Lietuva 42Nodarbinātība un bezdarbs1.81.51.20.90.60.30.011.4%8.3%5.6%4.3%4.9%2004 2005 2006 2007 1.cet.<strong>2008</strong>Nodarbinātība, milj. (kr. ass)Bezdarba līmenis (l. ass)Avots: LSD; HB prognoze4.5%2.cet.<strong>2008</strong>5.3%<strong>2008</strong>p6.5%2009pBezdarbs, milj. (kr. ass)18%15%12%tālāka ekonomikas attīstības palēnināšanās.Šāda bezdarba pieauguma dēļ darbu zaudēsapmēram 20 tūkstoši strādājošo. Patēriņu tasīpaši negatīvi ietekmēs tāpēc, ka daļaiedzīvotāju zaudēs cerības atrast darbu unatstās darba tirgu, bet daļa sāks taupīt, gaidotvēl grūtākus laikus. Darbinieki vispirms tiksatlaisti nozarēs, kurās iekšzemes pieprasījumabuma laikā tika novērots vislielākais pieaugumsun kurās bijis vislielākais algu kāpumus(piemēram, mājokļu būvniecībā un ar tosaistītajās nozarēs), kā arī nozarēs, kurāspieaugumu nodrošināja lēti energoresursi undarbaspēks (piemēram, tekstilrūpniecībā).Strādājošo kvalifikācijas neatbilstība īstermiņākavēs viņu mobilitāti starp nozarēm, jo šimprocesam ir nepieciešams laiks. Darba tirgussamazināsies vājāka iekšzemes pieprasījumaun uzņēmumu peļņas samazināšanās dēļ.Arvien vairāk cilvēkiem zaudējot darbu,iekšzemes pieprasījums samazināsies vēlvairāk, kas savukārt izraisīs vēl lielākasdarbinieku atlaišanas. Kritiskā situācija darbatirgū var izraisīt vēl lielāku darbaspēkaaizplūšanu no valsts, lai gan ekonomiskāsituācija emigrantu mērķa valstīs (Īrijā,Lielbritānijā un Spānijā) varētu šo procesuierobežot (faktiski cilvēki varētu atgriezties nošīm valstīm, jo tās saskaras ar straujuekonomikas lejupslīdi).• Lēnāka ekonomikas attīstība un bezdarbakāpums ierobežos algu pieaugumu. Īpašispilgti tas izpaudīsies nākamajā gadā. Tomērpirmā pusgada rezultātu un pastāvošāsdarbaspēka pieprasījuma un piedāvājumaneatbilstības ietekmē mēs esam palielinājušireālās neto algas pieauguma prognozi šimgadam. Nominālās algas pieaugums <strong>2008</strong>.gada pirmajā pusē bija ievērojams (vidēji 23.2%gadā). To noteica par 2007. gadu izmaksātāsprēmijas, minimālās mēneša algas palielinājumslīdz 800 litiem un iedzīvotāju ienākuma nodokļasamazinājums no 27% uz 24%, kā arī straujais9%6%3%0%algu kāpums valsts sektorā (algu aprēķināšanasoficiālās bāzes palielināšana) kopš 1. janvāra.Algu izmaiņas acīmredzami atpaliek nonodarbinātības līmeņa izmaiņām. Tas nozīmē,ka algu kāpuma tempi samazināsies tikainākamajā gadā. Mēs sagaidām, ka neto alga<strong>2008</strong>. gadā palielināsies par aptuveni 19% un2009. gadā – par aptuveni 10%, kas nozīmēattiecīgi 9.5% un 1.4% reālās algas pieaugumu.Galvenais iemesls 2009. gadā gaidāmajamievērojamajam nominālās algas kāpumam būsalgotā darbaspēka strukturālās pārmaiņas, proti,labi apmaksāto darbinieku skaita palielināšanāsun mazapmaksāto darbinieku atlaišana. Tomērnākamajā gadā algu pieaugums inflācijaskāpumu apsteigs, augstākais, tikai par dažiemprocentpunktiem. Līdz ar to situācija darba tirgūsamazinās strādājošo iespējas prasīt algaspielikumu, īpaši privātajā sektorā.Algu gada pieaugums24%20%16%12%8%4%0%1.cet.20043.cet. 1.cet. 3.cet. 1.cet. 3.cet. 1.cet. 3.cet. 1.cet. 3.cet.2004 2005 2005 2006 2006 2007 2007 <strong>2008</strong> <strong>2008</strong>pBruto nominālā algaAvots: LSD; HB prognozeNo 2006.g.3.cet. neto reālāsalgas pieaugumu veicinājazemāka IIN likme, bruto algu -legalizācijas efektsNeto reālā alga• Maz ticams, ka ekonomikas attīstības tempupalēnināšanās un augošās konkurencesapstākļos uzņēmumu budžetos būs pietiekamilīdzekļu algu pielikumiem. Daudzi ražotāji varmēģināt samazināt ražošanas izmaksas uz algurēķina. Šogad jau saskatāmas pazīmes, kaLietuvas uzņēmumu peļņa varētu samazināties.Vidējā rentabilitāte, ko nosaka, dalot peļņupirms nodokļu nomaksas ar ieņēmumiem,samazinājusies no 8.7% 2007. gada otrajāceturksnī līdz 7.2% <strong>2008</strong>. gada 2. ceturksnī.Ieņēmumu pieaugums joprojām bijis spēcīgs,<strong>2008</strong>. gada otrajā ceturksnī sasniedzot 25%pret attiecīgo periodu pērn, taču augošoizmaksu dēļ kopējā peļņa pirms nodokļunomaksas auga tikai par 3% gadā. Sagaidāms,ka peļņas pieauguma kritums rūkošāpieprasījuma dēļ būs vērojams arī turpmāk.
