atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Balstoties uz PVO Eiropas reģiona stratēģijas „Veselība-21” ieteikumiem, Latvijā tika izstrādāta <strong>un</strong><br />
2001. gada 6. martā Ministru kabinetā apstiprināta „Latvijas sabiedrības veselības stratēģija”, kuras 12.<br />
mērķī noteikts, ka absolūtā alkohola patēriņam uz vienu iedzīvotāju nevajadzētu pārsniegt sešus litrus<br />
gadā <strong>un</strong> jāattālina vecums, kurā tiek sākta regulāra alkohola lietošana. „Sabiedrības veselības stratēģijas<br />
ieviešanas rīcības programma 2004.—2010. gadam” 2004. gada 9. martā apstiprināta ar Ministru kabineta<br />
rīkojumu Nr. 150, <strong>un</strong> 12. mērķa īstenošanai <strong>un</strong> sasniegšanai paredzēts īstenot alkoholisma novēršanas<br />
<strong>un</strong> slimības agrīnās atklāšanas valsts programmu.<br />
Viens no būtiskākajiem nacionālās politikas dokumentiem ir alkohola lietošanas <strong>un</strong> tā kaitīgo seku<br />
mazināšanas valsts programma „Alkohola patēriņa mazināšanas <strong>un</strong> alkoholisma ierobežošanas programma<br />
2005.—2008. gadam”, kas izstrādāta, balstoties uz „Latvijas sabiedrības veselības stratēģijas”<br />
12. mērķī noteikto. Valstī saskaņā ar Ministru prezidenta 2003. gada 30. aprīļa rīkojumu Nr. 189 darbojas<br />
Nacionālā alkoholisma ierobežošanas padome, kuras priekšsēdētājs ir veselības ministrs. Nacionālā alkoholisma<br />
ierobežošanas padome analizē alkohola politikas stratēģijas īstenošanu <strong>un</strong> izstrādā priekšlikumus<br />
alkohola ierobežošanā. 2007. gada 8. marta konferencē „Efektīva alkohola ierobežošanas politika Latvijā:<br />
sabiedrības veselības <strong>un</strong> valsts attīstības pamats”, ko rīkoja VM <strong>un</strong> PVO pārstāvniecība Latvijā, tika pieņemta<br />
rezolūcija ar aicinājumu valdībai, pašvaldībām <strong>un</strong> sabiedrībai kopīgi īstenot efektīvu alkoholisma<br />
ierobežošanas valsts politiku.<br />
Pēc ES datiem, PVO Eiropas reģionā patērē visvairāk alkohola pasaulē — divas reizes lielāku daudzumu<br />
uz vienu cilvēku nekā vidēji pasaulē. 2002. gadā alkohola izraisītās slimības ieņēma trešo vietu pasaulē<br />
starp 26 pārējām „neinfekcijas” slimībām, <strong>un</strong> līdz ar to Eiropas reģionā slimību īpatsvars, kuras rodas<br />
alkohola lietošanas ietekmē, ir divas reizes lielāks nekā vidēji visā pasaulē. Tādēļ tika izstrādāta „Alkohola<br />
politikas struktūra PVO Eiropas reģionā”.<br />
Eiropas Komisijas 2006. gada paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas <strong>un</strong> sociālo<br />
lietu komitejai <strong>un</strong> Reģionu komitejai par Eiropas Savienības stratēģiju, lai atbalstītu alkohola radītā<br />
kaitējuma mazināšanu dalībvalstīs, norādīts, ka EK turpmāk var atbalstīt <strong>un</strong> papildināt nacionālā līmeņa<br />
sabiedrības veselības politiku, kas ir ieviesta dalībvalstīs. Paziņojumā uzsvērts, ka tiek plānotas darbības <strong>un</strong><br />
pasākumi, kas jau tiek veikti EK <strong>un</strong> dalībvalstīs, apzināta pieredze, kas ir devusi pozitīvus rezultātus, kā arī ir<br />
identificēti nozīmīgākie sociālekonomiskie aspekti, ko ir iespējams pilnveidot <strong>un</strong> uzlabot.<br />
1.5. Secinājumi<br />
• Absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju vecumā pēc 15 gadiem pēdējā gada laikā pārsniedz<br />
1994.—1995. gada līmeni, kad valstī bija viens no augstākajiem alkohola patēriņiem, kā<br />
arī vissmagākās seku parādības. Alkohola patēriņš (absolūtā alkohola litros) palielinājies par 1,0<br />
litru, rēķinot uz vienu iedzīvotāju vecumā pēc 15 gadiem, salīdzinājumā ar 2005. gadu, bet izdzertā<br />
absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par 0,8 litriem salīdzinājumā ar iepriekšējo<br />
gadu.<br />
• Visvairāk patērētie alkoholiskie dzērieni ir degvīns <strong>un</strong> liķieris, to īpatsvaram dzērienu struktūrā veidojot<br />
47%. Stipro alkoholisko dzērienu patēriņš pēdējo divu gadu laikā būtiski nav mainījies.<br />
• Vērojama tendence pamazām pieaugt vīna <strong>un</strong> mazalkoholisko dzērienu patēriņam, bet alus patēriņam<br />
ir neliela tendence samazināties.<br />
• Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 3,6 litriem jeb sadalījumā pa alkoholisko dzērienu veidiem par<br />
4,3% palielinājies vīna <strong>un</strong> šampanieša patēriņš uz vienu iedzīvotāju.<br />
• Par 11% salīdzinājumā ar 2005. gadu palielinājies alkoholisko dzērienu realizācijas apjoms, bet<br />
alus realizācijas apjoms par 7%.<br />
• Salīdzinājumā ar 2005. gadu par 10% palielinājusies alus ražošana.<br />
alkohola atkarība<br />
39<br />
sva_makets01(narkologija).indd 39<br />
12/7/07 10:15:17 AM
Change language