Novembris 2008 - Swedbank

Igaunija 29uzskatām, ka no šāda veida izdevumu piesaisteskonkrētiem ieņēmumiem būtu jāatsakās vismaz2010. gadā.Mūsuprāt, krīzes gadi ir pats labākais laiks pārmaiņuīstenošanā pašā valsts sektorā. Straujā ekonomikasuzplaukuma gados gandrīz visās jomāssamazinājās efektivitāte (tika radītas papildudarbavietas, kā arī nepamatoti paaugstinātas algas).Valdība jau ir sākusi samazināt darbavietu skaitu,tomēr mums ir aizdomas, ka daudzos gadījumos tasnotiek, nevis pamatojoties uz zemā efektivitāteslīmeņa analīzi, bet gan veicot vispārēju štatusamazināšanu (piemēram, visur par 7%). Mēsbažījamies, ka šādi varētu nopietni ciest daudzaslabi funkcionējošas sistēmas, kamēr citas turpinātudarboties tikpat neefektīvi. Mēs vēlētos, laiievērojami tiktu samazināts nodarbināto skaitspašvaldībās, 22tajā skaitā pārskatīti to pienākumi unatbildība.Budžeta deficītu varētu finansēt no esošajāmrezervēm (piemēram, pensiju fonda, veselībasaprūpes izmaksām paredzētajiem līdzekļiem,bezdarba apdrošināšanas fonda u.c.). Tomēr mēsarī prognozējam, ka vietējām pašvaldībām vajadzēsņemt kredītus galvenokārt no vietējām bankām(piemēram, lai nodrošinātu ES atbalstīto projektulīdzfinansējumu). Līdz šim vietējo pašvaldībufinansiālais stāvoklis bijis salīdzinoši labs, jo nodokļuieņēmumu kritums to būtiski neietekmēja (ienākumanodokļa ieņēmumi bijuši samērā labi). Taču 2009. –2010. gadā pašvaldībām nāksies saskarties araugsto bezdarbu un nelielo algu kāpumu, kassamazinās ieņēmumus no iedzīvotāju ienākumanodokļa. Līdz ar to budžeta problēmas pāries novalsts uz pašvaldību budžetiem.3.4. Ārējā bilanceMēs prognozējam strauju tekošā un kapitāla kontadeficīta samazinājumu 2008. – 2009. gadā un tāstabilizāciju 2010. gadā. Atkarībā no tā, cik lieli būsES pārvedumi 23 , mēs paredzam, ka deficītssamazināsies zem 9% no IKP 2008. gadā (nevarizslēgt samazinājumu par 8%) un līdz 4-5%2009. gadā. Jo lēnāks būs ekonomikas pieaugums,jo mazāks būs arī tekošā un kapitāla konta deficīts(iespējams, tas varētu samazināties līdz pat 2%).Lai gan darbojas arī pretēji faktori, mūsuprāt tie, kasveicina situācijas uzlabošanos, ir ievērojamispēcīgāki.22Šādam samazinājumam jābūt ievērojamam, taču nepārspīlētam, proti, no šobrīd strādājošām 200 pašvaldībāmvajadzētu atstāt aptuveni 100, nevis samazināt to skaitu uz15/16, kā to iesaka radikāļi, jo tas apgrūtinātu pakalpojumusniegšanu iedzīvotājiem.23ES pārvedumus arvien grūtāk prognozēt birokrātisko šķēršļudēļ.Tekošā un kapitāla konta bilance, % no IKP15%10%5%0%-5%-10%-15%-20%-25%2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008p 2009p 2010pAvots: IB; HB prognozePreces Pakalpojumi IenākumiPārv edumi BilanceSagaidāms, ka preču un pakalpojumu bilancesdeficīts samazināsies līdz 2% no IKP, turklāt dažosceturkšņos iespējams arī pārpalikums (piemēram, 2.un 3. ceturksnī, kas ir tradicionālā tūrisma sezona),jo eksports joprojām būs samērā spēcīgssalīdzinājumā ar importu. Ieņēmumu kontu ietekmēsgan ieņēmumu pieaugumu, gan samazinājumuveicinošie faktori. Mēs prognozējam, ka,samazinoties uzņēmumu peļņai, samazināsies arīneto ieņēmumi no tiešajām investīcijām. Tajā pašālaikā, paaugstinoties procentu likmēm, palielināsiesarī procentu maksājumi. Sagaidāms kārtējo unkapitāla pārvedumu pieaugums, galvenokārtpateicoties ES finansējumam, tomēr tie varievērojami svārstīties.Tekošais un kapitāla konts, % no IKP1050-5-10-15-20-25Preces un pakalpojumiĀTI div idendesCitas privātā sektora plūsmasES nodokļi, palīdzība ārv alstīmAvots: IB, ISB; HB aprēķini2007 1.pg. 2008ĀTI reinv estētā peļņaProcentu maksājumiES f ondi3.4.1 Eksports un importsMūsu ekonomiskās prognozes pamatā irpieņēmums par neto eksporta pozitīvo ietekmi, joimporta pieauguma tempi atpaliks no eksportakāpuma tempiem visai ilgu laika periodu (proti, no2007. gada 2. pusgada līdz 2010. gada sākumam,varbūt pat vēl ilgāk). Mēs neesam pārliekuoptimistiski attiecībā uz eksportu, ņemot vērāIgaunijas ekonomikas pārstrukturēšanasnepieciešamību, globālo recesiju un pārmaiņuveikšanai nepieciešamā finansējuma trūkumu, betmēs arī redzam, ka pieprasījums pēc importa strauji