atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Papildus tika analizēta arī pieejamā statistiskā informācija par rehabilitācijā iesaistītajiem pacientiem<br />
kopš 1996. gada. Šo informāciju Latvijā apkopo Narkoloģijas valsts aģentūra (šobrīd Rīgas Psihiatrijas <strong>un</strong><br />
narkoloģijas centrs) pēc Ministru kabinetā apstiprinātas standartizētas veidlapas narkoloģisko stacionāru<br />
slimniekiem, kurā atspoguļota demogrāfiskā informācija, kā arī ziņas par pacienta diagnozi, lietotajām<br />
vielām, lietošanas veidu, biežumu utt.<br />
Lai arī pacientu uzskaites sistēma nepieļauj atsevišķi nodalīt tos, kas ārstējušies rehabilitācijas programmu<br />
ietvaros, tomēr tika veikta stacionāros ārstēto pacientu analīze atbilstoši EMCDDA ārstniecības<br />
klasifikācijai (Latvian National Focal Point, 2006). Lai apzinātu indivīdus, kas ārstējušies rehabilitācijas<br />
programmu ietvaros, tika atlasītas tās iestādes, kas sūta pārskata veidlapas (epikrīzes) par pacientiem.<br />
Balstoties uz šīs analīzes datiem, iespējams noteikt gan rehabilitācijas iestādēs ārstēto (no tām izrakstīto)<br />
indivīdu skaitu, gan epizožu skaitu, kā arī atspoguļot pamatinformāciju par klientiem laikposmā no<br />
1996. līdz 2005. gadam.<br />
Trīs rehabilitācijas iestādēs — Rīgas Narkomānijas slimnieku rehabilitācijas centrā, Rindzeles Narkoloģiskās<br />
rehabilitācijas centrā <strong>un</strong> pusaudžu kolektīvā „Saulrīti” (kopš 2003. gada Latvijā darbojas arī rehabilitācijas<br />
centrs „Dzīves enerģija”, kas atrodas Cēsu rajonā <strong>un</strong> īsteno programmu bērniem <strong>un</strong> pusaudžiem,<br />
taču informāciju par pacientiem stacionāru datu bāzei nesniedz) — no 1996. līdz 2005. gadam ārstējušies<br />
849 indivīdi [1150 ārstniecības epizožu (ja pacients pārtrauc ārstēšanos, tiek uzskaitīta ja<strong>un</strong>a ārstniecības<br />
epizode) — 77% vīriešu <strong>un</strong> 23% sieviešu]. Sadalījumu pēc pacienta izrakstīšanas gada (atšķirībā no<br />
EMCDDA ārstniecības pieprasījuma indikatora definīcijas Latvijā informāciju par stacionāros ārstētajiem<br />
pacientiem atspoguļo pēc izrakstīšanas gada) skatīt 9.2. tabulā.<br />
9.2. tabula. Rehabilitācijas iestādēs ārstējušies vīrieši <strong>un</strong> sievietes 1996.—2005. gadā (atspoguļots<br />
<strong>un</strong>ikālo pacientu skaits attiecīgajā gadā, t. i., viens cilvēks var būt ārstējies vairākos gados)<br />
Gads<br />
Vīrieši Sievietes Kopā<br />
skaits (n) % skaits (n) % skaits (n) %<br />
1996 62 87,3 9 12,7 71 100,0<br />
1997 70 79,5 18 20,5 88 100,0<br />
1998 55 87,3 8 12,7 63 100,0<br />
1999 62 73,8 22 26,2 84 100,0<br />
2000 92 71,9 36 28,1 128 100,0<br />
2001 67 74,4 23 25,6 90 100,0<br />
2002 68 80,0 17 20,0 85 100,0<br />
2003 24 70,6 10 29,4 34 100,0<br />
2004 41 73,2 15 26,8 56 100,0<br />
2005 43 75,4 14 24,6 57 100,0<br />
Kopā 584 77,2 172 22,8 756 100,0<br />
Rehabilitācijas pētījuma 2006. gada dati.<br />
114<br />
narkotisko <strong>un</strong> psihotropo <strong>vielu</strong> lietošanas izplatība <strong>un</strong> <strong>sekas</strong><br />
Vislielākais rehabilitācijas programmu ietvaros ārstēto skaits bija vērojams 2000. <strong>un</strong> 2001. gadā, kad<br />
arī būtiski pieauga vairāki ar narkomāniju saistītie indikatori, piemēram, gandrīz divkāršojās ambulatorajās<br />
<strong>un</strong> stacionārajās iestādēs ārstēto narkotiku lietotāju skaits <strong>un</strong> bija vērojams straujš ja<strong>un</strong>o HIV <strong>un</strong> B/C he-<br />
sva_makets01(narkologija).indd 114<br />
12/7/07 10:15:19 AM
Change language