās pasīvās smēķēšanas kaitīgumu, taču dati norāda arī uz būtiskām<br />
viedokļu atšķirībām katrā dalībvalstī. 84% zviedru domā, ka tabakas dūmi var veicināt tādas smagas<br />
slimības kā vēzis, turpretim tam piekrīt tikai 21% grieķu, 24% austriešu <strong>un</strong> 24% portugāļu. Latvija ierindojas<br />
to valstu vidū, kurās aptaujātajiem nav izteikta viedokļa. Lai gan vairākums iedzīvotāju apzinās, ka<br />
dūmu ieelpošana ietekmē veselību, procentuālais sadalījums liecina, ka tikpat daudz cilvēku, cik pasīvo<br />
smēķēšanu saista ar smagām slimībām (28%), saista to arī ar diskomforta sajūtas rašanos (30%), <strong>un</strong> tas<br />
norāda uz atšķirīgu zināšanu <strong>un</strong> informētības līmeni. To apstiprina fakts, ka 42% aptaujāto, kas bija saskārušies<br />
ar pretsmēķēšanas kampaņām, pilnīgi netika mainīts viedoklis par smēķēšanas atmešanas lietderību.<br />
Lai gan „Eurobarometer” pētījumā Latvija ierindojas aktīvāk smēķējošo valstu vidū, uz kopējā fona Latvija<br />
Eiropas Savienībā sasniedz vidējos rādītājus <strong>un</strong> vairākums rādītāju attiecīgajā mērījumā koncentrējas<br />
nedaudz virs vai zem vidējā rādītāja.<br />
2.6. Profilakse<br />
„HELP — par dzīvi bez tabakas’’<br />
2005. gadā Eiropas Komisija sāka plašo pretsmēķēšanas kampaņu „HELP — par dzīvi bez tabakas”,<br />
lai mudinātu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājus, galvenokārt ja<strong>un</strong>iešus <strong>un</strong> pieaugušos vecumā no<br />
15 līdz 30 gadiem, nesākt vai pārtraukt smēķēšanu. Kampaņas ietvaros 2006. gadā Latvijā tika veikta gan<br />
regulāra televīzijas reklāmu pārraide, kuras bija veltītas smēķēšanas profilaksei, smēķēšanas pārtraukšanai<br />
<strong>un</strong> pasīvās smēķēšanas draudu izskaidrošanai, gan tvana gāzes mērījumu veikšana Latvijas reģionu pilsētās.<br />
Pretsmēķēšanas kampaņu plānots turpināt arī 2007. gadā.<br />
Sirds veselības kabineti<br />
Nacionālā mērogā būtisks profilakses darbs tika sākts ar sirds veselības kabinetu izveidošanu Latvijas<br />
pilsētās, kura aizsākās Latvijas <strong>un</strong> Somijas pilotprojekta ietvaros pagājušā gadsimta 90. gadu beigās.<br />
2006. gadā šos kabinetus apmeklēja ap 7900 iedzīvotāju. Galvenais Veselības ministrijas <strong>un</strong> Veselības veicināšanas<br />
valsts aģentūras atvērto kabinetu darbības mērķis ir informēt iedzīvotājus par sirds <strong>un</strong> asinsvadu<br />
slimību riska faktoriem <strong>un</strong> to novēršanas iespējām. Kabinetu apmeklējums ir bez maksas <strong>un</strong> bez ģimenes<br />
ārsta nosūtījuma. Līdz 2007. gada beigām tiek plānota 20 sirds veselības kabinetu darbošanās, lai nākotnē<br />
katrā rajonā būtu vismaz viens šāds kabinets.<br />
smēķēšanas izplatība <strong>un</strong> <strong>sekas</strong><br />
51<br />
sva_makets01(narkologija).indd 51<br />
12/7/07 10:15:17 AM
Change language