Lietuva 43Lietuvas uzņēmumu vidējais ienesīgums10%8%6%4%2%3.7%5.0%1.1%1.5%3.8%4.9% 5.4%6.0% 6.2%8.8%5.2%7.2%0%1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 20071.cet. 2.cet.Avots: LSD<strong>2008</strong> <strong>2008</strong>• Ļoti vājais mājsaimniecību patēriņa pieaugumsvarētu negatīvi ietekmēt daudzas uz vietējo tirguvērstas nozares, kā arī importētājus. Piemēram,mazumtirdzniecības apgrozījums, kas ir labsmājsaimniecību patēriņa rādītājs, šī gada 3.ceturksnī reālajā izteiksmē palielinājies tikai parMazumtirdzniecības apgrozījuma reālais gadapieaugums30%25%20%15%10%5%0%-5%Jan.04 Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08Avots: LSD1% gadā. Pirmajos trīs ceturkšņos kopā taspalielinājies par 9.1%, kamērmazumtirdzniecības apgrozījums, neskaitotautomašīnu un motociklu tirdzniecības, toremonta un uzturēšanas, kā arī degvielaspārdošanas apgrozījumu, palielinājies par 8.2%gadā. Nākamajā gadā sagaidāms daudzmazāks mazumtirdzniecības pieaugums(iespējams, apgrozījums varētu patsamazināties), jo inflācijas un neiepriecinošoekonomikas attīstības tempu ietekmē sarukspatērētāju pirktspēja un palielināsies topesimisms.• Samazinās aizņēmumu pieauguma tempi, laigan tie joprojām ir strauji. Mājokļu iegādeiizsniegto kredītu apjoma pieaugumssamazinājies no 63.3% 2007. gada septembrabeigās līdz 32.8% šī gada septembrī. To noteicaMājsaimniecību kredītu un noguldījumu gadapieaugums120%100%80%60%40%20%0%Jan.04 Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08Avots: LiBKredītiNoguldījumigalvenokārt stagnējošais nekustamā īpašumatirgus (mazāks darījumu skaits, krītošas cenas),kas mazina bagātības efektu, kā arī arvienstingrākie banku politikas nosacījumi, kassamazina pieprasījumu pēc kredītiem. Turklātizzūdot pārāk lielajam optimismam unpalielinoties neskaidrībām, mājsaimniecībasarvien mazāk vēlas palielināt savasparādsaistības, kas līdz šim bijušas galvenaispatēriņa pieauguma virzītājs. Līdz šimmājsaimniecībām izsniegto kredītu apjomspalielinājies par 29.9%, un tas joprojāmievērojami pārsniedz noguldījumu pieaugumu.• Situācijā, kad vērojamas akciju tirgu svārstībasun pieaug nenoteiktība, priekšroka tiek dotamazāk riskantiem uzkrājumu veidiem, līdz ar tovarētu pieaugt noguldījumi. Mēs nebūsimpārsteigti, ja mājsaimniecību patēriņš augslēnāk nekā ienākumi (proti, mājsaimniecībaspapildinās uzkrājumus). No otras puses,ekonomikas un ienākumu pieauguma kritumsun augošais bezdarbs spiedīs daļu bankuklientu savus uzkrājumus iztērēt un tas uznoguldījumu kopapjomu iedarbosies negatīvi.Mājsaimniecību finanses (darījumi), miljard. LTL10864202001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 9 mēn.<strong>2008</strong>Kredīti NoguldījumiAvots: LiB• Augošās cenas ir ļoti svarīgs faktors, kasmājsaimniecību patēriņu jau ir būtiski ietekmējisgan 2007. gadā, gan arī šogad un kas