Novembris 2008 - Swedbank

Igaunija 27pieprasījumā. Samazinoties nekustamā īpašumaiegādei, ir aktivizējies īres tirgus. Tomēr, tā kāpiedāvājums ievērojami pārsniedz pieprasījumu(īres tirgus pastāv 2 – 3 lielākajās pilsētās un arī turtas ir visai neliels), cenas krītas arī īres tirgū.Dzīvojamās platības vidējais cenu līmenis(2004=100%)250%200%150%100%50%Jan.04 Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08TallinaIgaunijaAvots: Igaunijas Zemes dienests; HB aprēķiniPērnav a un TartuMājas ar zemiAr grūtībām nāksies saskarties arī komercplatībutirgum. Ja gada pirmajā pusē un, iespējams, arī 3.ceturksnī uzņēmumi vēl spēja turpināt jaunu birojuun tirdzniecības telpu būvniecību, situācija nākotnēliekas sliktāka, jo piedāvājums jau ievērojamipārsniedz pieprasījumu. Tomēr dažos reģionoskomercplatības joprojām būs pieprasītas, īpaši tassakāms par noteiktu veidu komercplatībām. Tasattiecas arī uz ES fondu finansētiem projektiem.Visticamāk, palielināsies lauksaimniecības,reģionālās attīstības un industriālo būvjuceltniecības apjomi.Viens no faktoriem, kas varētu uzlabot investīcijurādītājus, ir cena. Mēs esam novērojuši cenukritumu daudzos publiskos konkursos, līdz ar to,piemēram, autoceļus bijis iespējams uzbūvēt lielākāapjomā, nekā iepriekš plānots. Tā kā valdībai unpašvaldībām nepieciešamās investīcijas parastiievērojami pārsniedz plānotās, mēs prognozējam,ka plāni, kas agrāk tika uzskatīti par pārākambicioziem, varētu tikt īstenoti jau 2008. – 2009.gadā.Visgrūtāk prognozēt investīcijas tehnoloģiskajāsiekārtās un mašīnās. Lai palielinātu konkurētspēju,uzņēmumiem jāveic investīcijas, tomēr pastāvošānenoteiktība, sliktā ekonomiskā situācija unapgrūtinātā kredītu pieejamība šādas uzņēmumuinvestīcijas ļoti ierobežo. Visvairāk šajā ziņā cieš tieuzņēmumi, kuru produkcija tiek piedāvāta vietējātirgū, kamēr eksporta uzņēmumi ir labākā situācijā.Mēs arī prognozējam, ka pēc tam, kad uzņēmumusbūs pārņēmuši ārvalstu investori (sk. tālāk tekstā),uzņēmumiem būs pieejams ārvalstu finansējums, unlīdz ar to tie varēs veikt nepieciešamās investīcijas.Tomēr šī faktora ietekme labākajā gadījumā būsjūtama tikai 2009. gadā, visticamāk, gada otrajāpusē.3.3. Valdības patēriņš un politikaMēs prognozējam, ka šī gada budžeta deficītssasniegs vismaz 1.5%, bet nākamgad – 2.5% noIKP. Atbilstoša fiskālā politika varētu samazināt šodeficītu līdz 0.5% no IKP 2010. gadā, tomēr,visticamāk, arī 2010. gadā deficīts būs aptuveni 1%.Būvniecības darbi Igaunijā (apjomu gada pieaugums)60%50%40%30%20%10%0%-10%-20%1.cet.20043.cet.20041.cet.2005Avots: ISB; HB aprēķini3.cet.20051.cet.20063.cet.20061.cet.20073.cet.20071.cet.2008Būvniecība kopā Ēkas InženierbūvesValsts budžets, % no IKP6%5%4%3%2%1%0%1.cet.20043.cet.20041.cet.2005ParādsAvots: ISB; HB aprēķini3.cet.20051.cet.20063.cet.20061.cet.20073.cet.2007Budžeta bilance (12 mēn. slīd.)1.cet.2008Mēs sagaidām samērā lielu investīciju pieaugumuinfrastruktūrā, galvenokārt pateicoties ESfinansējumam. 2009. – 2010. gadā pārsvarā tiksbūvēti autoceļi un dzelzceļi, kā arī dažādas būvesenerģētikas un vides aizsardzības jomā. Tomēr mēsprognozējam arī samazinājumu valsts sektorainvestīcijās, kas tiks finansētas tikai no budžeta. Tasattiecas uz skolām, sabiedriskajām celtnēm uncitiem objektiem.Budžeta ieņēmumi šobrīd ir mazāki parplānotajiem. Visvairāk tas attiecas uz patēriņanodokļu (galvenokārt PVN) ieņēmumiem. Valdībasbudžeta projekts 2009. gadam sagatavots,pamatojoties uz vecajiem IKP datiem, 19 turklāt pirms19Budžeta projekts tika sagatavots augustā, proti, pirms IgaunijasStatistikas birojs publicēja pārskatītās IKP laikrindas (skatīt19. zemsvītras piezīmi) un pirms bija pieejami 2. ceturkšņa dati.