Novembris 2008 - Swedbank

Igaunija 24Reālā IKP izlietojums, procentpunktu devums25%20%15%10%5%0%-5%-10%-15%2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008p 2009p 2010pPriv ātais patēriņšInvestīcijasNovirzeAvots: ISB; HB aprēķini un prognozeValdības patēriņšNeto eksportsIKP pieaugumsVāji IKP pieaugumu nosaka galvenokārt iekšzemespieprasījums, kas pēc mūsu domām turpināssamazināties vēl vismaz līdz nākamā gada vidum.Atveseļošanās būs lēna, īpaši runājot parmājsaimniecību patēriņu, jo mēs prognozējamnodarbinātības samazinājumu (un bezdarbapieaugumu) un ievērojami lēnāku ienākumupieaugumu. Reālā alga samazināsies jau šogad,taču inflācijas samazināšanās rezultātā reālā algaatkal varētu palielināties nākamā gada otrajā pusē.Samazinoties mājokļu un komercplatībubūvniecībai, turpinās samazināties arī investīcijas;investīcijas inženiertehniskajās būvēs un ESfinansējums joprojām būs samērā liels, un topieauguma tempi, iespējams, palielināsies. Valdībaspatēriņš samazināsies, jo mazāki kļūs ieņēmumi, laigan krītošās investīciju izmaksas un stabilās algasvarētu palīdzēt vismaz dažās jomās.Mēs sagaidām, ka pozitīva ietekme būs netoeksportam: kamēr eksports joprojām būs samērāspēcīgs (palielinoties vai tikai nedaudzsamazinoties), imports ievērojami samazināsies ganvājā iekšzemes pieprasījuma, gan krītošo cenu dēļ.Eksporta palielināšana būs viens no svarīgākajiemuzdevumiem gan šajā, gan nākamajā gadā, īpašiņemot vērā iespējamo pasaules ekonomiskāssituācijas tālāku pasliktināšanos. Taču pastāv ciešasaistība starp eksportu un importu, jo, lai palielinātueksportu, bez attiecīgo darbavietu nodrošināšanasun līdz ar to arī patēriņa pieauguma eksportasektoram nepieciešami arī importētie resursi. Līdz arto mēs varam prognozēt, ka eksports un importsattīstīsies roku rokā (īpaši ņemot vērā tranzītaplūsmas caur Igauniju). Tomēr situācijā, kadiekšzemes pieprasījums samazinās vai pieaug tikainedaudz, importēto preču nozīme būs neliela, unlīdz ar to uzlabojas arī ārējās tirdzniecības bilance.Turpretim straujāka ekonomikas pieaugumarezultātā imports drīz vien palielinātos un līdz ar topasliktinātos arī ārējās tirdzniecības bilance.3.1. Mājsaimniecību ienākumi unpatēriņš3.1.1 Mājsaimniecību ienākumiSagaidāms, ka nākamajos divos gadosmājsaimniecību ienākumu pieaugums būs neliels:mēs prognozējam tikai minimālu algu fondapieaugumu mazā algu kāpuma un nodarbinātībassamazināšanās dēļ. Turpretim dažādi sociāliepabalsti varētu ievērojami palielināties vismaz2009. gadā.Darba tirgus indikatori12%10%8%6%4%2%0%Jan.04 Jan.05 Jan.06 Jan.07 Jan.08Bezdarba līmenis, %, s.i. (kr. ass)Nominālās bruto algas gada pieaugums, 3 mēn.v id. (l. ass)Reālas bruto algas gada pieaugums, 3 mēn.v id. (l. ass)Avots: Eurostat, ISB; HB aprēķiniDarba tirgus indikatori, % no darba meklētāju skaita(3 mēn. vid.)60%50%40%30%20%10%0%0%5%10%15%20%25%Mar.06 Sep.06 Mar.07 Sep.07 Mar.08 Sep.08No darba atbrīvoto īpatsv ars jauno pretendentu skaitāNo jauna pieņemto īpatsv arsJaunie darba piedāv ājumiVakancesAvots: Igaunijas Darba tirgus departaments; HB aprēķiniMēs uzskatām, ka nodarbinātības līmenis turpināssamazināties visu 2008. un 2009. gadu (apmērampar 1-2% abos gados; lielākais nodarbinātībaskritums ir gaidāms ziemā). Bezdarbs 2008. gada1. ceturksnī nepalielinājās, jo bija iespējams samērāviegli atrast jaunu darbu, turklāt tika atlaisti daudzcilvēku pensijas vecumā, kas darba tirgu pametavispār (vismaz oficiāli). Tomēr šobrīd jauna darbaatrašanas iespējas ir mazinājušās. Līdz ar tovērojams bezdarbnieku skaita pieaugums, unsagaidāms, ka 2009. gadā vidējais bezdarba līmenissasniegs aptuveni 7%. Arvien vairāk uzņēmumuplāno samazināt darbavietu skaitu (saskaņā arnesen veiktā konjunktūras pētījuma datiem to plānodarīt aptuveni 20-25% uzņēmumu). Mēs