atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
atkarÄ«bu izraisoÅ¡o vielu lietoÅ¡anas izplatÄ«ba un sekas latvijÄ - SlimÄ«bu ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
narkotisko <strong>un</strong> psihotropo <strong>vielu</strong> lietošanas izplatība <strong>un</strong> <strong>sekas</strong><br />
147<br />
Pētījumā tika secināts, ka vislielāko palīdzību bijušajiem ieslodzītajiem iespējams saņemt tieši pašvaldību<br />
institūcijās <strong>un</strong> vairāk izplatītie palīdzību veidi ir materiālā palīdzība, palīdzība pases iegūšanā, dzīvesvietas<br />
jautājumu kārtošanā. Savukārt visretāk palīdzība tiek sniegta, nodrošinot patversmes pakalpojumus<br />
<strong>un</strong> iespēju ārstēties no narkomānijas <strong>un</strong> alkoholisma, lai gan šīs problēmas Latvijas ieslodzījuma vietās ir<br />
ļoti nopietnas. Jebkurā gadījumā tiek atzīts, ka piedāvātā palīdzība ir fragmentāra <strong>un</strong> nepilnvērtīga, turklāt<br />
katrā Latvijas reģionā tā var būtiski atšķirties. Bijušajiem ieslodzītajiem trūkst informācijas par iespējām<br />
saņemt palīdzību, arī par iespējām ārstēties no narkomānijas vai alkoholisma. VPD uzsver, ka būtu lietderīgi<br />
izveidot valstī vienu institūciju, kura piedāvātu plašu klāstu dažāda veida palīdzības iespēju <strong>un</strong> kurā<br />
visiem ieslodzītajiem pēc atbrīvošanās būtu vienādas iespējas saņemt vienāda apjoma palīdzību, ņemot<br />
vērā katra ieslodzītā specifiskās vajadzības (Valsts probācijas dienests. Personu, kas atbrīvojas no ieslodzījuma<br />
vietām, iespējas saņemt palīdzību Latvijas teritorijās esošajās sociālās rehabilitācijas iestādēs. Rīga,<br />
Valsts probācijas dienests, 2004).<br />
Vēl viens pētījums ar nosaukumu „Ieslodzīto <strong>un</strong> no ieslodzījuma atbrīvoto personu izglītības, nodarbinātības<br />
<strong>un</strong> sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība” tika veikts 2005. gadā. Pētījuma mērķis bija<br />
iegūt, apkopot <strong>un</strong> precizēt datus par esošajiem pētījumiem, resursiem, iespējām <strong>un</strong> šķēršļiem ieslodzīto<br />
vispārējās <strong>un</strong> profesionālās izglītības ieguvei, nodarbinātībai, kā arī sociālajai rehabilitācijai ieslodzījuma<br />
vietās <strong>un</strong> rehabilitācijas centros. Kopumā tika aptaujāti 850 ieslodzītie četros Latvijas cietumos, bet visā<br />
pētījumā tika izmantotas arī citas metodes: pētījumu analīze, dokumentu <strong>un</strong> normatīvo aktu analīze, literatūras<br />
analīze, intervēšana, novērošana <strong>un</strong> datu salīdzināmā metode. Tika secināts, ka ir īpaši būtiski<br />
nodrošināt esošajiem ieslodzītajiem izglītības iespējas, ņemot vērā faktu, ka kopējais ieslodzīto personu izglītības<br />
līmenis ir ļoti zems, proti, vairāk nekā piektajai daļai ieslodzīto ir nepabeigta pamatskolas izglītība.<br />
Nepieciešams palielināt <strong>un</strong> attīstīt dažāda līmeņa <strong>un</strong> virzienu izglītības — pamatizglītības, vispārējās,<br />
augstākās <strong>un</strong> profesionālās izglītības iespējas. 2004. gadā deviņos Latvijas cietumos vispārējās izglītības<br />
programmās bija iesaistīts 171 ieslodzītais. Profesionālās izglītības programmas apguva 364 notiesātie<br />
(no visiem 7816 ieslodzītajiem uz 2005. gada sākumu). Viena no būtiskākajām problēmām ir arī mācību<br />
līdzekļu trūkums, kā arī ieslodzīto motivācijas trūkums, taču pētījumā iegūtie rezultāti apstiprināja, ka<br />
76% ieslodzīto vēlētos iegūt profesionālo izglītību. (Equal).<br />
Līdzīgas problēmas pastāv arī ieslodzīto nodarbinātībā. Vairāk nekā divas trešdaļas ieslodzīto personu<br />
ieslodzījuma laikā netiek nodarbinātas, jo trūkst valsts pasūtījumu ražošanā, kā arī tie ir neregulāri. Tāpat<br />
samērā zemā līmenī ir sadarbība ar citām institūcijām. Šīs problēmas risināšanai, pirmkārt, nepieciešams<br />
mainīt pastāvošo likumdošanu ieslodzīto personu nodarbināšanā, otrkārt, jānoteic valsts pasūtījums ražošanai,<br />
kā arī jāmotivē uzņēmēji izdarīt pasūtījumus ieslodzījuma vietās, izmantojot nodokļu atlaides.<br />
(Ibid).<br />
Pētījuma dati arī pierāda, ka pieejamie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ieslodzījuma vietās darbojas<br />
pēc minimālisma principa <strong>un</strong> lielākā rehabilitācijas darba daļa ir saistāma ar audzināšanas darba veikšanu.<br />
Kopumā pētījumā aplūkotas šādas rehabilitācijas nozares: audzināšanas darbs, formālā <strong>un</strong> neformālā<br />
izglītība <strong>un</strong> informatīvi izglītojošais darbs, ētiskā <strong>un</strong> estētiskā audzināšana jeb garīgā aprūpe, fiziskā<br />
audzināšana <strong>un</strong> sporta pasākumi, ieslodzītās personas gatavošana atbrīvošanās procesam, nodarbinātība,<br />
ieslodzīto sociālās f<strong>un</strong>kcionēšanas prasmju novērtēšana, to attīstības veicināšana, ja<strong>un</strong>u prasmju apguve.<br />
Audzināšanas darbs. Pētījumā uzsvērts, ka cilvēku resursu trūkuma dēļ nav iespējams pilnvērtīgi veikt<br />
arī audzināšanas darbu (uz vienu cietuma darbinieku ir vidēji 70—20 ieslodzīto), turklāt ieslodzījuma<br />
vietu darbiniekiem trūkst nepieciešamo zināšanu <strong>un</strong> prasmju.<br />
Formālā <strong>un</strong> neformālā izglītība, informatīvi izglītojošais darbs. Kā viena no problēmām tiek uzsvērta<br />
ieslodzītajām personām trūkstošā motivācija izglītoties. Šis apstāklis varētu būt saistīts ar jau tā zemo<br />
izglītības līmeni <strong>un</strong> neizpratni par nepieciešamību iegūt izglītību, kura rada sava veida „apburto loku”.<br />
Tiek minēts, ka nepieciešams noteikt ieslodzītajiem obligātu pamatizglītības apgūšanu. Kā otra būtiska<br />
pro blēma tiek minēts profesionālās izglītības programmu trūkums, konkrētāk — ir maza apgūstamo<br />
profesiju izvēle, turklāt piedāvātajām profesijām nav liela pieprasījuma darba tirgū <strong>un</strong> tās nav konkurēt-<br />
sva_makets01(narkologija).indd 147<br />
12/7/07 10:15:20 AM
Change language