Politikas zinojums_LV_2008 - ReferNet Latvija
Politikas zinojums_LV_2008 - ReferNet Latvija
Politikas zinojums_LV_2008 - ReferNet Latvija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
3. MŪŽIZGLĪTĪBA PROFESIONĀLAJĀ IZGLĪTĪBĀ<br />
3.1. Mūžizglītības valsts politikas konteksts profesionālajā izglītībā<br />
Pieaugušo izglītība daudz aktīvāk attīstījās pēc 2002.gada. Laika posmā no 2002.-<br />
2005.gadam galvenais izglītības plānošanas dokuments bija Izglītības attīstības koncepcija<br />
2002.-2005.gadam (2002), kura pievērsās pieaugušo izglītības iespēju paplašināšanai.<br />
Pieaugušo izglītībā Koncepcija paredzēja:<br />
• nodrošināt darba devēju un valsts savstarpēji koordinētu atbalstu pieaugušo izglītības<br />
programmu izveidei, it īpaši teritoriju līdzsvarotas attīstības kontekstā;<br />
• veicināt augstākās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu iesaistīšanos<br />
tālākizglītības attīstībā, piedāvājot tālākizglītības programmas, profesionālās pilnveides<br />
izglītības programmas un iesaistoties bezdarbnieku apmācībā;<br />
• izveidot kredītpunktu sistēmu un ieviest minētajās programmās, nodrošinot to<br />
savietojamību ar akadēmisko kredītu pārneses sistēmu;<br />
• izstrādāt pamatnostādnes vakarskolu darbības izvērtēšanai;<br />
• izstrādāt priekšlikumus darba devēju plašākai iesaistīšanai tālākizglītības finansēšanā.<br />
Sadarbība ar sociāliem partneriem formāli tiek īstenota ar Profesionālās izglītības un<br />
nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes palīdzību. Pedagogiem visās<br />
piedāvātajās izglītības programmās, kuras ir akreditētas, ir pedagoăiskā izglītība. Savukārt,<br />
centralizētā eksāmenu sistēma nodrošina salīdzināmus datus par mācīšanās rezultātiem.<br />
Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.-2013.gadam (apstiprinātas 2007.gada<br />
sākumā) tika izstrādātas, lai sekmētu izglītības nodrošinājumu mūža garumā atbilstoši<br />
iedzīvotāju interesēm, spējām un reăionu sociāli ekonomiskās attīstības vajadzībām. Kā<br />
mūžizglītības mērėi un virzieni to sasniegšanai tika noteikti:<br />
• Nodrošināt mūžizglītības pieejamību visām sociālām grupām – plānots katrā izglītības<br />
iestādē radīt priekšnosacījumus izglītotu cilvēku izaugsmei, nodrošināt elastīgas otrās<br />
iespējas izglītības iespējas atbilstoši individuālām vajadzībām, stiprināt karjeras<br />
izglītības atbalsta struktūru izveidi, pilnveidot formālās un neformālās izglītības<br />
piedāvājumu, sakārtot mūžizglītības teritoriālo pieejamību, kā arī paredzēt aktivitātes<br />
sieviešu un vīriešu iespēju izlīdzināšanai mūžizglītībā.<br />
• Veidot pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu, kas nodrošina ilgtspējīgas<br />
kompetences sociālekonomiskām un pilsoniskām aktivitātēm – veidot valsts ietekmes<br />
mehānismu izglītības un darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma atbilstības<br />
nodrošināšanai, izglītības sistēmā koordinēt pieaugušo izglītības piedāvājumu, veidot<br />
valsts atbalstu pieaugušo izglītības piedāvātājiem, ieviest pieaugušo izglītības kvalitātes<br />
novērtēšanu, ieviest neformālās izglītības un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšanas<br />
sistēmu.<br />
• Izveidot saskaĦotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu pārvaldi, iesaistot<br />
dažādus sociālos partnerus – izveidot mūžizglītības pārvaldes struktūru nacionālā un<br />
pašvaldību līmenī, izveidot mūžizglītības normatīvo bāzi, izveidot mūžizglītības<br />
finansēšanas mehānismus.<br />
19
Change language