DARBA HIGIĒNA - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

10. nodaļa. NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMS131ka tā neietekmē cilvēka veselību. Šajā nodaļāaplūkosim galvenos riskus un aizsardzībaslīdzekļus, kas saistīti ar zināmiemnejonizējošā starojuma veidiem.Staru vai starojuma nosaukums veidotssaistībā ar starojuma frekvenci (infrasarkanieun ultravioletie stari, mikroviļņi, radioviļņiutt.). Mikroviļņu, radara viļņu, radioviļņu unzemfrekvences elektrisko lauku starojumumēdz dēvēt par elektromagnētiskajiem laukiem.Katram no šiem starojumiem ir savasīpašas pazīmes, kas rodas, saskaroties arcilvēka ķermeni. To ietekme var būt daudzveidīga.No normatīvo aktu viedokļa svarīgs iroptiskais starojums, kuru definē kā jebkuruelektromagnētisko starojumu ar viļņa garumudiapazonā no 100 nm līdz 1 mm. Iršādi optiskā starojuma veidi:• neviendabīgais starojums – jebkurš optiskaisstarojums, kas nav lāzera starojums:o ultravioletais starojums – optiskaisstarojums ar viļņa garumu no100 nm līdz 400 nm. Ultravioletaisdiapazons iedalās UVA (315–400nm), UVB (280–315 nm) un UVC(100–280 nm);o redzamais starojums – optiskaisstarojums ar viļņa garumu no 380nm līdz 780 nm;oinfrasarkanais starojums – optiskaisstarojums ar viļņa garumu no780 nm līdz 1 mm. Infrasarkanaisdiapazons iedalās ISA (780–1400nm), ISB (1400–3000 nm) un ISC(3000 nm–1 mm);• lāzera starojums – optiskais starojumsno lāzera ierīces, ar ko var radīt vai pastiprinātelektromagnētisko starojumuoptiskā starojuma viļņa garuma diapazonā,galvenokārt izmantojot kontrolētustimulētu izstarojumu.Ministru kabineta 2009. gada 30. jūnijanoteikumi Nr. 731 “Darba aizsardzībasprasības nodarbināto aizsardzībai pretmākslīgā optiskā starojuma radīto risku darbavidē” nosaka darba aizsardzības prasībasnodarbināto aizsardzībai pret risku, kodarba vidē rada vai var radīt mākslīgā optiskāstarojuma iedarbība uz nodarbinātajiemdarba laikā, īpaši uz viņu acīm un ādu. Atbilstošišo noteikumu prasībām darba devējamatbilstoši riska novērtējuma rezultātiem jāveicnepieciešamie pasākumi (tajā skaitā organizatoriskie– iedarbības laika samazināšana,atpūtas pauzes) optiskā starojuma radītā riskanovēršanai vai samazināšanai līdz minimumam(zemākajam praktiski iespējamamlīmenim), pamatojoties uz tehnisko progresuun izmantojot jaunākos līdzekļus optiskāstarojuma radītā riska avota kontrolei. Ja,veicot darba vides riska novērtējumu, konstatē,ka ekspozīcijas robežvērtības var tiktpārsniegtas, darba devējs darba aizsardzībaspasākumu plānā ietver šādus konkrētajāsdarba vietās veicamus organizatoriskusun tehniskus pasākumus:• izmantot darba metodes, kas samazinaoptiskā starojuma radīto risku;• izvēlēties darba aprīkojumu, kuram irmazāks optiskā starojuma iedarbībaslīmenis, ņemot vērā veicamo darbu;• veikt tehniskus pasākumus optiskāstarojuma iedarbības līmeņa samazināšanai,ja nepieciešams, uzstādotaprīkojumu optiskā starojuma iedarbībaslīmeņa samazināšanai, tajā skaitābloķēšanas ierīces, aizsargekrānu vailīdzīgas ierīces nodarbināto veselībasaizsardzības nodrošināšanai;• nodrošināt darba vietu iekārtojuma undarba aprīkojuma apkopi un uzturēšanuatbilstoši normatīvajiem aktiem pardarba aizsardzības prasībām darbavietās un lietojot darba aprīkojumu;• optimizēt darba vietu plānojumu un izvietojumu;