Novembris 2008 - Swedbank

Latvija 18ka Latvijas vēsture ir spējīga uzturēt strauju(5-7%) gadā darba ražīguma pieaugumu.Pakalpojumu eksporta un importa pieauguma tempiir palēninājušies, tomēr eksports joprojām augstraujāk nekā imports, saglabājot pakalpojumubilancē pārpalikumu. Līdz šim eksporta pieaugumunoteica galvenokārt transporta pakalpojumi(lielākoties kravas pārvadājumi, izņemot jūras ungaisa transportu) un citi pakalpojumi (galvenokārtuzņēmējdarbības pakalpojumi, piemēram, juridiskiepakalpojumi, konsultācijas, grāmatvedībaspakalpojumi, reklāmas pakalpojumi un artirdzniecību saistītie pakalpojumi). Kaut arī topieauguma tempi mazināsies, sarūkot vispārējaiekonomiskajai aktivitātei, mēs tomēr sagaidām, kašo pakalpojumu eksporta potenciāls pieaugs, jo:• Latvija turpinās gūt labumu no tās labvēlīgāsģeogrāfiskās situācijas. Mēs uzskatām, kaKrievija saglabās vai pat palielinās izejvielueksportu, lai kompensētu cenu krituma iespaidu.• Ārvalstu kompānijām var būt lētāk izmantotLatvijas ārpakalpojumus noteiktām funkcijām,tādējādi ietaupot darbaspēka izmaksas.Izklaides ceļojumu nākotne šķiet mazāk labvēlīga, jošis sektors visdrīzāk izjutīs patērētāju vēlmisamazināt izdevumus pakalpojumiem, bez kuriemiespējams iztikt.Pakalpojumu imports ir vairāk atkarīgs no:• ceļošanas pakalpojumiem: izklaides ceļojumupieprasījumu samazinās patērētāju pesimisms;iespaids uz biznesa ceļojumiem droši vien būstuvs neitrālam.• biznesa pakalpojumi visdrīzāk pieaugs, Latvijasuzņēmumiem cenšoties palielināt savuefektivitāti.• Celtniecība, kas varētu zaudēt savu nozīmi,pieprasījumam turpinot samazināties.Kā jau bija sagaidāms, turpinās kārtējo pārvedumuaizplūdes samazināšanās, tomēr samazinās arī toieplūde, līdz ar mēs esam samazinājuši savu kārtējopārvedumu konta pārpalikuma prognozi. Mēsprognozējam, ka 2009. gadā samazināsies gankārtējo pārvedumu ieplūde, gan aizplūde, jo lielākodaļu pārvedumu veido neklasificēti privātā sektorapārvedumi, kas, ļoti iespējams, varētu būt ilglaicīgomigrantu pārvedumi. Latvijas ekonomikā sākotiesrecesijai un palēninoties ekonomiskajai aktivitāteivisā pasaulē, samazināsies arī migrantu ienākumi.Tomēr pārvedumu kontā joprojām būs pārpalikums,jo pārvedumu ieplūde ievērojami pārsniedz toaizplūdi. Mēs esam nedaudz samazinājušiieņēmumu konta deficīta prognozi, jo irpalēninājušies ienākumu aizplūdes pieaugumatempi. Augošo procentu likmju ietekmē palielināskredītmaksājumi, savukārt ekonomiskās aktivitātessamazināšanās ietekmē kritīsies peļņa un līdz ar toarī dividenžu aizplūde. Kapitāla konta pārpalikumaprognoze palielināta līdz 2.4% no IKP (iepriekš1.7%). To lielā mērā noteica tas, ka joprojāmturpinās ES fondu līdzekļu ieplūde, jo tiek pabeigtiprojekti, kas tika ieplānoti iepriekšējās ES budžetaperioda (2004. – 2006. gadam) ietvaros. Prognozi2009. – 2010. gadam mēs saglabājām iepriekšējālīmenī, proti, paredzot 1-2% no IKP pārpalikumu.Mēs esam palielinājuši savu neto ārvalstu tiešoinvestīciju prognozi 2008. gadam līdz 6% no IKP(4.5% vasaras prognozēs), jo gada 1.puses datiuzrādīja stabilu neto ĀTI ieplūdi, no tām 28.4% bijanesadalītā peļņa. Mēs prognozējam, ka 2009. –2010. gadā neto ĀTI samazināsies līdz apmēram3% no IKP (vasaras prognozē 4.5%), joekonomiskās aktivitātes samazināšanās ietekmēkritīsies peļņa. Varētu būt arī patīkami notikumupavērsieni, ja ārvalstu ražotājus pievilinātu vietējādarbaspēka pieejamība un zemās izmaksas. Šajāziņā pat pozitīva ietekme varētu būt arī globālajairecesijai, jo Rietumeiropas un Ziemeļeiropasuzņēmumi būtu spiesti aktīvāk samazināt savasizmaksas un pārvietot ražotnes. Tomēr, pieņemot,ka ārvalstu tiešo investīciju ieplūde būs 3% un ESfondu līdzekļu ieplūde 2.5% no IKP, atlikusī nesegtātekošā konta deficīta finansējuma daļa 2008.gadābūs 5.5% no IKP un tā samazināsies līdz 1.5%2009.gadā un 1% 2010.gadā. Šo deficītu iespējamsfinansēt, samazinot ārvalstu aktīvus, palielinotsaistības (valdības un banku aizņemšanās) vaisamazinot centrālās bankas ārējās rezerves (18.4%no IKP 2008.gada 30.jūnijā). Jebkurā gadījumāpieaugs ārējais parāds, bet ļoti lēni, salīdzinot arlīdzšinējām tendencēm. Tā kā nominālais IKPmainīsies pavisam nedaudz, arī parāda attiecībapret IKP paliks gandrīz tāda pati.Ja korekcija nebūs pietiekami ātra un nepārliecināskreditorus, finansējuma pieejamība būs ļotiierobežota, novedot pie straujākas iekšējāpieprasījuma, importa un IKP samazināšanās. Mēsnesagaidām strauji kapitāla aizplūdi no Latvijas, joārējo saistību struktūras būtisku daļu veidoilgtermiņa kapitāls, proti, ĀTI un ilgtermiņa kredīti,kurus nav iespējams ātri izņemt. Īstermiņa saistībuapjoms Latvijas komercbankās ir uzturams, bankusektora likviditāte un maksātspēja tālu pārsniedzminimālās prasības; likviditāte 2008.gada2.ceturkšņa beigās bija 50.7% (tai ir jābūt vismaz30%) un kapitāla pietiekamība bija 12.7% (prasība ir8%).