132 10. nodaļa. NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMS• ierobežot optiskā starojuma iedarbībasilgumu un līmeni;• nodrošināt nodarbinātos ar piemērotiemindividuālajiem aizsar dzības līdzekļiem;• veikt pasākumus saskaņā ar darba aprīkojumaražotāju norādījumiem.ULTRAVIOLETAIS STAROJUMSUltravioletais starojums (UV) pēc elektromagnētiskāstarojuma viļņa garumaspektra atrodas diapazonā starp jonizējošoun nejonizējošo starojumu. Pietiekamilielā ultravioletā starojuma enerģija ļaujšim starojumam izraisīt vielā tā sauktāsfotoķīmiskās reakcijas. Savukārt ultravioletaisstarojums ar vislielāko enerģiju varizraisīt arī vielas atomu un molekulu jonizāciju,tādēļ tiek pieskaitīts pie jonizējošāstarojuma.Ikdienas dzīvē un darbā sastopamidaudzi ultravioletā starojuma avoti. Sauleir lielākais ultravioletā starojuma avots, unvisiem pazīstamas starojuma iedarbībassekas ir ādas apsārtums un iedegums.Ultravioleto starojumu plaši lieto ražošanā(piemēram, kokapstrādē UV lakas,poligrāfijā UV krāsas u. c.). Pastāv virkneprocesu, kuru rezultātā ultravioletais starojumsrodas arī kā blakusprodukts.Ultravioleto starojumu lieto dažādās ierīcēsun lampās. Piemēram, baktericīdāskvarca lampas, kuru izstarojuma spektrsir ultravioletā starojuma diapazonā, lietodezinficēšanas nolūkā slimnīcās, farmaceitiskajāslaboratorijās u. c. Augstaspiediena dzīvsudraba lampas izmantoielu apgaismes ķermeņos, fotoķīmisko reakcijupaātrināšanā, minerālu identificēšanā,sauli imitējošās kabīnēs (solārijos),dažādu materiālu, piemēram, gleznu vaiindividuālo aizsardzības līdzekļu, novecošanāsizpētē.Ultravioleto starurelatīvā bīstamībadažādās frekvencēsPazīstamākais tehnoloģiskais process,kura rezultātā rodas “nevēlamie” ultravioletiestari, ir metināšana ar elektrisko loku. Intensīvoredzamo gaismu, kas rodas metinot,pavada spēcīgs ultravioletais starojums (kurš,protams, nav redzams, bet izraisa nevēlamuiedarbību uz cilvēka organismu). Patiesībāvisus procesus, kuros rodas elektriskais loks,pavada aktīva ultravioleto staru veidošanās.Ultravioletā starojumaefektiUltravioletajam starojumam jonizējošā starojumaviļņu diapazonā ir visaugstā kā frekvence.Tāpēc tam piemīt spēcīgs bioloģiskais efekts.Ultravioleto staru iedarbība visvairākskar ādu. Par to mēs varam pārliecināties,kad esam pārāk ilgi uzturējušies saulē unciešam no sāpīgiem ādas apdegumiem.Šādu staru ilgstošas iedarbības rezultātāāda iegūst neatgriezeniskus bojājumus unzaudē elastību. Pārāk stipra ultravioletostaru iedarbība veicina saslimstību ar ādasvēzi. Ozona slānis atmosfērā ir tas, kas mūsaizsargā no saules ietekmes sekām. Ozonaslānim sarūkot, sau les radītais ultravioletaisstarojums ļoti spēcīgi sāk iedarboties uz āduun palielinās iespēja saslimt ar ādas vēzi(melanomu), kas atsevišķos gadījumos uzskatāmspar aroda etioloģijas ļaundabīgoaudzēju, piemēram, lauksaimniekiem, ceļu
10. nodaļa. NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMS133UltravioletO STARU RELATĪVĀ BĪSTAMĪBA DAŽĀDĀs FREKVENCĒSbūves strādniekiem u. c. Līdz ar šo jautājumubūtiski jādomā par to, kā pasargāt nodarbinātos,kas veic darbus ārpus telpām,no pārāk lielas ultravioletā starojuma iedarbības.Nepieciešams lietot individuālos aizsardzībaslīdzekļus (ķīmiskos aizsardzībaslīdzekļus (ādas krēmus), kas satur nepieciešamāsUV starojumu absorbējošās sastāvdaļas,lina vai kokvilnas darba tērpus).ULTRAVIOLETAIS STAROJUMSLIELĀKO KAITĒJUMU NODARAĀDAI UN ACĪM.Ja ilgstoši vērojam lokveida metināšanasprocesu, neaizsargājot acis ar speciālāmaizsargbrillēm, cietīs acis. Pēc 2 līdz 24stundām parādīsies konjunktivīts vai stiprassāpes acīs un asarošana. Šī parādība parastiilgst 4–5 dienas. Parasti acu bojājumiir īslaicīgi, tomēr ilgā laika posmā metinātājiemvar attīstīties acs lēcas katarakta.Ultravioletā starojumanovērtējumsLai varētu aizsargāties pret ultravioletostarojumu, jāzina, kāda ir minimālā deva,kas izraisa eritēmu (ādas apdegumus) unfotokeratītu. Vēl joprojām nav pietiekamidaudz pārliecinošu kvantitatīvo datu, piemēram,par ādas vēzi, lai izstrādātu uz toattiecināmos ierobežojumus.Ultravioletā starojuma mērīšanā izmantošādas mērvienības:• starojuma eritēmā plūsma F er, er;• eritēmā apstarojuma intensitāteE er, er/m 2 (vai W/m 2 );• eritēmā doza (ekspozīcijasvai biodoza) D er, (er • h)/m 2 .Ultravioletā starojuma eritēmās plūsmasetalons: 1 er rada starojums ar viļņagarumu 297 nm un jaudu 1 W (pie šā viļņugaruma novēro vislielāko starojuma iedarbībasefektu); mer = 10 -2 er.Drošības standartu izstrāde pamatotauz minimālo eritēmas devu veseliem cilvēkiemar baltu ādas krāsu. Higiēniskā normēšananoteic, ka ultravioletā starojuma