Igaunija 34nekādus nodokļu palielinājumus 2009. un2010. gadā.• Pārējo administratīvi regulējamo cenupieaugums (proti, siltumenerģijas, sabiedriskātransporta, ūdensapgādes u.c.) būs samērāneliels, jo 2009. gada oktobrī gaidāmaspašvaldību vēlēšanas. Tomēr <strong>2008</strong>. gada 4.ceturksnī un 2009. gada 1. ceturksnī dažas nošīm cenām tiks paaugstinātas, turklāt visaiievērojami. Piemēram, siltumenerģijas cenastika palielinātas jau 3. ceturksnī, taču gadapirmajā pusē ievērojami augušo enerģijas cenuspiediena rezultātā daudzas cenas nācāspalielināt arī oktobrī. Kā jau minējām iepriekš,iespējams, ka 2009. gadā siltumenerģijas tarifuvarētu samazināt, taču droši to apgalvot nevar.Daudzu pašvaldību pakalpojumu cenas tiekindeksētas, un sagaidāms, ka 2009. gadasākumā tās varētu pieaugt (piemēram,ūdensapgādei, atkritumu savākšanai). Mēsprognozējam arī elektroenerģijas tarifu kāpumu,tomēr 2009. gadā tas būs salīdzinoši mazs. Mēsceram, ka valdība un pašvaldības spēsvienoties par to, ka ekonomiskās krīzes laikābūtu vēlams izvairīties no administratīviregulējamo cenu palielināšanas, kā arī laikā,kad mēģinātu izpildīt Māstrihtas inflācijaskritēriju.PCI pieaugums <strong>2008</strong>.g. septembrīPamatinf lācijaTransporta pakalpojumiDegv iela u.c.SiltumenerģijaGāzeElektrībaŪdens apgāde, kanalizācija u.c.Avots: EurostatĪres maksaTabakaAlkoholsPārtika-20% 0% 20% 40% 60%Gada pieaugums12 mēn. v id.Konverģences process Igaunijā palēnināsies <strong>2008</strong>.– 2010. gadā, tomēr nav garantēts, ka inflācija būsmazāka nekā eirozonā vai ES. Māstrihtas inflācijaskritēriju varētu būt iespējams izpildīt 2010. gadā.Tomēr, lai tas notiktu, pats kritērijs nedrīkstētu pārāksamazināties (kā tas notika 2004. gada beigās –2005. gada sākumā, kad tas tik tikko pārsniedza2%; šobrīd tas ir aptuveni 4%).5. Finanšu tirgi un monetārāpolitikaNotikumi finanšu sektorā būtiski ietekmēja ganIgaunijas, gan pārējo valstu ekonomikas attīstību.Mēs prognozējam kreditēšanas un depozītupieauguma tempu palēnināšanos <strong>2008</strong>. – 2009.gadā. Aktivitātes kāpums gaidāms 2010. gadā, laigan ir nelielas cerības, ka minētie rādītāji varētuuzlaboties jau 2009. gada otrajā pusē.Igaunijas bankas kreditēšanā izmantojušasgalvenokārt ārvalstu aizņēmumus. Tā kā šieaizņēmumi līdz šim bijuši lēti (ne tikai tāpēc, kaaizņēmumi tika ņemti no mātes bankām, bet arītāpēc, ka filiālēm ir zemākas kapitāla prasības),kreditēšanas pieaugums Igaunijā 2004. – 2006.gadā bija ļoti straujš. Tagad situācija ir būtiskimainījusies, jo bankām nākas vairāk izmantotvietējos resursus, kas ir mazāki un dārgāki.Noguldījumu likmes ir augušas, lai piesaistītu vairākdepozītus, un ļoti iespējams, ka tās tik drīznemazināsies, neraugoties uz procentu likmjukrišanos eirozonā.Kredītportfeļa gada pieaugums80%70%60%50%40%30%20%10%Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08KopāKredīti mājsaimniecībāmAvots: IBKredīti uzņēmumiemKreditēšanas aktivitāte joprojām būs zema ganmazā piedāvājuma, gan vājā pieprasījuma dēļ.Kredītu pieprasījuma samazināšanos ietekmē netikai ievērojamās