Novembris 2008 - Swedbank

Latvija 12padziļinoties recesijai, palielināsies vēl vairāk.Latvijas valsts kredītreitingu samazināšana (pēdējoreizi to izdarīja Fitch, 11.novembrī reitingupazeminot līdz BBB-) vēl vairāk ierobežos ne tikaiLatvijas uzņēmumu, bet arī valdības aizņemšanāsiespējas.10.novembrī Latvijas valdība pārņēma Parex, valstsotrās lielākās bankas kontrolpaketi (51%), laiapturētu depozītu aizplūšanu un novērst sistēmiskurisku rašanos banku sistēmā. Parex ir lielākārezidentiem piederošā banka, lielāko daļu pārējobanku faktiski sargā Zviedrijas un citu valstuatbalsta pasākumi. Valdība plāno investēt 200miljonus bankas finansiālās situācijasnostiprināšanai. Šis lēmums ir laba zīme, kasparāda, ka valsts ir gatava ātri rīkoties gadījumā, jasarežģītās pasaules ekonomiskās vides dēļatsevišķas bankas nonāk grūtībās.2. Prognožu kopsavilkumsKopš pēdējā Baltijas Makroekonomikas apskatapublicēšanas pasaules finansiālā un ekonomiskāsituācija ir mainījusies, tā vairs nav tikai satraucoša,to jau var saukt par sliktu. Vēl krasāk izjūtamslikviditātes trūkums finanšu tirgos, turklāt šobrīdlielākajās attīstītajās valstīs jau ir sākusies ilgstošarecesija (skatīt sadaļu "Vispārējie pieņēmumi"). Pat,ja kredītu krīzi atvieglos lielāko centrālo banku unvaldību milzu pūliņi, sagaidāms, ka 2009. gadāpieprasījums Latvijas galvenajās eksporta valstīsbūs ļoti vājš. Pasaules ekonomikas lejupslīde gantieši (piemēram, ar ievērojami dārgāku ārējofinansējumu), gan netieši (piemēram, ar lēnākueksporta pieaugumu un zemākām peļņas maržām)negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomiku, proti, tāspieauguma tempu samazināšanās būs straujāka,dziļāka un ilgstošāka, turklāt pēc tam ekonomikasattīstības tempu kāpums būs ievērojami lēnāks,nekā prognozēts iepriekš. Otrs galvenais faktors,kas līdz ar eksporta dinamiku noteiks recesijasdziļumu un ilgumu, būs nekustamā īpašuma tirgus.Mēs prognozējam, ka 2008. gadā IKP samazināsiespar aptuveni 1% gadā. Sagaidāms, ka recesijaturpināsies visu 2009. gadu, IKP samazinoties parapmēram 2–5%. Ir ļoti liela varbūtība, ka faktiskaisiznākums būs intervāla zemākajā daļā, tas ir, 4%.Mēs atkārtojam iepriekš izteikto brīdinājumu, kavājākā pieauguma un šobrīd vērojamā ieņēmumudeficīta dēļ 2008.gada budžets būs ar 1-2% no IKPdeficītu.Mūsuprāt, pastāv ievērojams vēl lielāka IKPsarukuma risks, tas varētu notikt, ja notikumu gaitapasaules finanšu tirgos un ekonomikās irnelabvēlīgāka, nekā mēs gaidījām. Situācija Latvijasekonomikā var kļūt sarežģītāka, ja vietējās finanšuinstitūcijas kļūst ārkārtīgi piesardzīgas un krasisamazina kreditēšanu un tas padziļinātu patēriņa uninvestīciju kritumu.Mūsu pamata scenārijā stabilizācija paredzēta 2010.gadā, kad IKP pieaugums būtu robežās no -1% līdz+2% gadā. Sagaidāms, ka pieauguma atjaunošanosvirzīs galvenokārt eksports, jo iekšzemespieprasījums būs samazinājies bilančupārstrukturēšanas ietekmē, turklāt resursi būsaizplūduši no iekšzemes pieprasījuma nozarēm uzeksporta nozarēm. Paredzams, ka 2008. – 2009.gadā kritīsies arī mājsaimniecību patēriņš līdz arreālās algas samazināšanos un augošo bezdarbu(no pašreizējā 6.5% līmeņa līdz 11-12%). Pēc tam,2010. gadā, mājsaimniecību patēriņš varētunedaudz palielināties vai palikt nemainīgs.Investīcijas samazināsies visā 2009. gadā, josaglabāsies būtiskas neskaidrības, augstasaizņēmumu izmaksas un zemas peļņas maržas.Investīciju apjoms atkal varētu pieaugt 2010. gadasākumā, kad attīstītās ES valstis sāks atgūties norecesijas.IKP reālais gada pieaugums, %3020100-10-202004 2005 2006 2007 2008p 2009p 2010pIKPValdības patēriņšEksportsAvots: LCSP; HB aprēķini un prognozePriv ātais patēriņšBruto pamatkap. v eidošanaImportsLabā ziņa ir tāda, ka sagaidāms tekošā kontadeficīta samazinājums un straujāks inflācijaskritums. Lai gan pasaules ekonomikas tempuattīstības palēnināšanās negatīvi ietekmēs eksportapieaugumu, importa samazinājums iekšzemespieprasījuma krituma ietekmē būs vēl krasāks,tādējādi tekošā konta deficīts samazināsies no14.5% 2008. gadā līdz 6-7% 2009. – 2010. gadā.Mēs piesardzīgi vērtējam, ka ES struktūrfonduieplūde gadā varētu sasniegt 2-3% no IKP unārvalstu neto tiešās investīcijas (ieplūde mīnusaizplūde) 2% no IKP. Tādējādi nepieciešamība pēcārvalstu finansējuma samazināsies no 6% no IKP2008. gadā līdz tikai 1-2% 2009. – 2010. gadā.Sagaidāms, ka 2009. gadā vidējā patēriņa cenugada inflācija samazināsies par aptuveni 6%salīdzinājumā ar 16% 2008. gadā. 2009. gadabeigās tā varētu noslīdēt līdz 3%, iespējams, pattuvoties nullei. Galvenie iemesli tam ir arvienlielākais iekšzemes pieprasījuma kritums un rūkošāsenerģijas un pārtikas cenas pasaules tirgos. Pēc