Novembris 2008 - Swedbank

Lietuva 40• Ekonomikas attīstība būs atkarīga no tā, kāuzņēmumi turpmāk spēs pielāgotiesnegatīvajām apstākļu izmaiņām. Tas, ka agrākuzņēmumi ir spējuši būt elastīgi, dod zināmuiemeslu optimismam. Tomēr mēs neesampārliecināti, vai šī spēja kādā brīdī neizsīks, joīstenojamās pārmaiņas ir ļoti lielas, turklātuzņēmumiem varētu pietrūkt līdzekļu tofinansēšanai.Nozaru devums IKP pieaugumā, 1.cet. 2008.g.Transports unsakari; 1.0%Tirdzniecība;1.5%Avots: LSD; HB aprēķiniBūvniecība;0.7%Finanšustarpn. un citikomercpak.;1.0%Valstssektors; 0.4%Ap str ādesrūpn.; 1.6%• Pēdējos mēnešos vērojama rūpniecībaspieauguma palēnināšanās (izņemot MazeikiuNafta). Nozare, īpaši uz ārvalstu tirgiemorientētie uzņēmumi, nodrošina apmēram 20%IKP pieauguma. Līdz šim tā ir bijusi viens nogalvenajiem ekonomikas attīstības virzītājiemtūlīt pēc nozarēm, kuru produkcija vērsta uziekšzemes patēriņu. Šī gada pirmajos trīsceturkšņos rūpnieciskā ražošana palielinājāspar 5.7% pret attiecīgo periodu pērn (par 4%visā 2007. gadā), bet, ja neņem vērā naftaspārstrādes produktus, ražošana samazinājāspar 1.6%. Šādu kritumu, iespējams, noteikušasaugošās ražošanas izmaksas, kas mazinaLietuvas uzņēmumu konkurētspēju gan vietējā,gan ārvalstu tirgū, kā arī rūkošais pieprasījums.Mēs prognozējam, ka rūpnieciskās produkcijasapgrozījums šogad palielināsies par aptuveni5% un nākamgad inerces dēļ pieaugs vēl par2%. Tomēr 2010. gadā gaidāmaiselektroenerģijas cenu kāpums rada bažas parLietuvas rūpniecības turpmākās attīstībasperspektīvām.Ir daudz lielāka varbūtība, ka ekonomikaspieaugums izrādīsies vājāks par gaidīto, nevisspēcīgāks, jo iekšzemes pieprasījuma vājināšanāsvarētu izrādīties lielāka, nekā prognozēts, savukārteksporta varētu kaitēt negatīvās pārmaiņasgalvenajos eksporta tirgos, kā arī konkurētspējassamazināšanās straujāk augošo izmaksu dēļ. Viensno galvenajiem ekonomikas attīstības riskiem ir arīlielais pesimisms, kas var ietekmēt krasu investīcijuun patēriņa kritumu, izraisot pesimisma unekonomikas izaugsmes samazināšanās spirāli.Rūpnieciskās ražošanas gada pieaugums25%20%15%10%5%0%-5%-10%-15%2004 2005 2006 2007 2008Avots: LSDRūpnieciskā ražošanaApstrādes rūpniecība (izņ. rafinētās naf tas produktus)3.1. Iekšzemes pieprasījumsSagaidāms, ka nākamgad iekšzemes pieprasījumsneaugs vai dažos ceturkšņos pat samazināsies, jovājais mājsaimniecību patēriņš un samazinātievaldības izdevumi tikai nedaudz spēs kompensētinvestīciju kritumu. Iekšzemes pieprasījums vairsnebūs galvenais ekonomikas attīstības virzītājs unpiekāpsies eksportam. Pieaugumu vairāk nekāiepriekš kavēs investoru piesardzība, investīcijassamazinājās jau šī gada 2. ceturksnī un gaidāms, katas turpināsies arī nākamgad. Mājsaimniecībupatēriņu negatīvi ietekmēs joprojām augstā inflācija(īpaši administratīvi regulējamo cenu kāpums) unaugstāks bezdarbs (proti, zemāka ekonomiskāaktivitāte), kas kavēs reālo ienākumu pieaugumu.Tajā pašā laikā valdības izdevumu pieauguma tempisaglabāsies iepriekšējo gada līmenī.Iekšzemes pieprasījums (12 mēn.slīd.vid.,reālais pieaugums)25%20%15%10%5%0%2003 2004 2005 2006 2007 2008Mājsaimniecību patēriņšValdības patēriņšBruto pamatkapitāla v eidošanaAvots: LSD; HB aprēķini3.1.1 Mājsaimniecību patēriņš unienākumiAugstā inflācija (īpaši pārtikas un enerģijas cenukāpums) varētu ietekmēt pārējo preču patēriņu, jo