Novembris 2008 - Swedbank

Latvija 20starpība starp 3 mēnešus Euribor un Rigibor irpalēkusies līdz 600 bāzes punktiem, jo eiro likmes irstabilas.Tomēr nekāda veiksmīga spekulatīva darbība arvalūtu nav iespējama, jo finanšu tirgi ir niecīgi patsalīdzinājumā ar Latvijas ekonomikas lielumu. Tasbija redzams 2007.gada februārī un martā, kadneizdevās spekulatīvs uzbrukums LVL/EUR kursam.1.oktobrī lats pieskārās kursa svārstību zonasaugšējai robežai un Latvijas Bankai ir bijis jāveicintervence, pārdodot aptuveni 335 miljonus eiro(proti, aptuveni 7% rezervju) līdz oktobra beigām. Tātas notika arī 2007.gadā, kad paaugstinātu svārstībuperiodos LBL nākotnes tirgi pilnībā pārtraucafunkcionēt.EUR/LVL kurss un LaB intervences0.7150.7120.7090.7060.7030.7000.6970.6940.691Jan.06 Jūl.06 Feb.07 Aug.07 Mar.08 Sep.08Intervence, m LVL (l. ass)Interv ences robežas (kr. ass)Avots: LaB, ReutersEUR/LVL (kr. ass)150100500-50-100-150Teorētiski devalvācija kā politikas instrumentsvarētu tikt izmantota, lai samazinātu importu unalgas ārvalstu valūtas izteiksmē, lai atjaunotueksportētāju konkurētspēju. Tomēr tagad navnepieciešams atjaunot konkurētspēju, jo ārējānesabalansētība un izmaksu pieaugums jaubremzējas. Šīs tendences ir aprakstītas citur šajādokumentā, bet vissvarīgākie fakti ir apkopotizemāk:• preču imports jau strauji samazinās (3.ceturksnīpar apm. 15% reālā izteiksmē),• eksporta konkurētspēja joprojām ir laba. Latvijair saglabājusi un pat palielinājusi tās daļugalveno tirdzniecības partneru importā, par spītiaugošām darbaspēka vienības izmaksām unreālajam efektīvajām valūtas kursam,• darbinieku spēja prasīt algu pieaugumu unuzņēmumu spēja pacelt cenas strauji rūk, tāpēcnav konkurētspējas mazināšanās riska tuvākajānākotnē.Jebkādus devalvācijas ieguvumus aizēnotu tāsnegatīvās sekas, piemēram, augsta inflācija.Devalvācija radītu dziļu negatīvu šoku: ārvalstuvalūtās izsniegtie kredīti veido aptuveni 80% no IKP(apmēram 90% no iekšzemes kredītu apjoma), latunoguldījumi – aptuveni 21% no IKP.Starpbanku procentu likmes, %14121086420-2Jūl.06 Nov .06 Mar.07 Jūl.07 Nov .07 Mar.08 Jūl.08 Nov .083m Rigibor-Euribor starpībaRIGIBOR 3mLaB ref inansēšanas likmeAvots: LaB, ReutersRIGIBOR uz naktiEURIBOR 3mNoguldījumu likme LaBKopš septembra beigām strauji kāpusi lata naudastirgus likme. Viena mēneša laikā 3 mēnešu Rigiborlikme pārsniegusi 11%, kamēr pēdējo trīs mēnešuvidējā likme bija tikai 6%. Līdz ar to 3 mēnešuEuribor un Rigibor starpība pārsniedza 600 bāzespunktu, jo eiro likme nemainījās.Rezidentu mājsaimniecību un nefinanšu institūcijukredītu pieauguma tempi100%80%60%40%20%0%Jan.06 Jūl.06 Jan.07 Jūl.07 Jan.08 Jūl.08Mājsaimniecības, mēneša pieaugums (l. ass)Nef inanšu institūcijas, mēneša pieaugums (l. ass)Mājsaimniecības, gada pieaugums (kr. ass)Nef inanšu institūcijas, gada pieaugums (kr. ass)Avots: LaB; HB aprēķini7%6%5%4%3%2%1%0%Turpināja augt arī aizņemšanās izmaksas, līdz ar tovidējā svērtā eiro kredītu procentu likme palielinājāsno 6.5% janvārī līdz 7.8% septembrī. Augošāsprocentu likmes līdz ar reālo ienākumusamazināšanos, augošo bezdarbu, arvienneskaidrākajām nākotnes perspektīvām, kā arīnekustamā īpašuma cenu tālākas krišanās gaidāmir radījušas pietiekamu pamatu arī turpmākamkreditēšanas apjoma pieauguma tempupalēninājumam. Mājsaimniecībām un nefinanšuinstitūcijām izsniegto kredītu apjoma pieaugumatempi septembrī samazinājušies attiecīgi līdz 12%gadā (no 35.6% janvārī) un 22.9% (no 35.4%).Mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjomapieauguma tempi samazinās straujāk nekā finanšuinstitūcijām.