Politikas zinojums_LV_2008 - ReferNet Latvija
Politikas zinojums_LV_2008 - ReferNet Latvija
Politikas zinojums_LV_2008 - ReferNet Latvija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Tā kā projekts noslēdzās nesen, tā ietekmi nav iespējams pilnībā izvērtēt. Pētījumi<br />
palīdzēja izvērtēt tautsaimniecības tendences un darba tirgus stāvokli. Piemēram, tika<br />
izanalizēta augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc<br />
mācību beigšanas, izpētīta izglītības profesiju standartu izstrādes procedūra un to atbilstība<br />
darba tirgum, noskaidroti iemesli, kas ietekmē attiecīgās profesijas izvēli, kā arī izpētīta<br />
darbaspēka profesionālā un ăeogrāfiskā mobilitāte. Pētījums par darba apstākĜiem un riskiem<br />
tiks izmantots, lai uzlabotu darba tirgus normatīvo aktu bāzi un lai realizētu sociālos,<br />
ekonomiskos, tehniskos, ārstnieciski profilaktiskos un organizatoriskos pasākumus. Citi<br />
pētījumi palīdzēs mazināt bezdarbu un sociālo atstumtību.<br />
Pētījumu rezultātus varēs izmantoti turpmākajā izglītības ilgtermiĦa plānošanas<br />
politikā, lai nodrošinātu izglītības atbilstību ekonomikas un sabiedrības prasībām.<br />
ZiĦojumi ir publicēti, informācija par projektiem un to rezultātiem ir pieejama<br />
projekta tīmekĜa vietnē: http://www.darbatirgus.gov.lv/index.php.<br />
Panākumu indikatori<br />
Tā kā projekts noslēdzās nesen, to nav iespējams pilnībā izvērtēt. Kā panākumu<br />
indikatoru var minēt pētījumos iegūto datu izmantošanu izglītības politikas plānošanā.<br />
Rezultātu integrēšana citos pasākumos<br />
Pētījumi tika veikti kontekstā ar citām Nacionālajām programmām un rezultāti tiks<br />
iekĜauti turpmākajā ilgtermiĦa politikas plānošanā.<br />
D. Secinājumi<br />
Sastaptie un pārvarētie šėēršĜi (kas neizdevās un kāpēc?) Kādi jautājumi vēl jārisina?<br />
• Darba devēji uzskata, ka absolventu praktiskās prasmes ir nepietiekamas, savukārt,<br />
teorētiskās zināšanas ir apmierinošas.<br />
• Darba devēji nav motivēti nodrošināt audzēkĦiem prakses vietas valsts finansējuma<br />
trūkuma dēĜ.<br />
• Profesiju standartu izstrāde ir sarežăīts un laikietilpīgs process.<br />
5.3. UzĦēmumu darbinieku apmācība<br />
5.3.1. <strong>Politikas</strong> attīstība no 2002.gada<br />
SaskaĦā ar LR Centrālās statistikas pārvaldes veiktā apsekojuma Arodmācība<br />
uzĦēmumos datiem 2005.gadā darbinieku apmācība tika organizēta 36% uzĦēmumu. Dati<br />
liecina, ka darbinieku apmācība regulāri tiek rīkota 85% lielos uzĦēmumu, kuros ir 250 un<br />
vairāk darbinieku, kuri veido personāla attīstības plānus, mācību centrus un kuriem ir<br />
finansiālas iespējas organizēt apmācības. Savukārt, tikai mazāk par trešdaĜu uzĦēmumos ar<br />
salīdzinoši nelielu darbinieku (10-49) skaitu tiek regulāri organizēta darbinieku apmācība.<br />
Salīdzinot ar iepriekšējā apsekojuma datiem, var secināt, ka uzĦēmumi ir<br />
samazinājuši aktivitātes darbinieku apmācību organizēšanā. Ja 1999.gadā darbinieku<br />
apmācību organizēja 53% <strong>Latvija</strong>s uzĦēmumu, tad 2005.gadā – 36%. Ievērojami vairāk par<br />
darbinieku apmācību rūpējas uzĦēmumos, kuri nodarbojas ar finansu starpniecību (63%),<br />
turpretī, visretāk – viesnīcu un restorānu nozarē (32%).<br />
30% no uzĦēmumu kopējā skaita (1999.gadā – 26%) nodrošina apmācību kursus,<br />
kurus parasti organizē nodalīti no aktīvās darba vietas un kuriem ir speciāli veidotas<br />
34
Change language