Politikas zinojums_LV_2008 - ReferNet Latvija
Politikas zinojums_LV_2008 - ReferNet Latvija
Politikas zinojums_LV_2008 - ReferNet Latvija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
6. PĀRVALDE UN FINANSĒŠANA<br />
6.1. Valsts politikas konteksts par profesionālās izglītības pārvaldi un<br />
finansēšanu<br />
Institūciju, kuras ir atbildīgas par profesionālās izglītības administrāciju, kompetenci<br />
nosaka Profesionālās izglītības likums (1999): Ministru Kabinets, Izglītības un zinātnes<br />
ministrija un tās Profesionālās izglītības un tālākizglītības departaments, kā arī Profesionālās<br />
izglītības administrācija. Minētās institūcijas atbild arī par profesionālās tālākizglītības<br />
organizēšanu.<br />
Profesionālās izglītības iestādes iedala pēc to piederības: valsts, pašvaldības un<br />
privātās skolas. Profesionālā izglītība ir bez maksas pilna laika audzēkĦiem valsts vai<br />
pašvaldības skolās. AudzēkĦi arī saĦem stipendiju, kuras apjomu nosaka MK. Pašvaldību un<br />
privāto skolu skaits ir diezgan neliels, bet privāto iestāžu skaits ir pieaudzis, t.i.<br />
1999./2000.m.g. 4,1% no kopējā skolu skaita un 2005.2006.m.g. 15,5%.<br />
Sākotnējās profesionālās izglītības finansēšanu nosaka Izglītības likums (1998),<br />
Profesionālās izglītības likums (1999), likums Par amatniecību (1993) un MK noteikumi, kā<br />
arī konkrēto profesionālo izglītības iestāžu nolikumi. Pašlaik (<strong>2008</strong>) tiek izstrādāts jauns<br />
Profesionālās izglītības likums.<br />
Subsīdijas izglītībai tiek piešėirtas no valsts pamatbudžeta, no pašvaldībām un<br />
privātiem avotiem. Valsts subsīdiju apjomu nosaka MK atbilstoši audzēkĦu skaitam un ar<br />
izmaksu minimumu uz vienu audzēkni. Šī normatīvā finansēšana profesionālajā izglītībā tika<br />
ieviesta 2000.gadā. Izglītības iestādes katru gadu veido finansējuma pieprasījumu. Pēc valsts<br />
budžeta apstiprināšanas skolas saĦem finansējumu un izmanto to izglītības programmu<br />
īstenošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem.<br />
Tā kā lielākā daĜa profesionālās izglītības iestāžu ir valsts pakĜautībā, valsts budžets ir<br />
galvenais finansējuma avots. Kopējais budžets profesionālai izglītībai 2005.gadā bija <strong>LV</strong>L<br />
31 741 288 (2000.gadā <strong>LV</strong>L 30,2 miljoni). Profesionālās izglītības iestāžu finansējumu<br />
veidoja 88,1% subsīdiju no valsts pamatbudžeta (<strong>LV</strong>L 27 978 886) un 11,9% pašu ieĦēmumi<br />
(profesionālās izglītības iestāžu piedāvātie maksas pakalpojumi, <strong>LV</strong>L 3 762 402 apjomā).<br />
2005.gadā 42% no profesionālās izglītības iestādēm piešėirtā finansējuma bija kārtējiem<br />
izdevumiem un tikai 4% bija kapitālieguldījumiem. Atalgojuma izdevumi veido lielāko daĜu<br />
nu izdevumiem (54%).<br />
SaskaĦā ar Izglītības attīstības koncepcijā 2002.-2005.gadam noteiktajiem virzieniem<br />
izglītības iestādes, kas atradās Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības<br />
ministrijas pakĜautībā, no 2004.gada jūlija bija jānodod IZM padotībā, kas palīdzēja<br />
vienkāršot profesionālās izglītības pārvaldi un finansēšanu.<br />
6.2. Administratīvajās/institūciju struktūrās veiktās pārmaiĦas<br />
6.2.1. <strong>Politikas</strong> attīstība no 2002.gada<br />
Ministru Kabinets, Izglītības un zinātnes ministrija un tās Profesionālās izglītības un<br />
tālākizglītības departaments, kā arī Profesionālās izglītības administrācija atbild gan par<br />
sākotnējās profesionālās izglītības, gan parprofesionālās tālākizglītības organizēšanu.<br />
Ministru Kabinets nosaka valsts politikas un stratēăijas jautājumus profesionālajā<br />
izglītībā, finansē profesionālās izglītības nodrošinātājus saskaĦā ar IZM izveidotajiem<br />
37
Change language