neskaidrības un pieprasījumakritums gan Igaunijā, gan galvenajās tirdzniecībaspartnervalstīs,bet arī daudz stingrākie kreditēšanasnosacījumi. Kredītu apgrozījums jau kādu laiku irmazinājies (hipotekāro kredītu apgrozījums sākakristies jau 2007. gada jūlijā), taču mēsneprognozējam, ka šis process varētu drīzumābeigties. Ja Igaunijas bankas būs spiestas izmantottikai vietējo finansējumu, kreditēšanas pieaugumsturpinās kristies, turklāt straujāk nekā līdz šim.Kreditēšanas pieauguma tempu atjaunošanās būsatkarīga no ārvalstu finansējuma – cik lielā apmērāun par kādu cenu tas būs pieejams. Mēs uzskatām,ka Igaunijai, kas šobrīd ir viena no valstīm arzemākajiem kredītreitingiem, būtiski jāuzlaboekonomiskie pamatrādītāji. Kā jau minējām sadaļā
Igaunija 35"Vispārējie pieņēmumi", Igaunijas PCI gadapieaugumam vajadzētu nokristies zem 5% untekošā konta deficītam – vismaz zem 7-8% (vēlamszem 5%) no IKP. Nepieciešama arī atbilstoša fiskālāpolitika (proti, ne pārāk strikta, taču arī ne pārmērīgiaizņemoties; turklāt politikai jāatbalsta strukturālāspārmaiņas). Bez tam bankām veiksmīgi jāpielāgojaspašreizējam pieauguma palēninājumam unjānodrošina zems slikto parādu līmenis. Mēsuzskatām, ka ātrākais, kad Igaunija varētu izpildītšīs prasības (vismaz daļēji), ir 2009. gada otrā puse.Igaunijas centrālās bankas rīcībā ir daži līdzekļi, kāīstenot atbilstošu monetāro politiku. Mēsuzskatām, ka Igaunijas Bankai vajadzētu apsvērtiespēju samazināt rezervju prasību (šobrīd tā ir15%), lai nodrošinātu vietējo komercbanku unfinanšu sistēmas normālu funkcionēšanu. Igaunijasfinanšu sistēma, kas ir cieši koncentrējusies apbankām, ir atkarīga galvenokārt no šo banku mātesbankām Skandināvijā. Tomēr nedrīkstētu būt tā, kaIgaunijas centrālā banka un valdība nedarītu neko,lai palīdzētu finanšu sistēmai, kas uzskatāma parekonomikas asinsrites sistēmu. Protams, iespējunav ļoti daudz, un dažas no tām ir pretrunīgas (būtupat lietderīgi palūkoties uz pasaules procesiem, laiizvērtētu visas sekas, kas rodas, veicot vai – glužiotrādi – neveicot kādus pasākumus).Mēs uzskatām, ka Igaunijas varas iestādēmjāsadarbojas, lai palīdzētu ekonomikai pielāgoties šībrīža grūtībām un veicinātu drīzāku tāsatveseļošanos. Dažus iespējamos pasākumus mēsNaudas tirgus un kredītu procentu likmes8%6%4%2%0%Dec.04 Jūl.05 Feb.06 Aug.06 Mar.07 Sep.07 Apr.08 Okt.08Talibor 3MVidējā likme no jauna izsniegtiem kredītiem (visās valūtās)Vidējā likme noguldījumiem EEKEuribor 3MAvots: Reuters EcoWin, IBminējām jau iepriekš (piemēram, nodokļunepalielināšanu, tādu reformu ieviešanu, kasveicinātu efektivitātes kāpumu un ilgtermiņaizaugsmi), taču mēs vēlētos arī redzēt vairākdiskusiju par iespējamajiem rīcības variantiem (kamsekotu attiecīgs lēmums un tā īstenošana!) unlielākus centienus panākt iespējami ātrāku eiroieviešanu. Māstrihtas inflācijas kritēriju varētu izpildīt2010. gadā, taču svarīgi ir uzmanīt budžeta deficītakritēriju (3% no IKP). Bez iepriekš minētajiempasākumiem būs grūti noturēt budžeta deficītu zem3%, nenodarot nopietnu kaitējumu ekonomikasattīstībai.Maris Lauri