Novembris 2008 - Swedbank

Lietuva 36Lietuva1. Ekonomiskā situācija šobrīdEkonomikas attīstības temps 2008. gadā, kā jaugaidīts, turpināja palēnināties. Reālā IKP gadapieaugums 2008. gada 3. ceturksnī samazinājāslīdz 3.1%. Provizoriskie dati liecina par lēnākupieaugumu apstrādes rūpniecībā unmazumtirdzniecībā (tā ļauj spriest parmājsaimniecību patēriņa dinamiku), turpretimlauksaimniecības un pakalpojumu ietekme uzekonomikas pieauguma tempu bija pozitīva.Pieauguma tempu kritumu daļēji radīja augstāsalīdzinošā bāze: reālā IKP gada pieaugums 2007.gada 3. ceturksnī bija 10.8%.Pārskatītie dati liecina, ka 2008. gada 2. ceturksnīIKP pieaugums bija 5.2% gadā. Iekšzemespieprasījums kopumā turpināja balstīt IKPpieaugumu. taču dažas tā sastāvdaļas auga lēnāknekā pirms gada. Lai gan valdības patēriņš augapar 5.4% gadā (par 1 procentpunktu vairāk nekā2007. gada 2. ceturksnī), mājsaimniecību patēriņapieaugums piebremzējās līdz 7.5% gadā (par 5procentpunktiem mazāk nekā pirms gada), betinvestīcijas jau samazinājās (-2.3%, 2007. gada2. ceturksnī investīcijas pieauga par 26.4% gadā)otrajā ceturksnī, kas bija krasāka pārmaiņa nekāiepriekš gaidīts. Tas parāda, ka vājākasekonomiskās izaugsmes perspektīvas samazinainvestīciju gaidāmo ienesīgumu un jau liek apturētmazāk vilinošus plānus. Vājā iekšzemespieprasījuma ietekmē uzlabojusies tekošā kontabilance: 2. ceturksnī tās deficīts samazinājās līdz16.8% no IKP (17.5% pirms gada, 18.8%2008. gada 1. ceturksnī) pateicoties mazākamtirdzniecības bilances deficītam (preču unpakalpojumu imports palielinājās par 23.4% gadā,kamēr eksports – par 30.6% gadā).Kā jau bija gaidāms, patēriņa cenu inflācijaskulminācija pienāca jūnijā, kad tā sasniedza 12.5%gadā. 2008. gada 3. ceturksnī PCI gada pieaugumspakāpeniski samazinājās no 12.2% gadā līdz 11%septembrī, galvenokārt atspoguļojot lēnākutransporta cenu kāpumu. Augstā inflācija jau irsamazinājusi reālās algas pieauguma tempus unveicinājusi mājsaimniecību pirktspējas krišanos.Reālās algas gada pieaugums (pēc nodokļunomaksas) gada otrajā ceturksnī samazinājies līdz11.7% (21.8% pirms gada), lai gan nominālās algasturpināja kāpt (25.2% gadā). 3. ceturksnī turpinājamazināties spriedze arī darba tirgū.Starptautiskā kredītreitingu aģentūraStandard&Poor's 27. oktobrī samazināja Lietuvasreitingu ilgtermiņa saistībām no A- uz BBB+,saglabājot negatīvu reitinga prognozi.Standard&Poor's šādu lēmumu pamatoja ar to, kajaunajai Lietuvas valdībai nebūs daudz iespējuizvairīties no fiskālā deficīta un parādsaistībupalielināšanas, saskaroties ar pirmo iespējamoekonomikas recesiju kopš neatkarības atgūšanas.Negatīvā nākotnes prognoze atspoguļo augošosmagās piebremzēšanās risku. Īpaši tas attiecas uzstraujo ekonomikas attīstības tempu kritumu, kas irpietiekami straujš, lai īsā laikā būtiski samazinātunodarbinātību, veicinātu privātā sektoramaksātnespējas pieaugumu un ievērojamipasliktinātu valsts sektora bilanci. Lietuvas valstsreitinga pazemināšana turpinās ierobežot Lietuvasuzņēmumu un valdības aizņemšanās iespējas.Kredītreitings īstermiņa saistībām tika noteikts A-2līmenī.1.1. PolitikaLietuvas Seima vēlēšanu pirmajā kārtā (12. oktobrī)un otrajā kārtā (23. oktobrī) uzvarēja lielākā labējākonservatīvā opozīcijas partija "Tēvzemessavienība", kas ieguva apmēram 32% balsu (45 no144 vietām Seimā). Turpretim valdošāSociāldemokrātiskā partija ieņēma otro vietu,iegūstot 26 mandātus (lai gan pēc pirmās vēlēšanukārtas sociāldemokrātus bija apsteigušas divaskonkurējošas populistiskas partijas). Nacionālāsatdzimšanas partija, ko vada pazīstams izklaidesbiznesa pārstāvis, saņēma 11.3% balsu (16mandātus), un impīčmenta ceļā no prezidentaamata atceltā Rolanda Paksa partija "Kārtība untaisnīgums" ieguva 10.6% balsu (15 mandātu).Tēvzemes savienība, Nacionālās atdzimšanaspartija un divas citas centriski labējās partijasparakstīja vienošanos par jaunas valdošās koalīcijasizveidošanu. Četriem pārējiem Sociāldemokrātiskāspartijas līdzšinējiem koalīcijas partneriem neizdevāspārvarēt 5% barjeru, lai paliktu Seimā.Sociāldemokrāti pie varas bijuši kopš 2001. gada,taču, pasliktinoties Lietuvas ekonomiskajai situācijai,savu popularitāti nesen zaudēja. Lietuvā ir2.6 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju, un no tiempirmajā vēlēšanu kārtā piedalījās 43%, kas ir parvienu procentpunktu mazāk nekā pirms četriemgadiem, bet otrajā kārtā – 27%.Jaunās valdošās koalīcijas partneri paziņojuši, ka tieir vienojušies ar pašreiz valdošo vairākumu, ka2009. gada budžetu apstiprinās jaunais parlaments.Saskaņā ar jauno valdošo koalīciju budžetsatspoguļos pašreizējās ekonomiskās grūtības, ar kosaskaras Lietuva: dažādu privilēģiju un nodokļuatvieglojumu atcelšana būs galvenais veids, kāvaldība varēs ietaupīt gandrīz 2 miljardus litu (579miljoni eiro), tajā pašā laikā nesamazinot sociālospabalstus. Pēc lielajiem valdības izdevumiemiepriekšējos gados, kopumā ir nepieciešamapiesardzīgāka attieksme pret izdevumiem.