DARBA HIGIĒNA - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

10. nodaļa. NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMS135frasarkanais starojums var izraisīt acs tīklenesbojājumus. Otrs gadījums ir “stikla pū tēju katarakta”,kuru izraisa pārāk spēcīgā infrasarkanāstarojuma iedarbība pie noteikta viļņugaruma (1500–1700 nanometri).INFRASARKANO STARU IEDARBĪBA IRATKARĪGA NO SAŅEMTĀS ENERĢIJASDAUDZUMA LAIKA VIENĪBĀ, NEVIS NOKONKRĒTAS FREKVENCES.Acīm un ādai piemīt pašaizsargājošāsfunkcijas: plakstiņš un acs zīlītes reflekssdarbojas reflektoriski, aizsargājoties no intensīvasredzamās gaismas.Infrasarkanais starojums garo viļņu diapazonāizraisa tikai vieglus radzenes bojājumus,kas parasti ir novēršami. Ja uz radzeniiedarbojas vidēja garuma viļņi, tā kļūst caurspīdīga.Tādēļ infrasarkanie stari var iekļūtacs iekšienē, izraisot lēcas aptumšošanos,kataraktu un pat tīklenes apdegumu. Zemākasfrekvences infrasarkanie stari (1200nanometri) iespiežas ādā apmēram 0,8 mmdziļumā, izraisot kapilāru un nervu galu bojājumus.Jo lielāks viļņa garums, jo staru iespiešanāādā ir mazāka. Āda ir nejutīga pretinfrasarkano starojumu, ja viļņu garums irlielāks par 2000 nanometriem.Infrasarkanā starojumaiedarbības novērtējumsHigiēnisko vērtējumu īpaši attiecina uzredzamo gaismu ar viļņa garumu virs 400nanometriem un uz infrasarkano starojumu,kur viļņa garums nepārsniedz 1400nanometrus.Viena un tā pati metodoloģija tiek piedāvātašādu risku novēršanai:1) acs tīklenes aizsardzība pret termiskiembojājumiem;2) tīklenes aizsardzība pret zilās gaismasizraisītiem fotoķīmiskiem bojājumiem;3) novēlota iedarbība, kas ietekmēlēcu. Šajos gadījumos novērtēšanaprasa zināšanas par “spektrālo starojumu”,kas ir katrā frekvencē saņemtaisenerģijas daudzums. Tomērne visas frekvences ir vienlīdz kaitīgas.Vērtējot jāņem vērā arī gaismasavota apjoms un iedarbības laiks.Infrasarkanā starojumaun redzamās gaismasiedarbības kontroleDarba vietas, kurās varētu būt bīstamainfrasarkanā starojuma iedarbība, sastopamasreti. Tomēr infrasarkanā starojumagadījumos būtu ieteicams ierīkot ekrānusun nodarbinātajam izsniegt aizsargbrilles.LĀZERSTAROJUMSApmēram četrus gadu desmitus lāzeri(izgudroti 20. gs. 50. gados) tiek izmantotidažādās jomās. Pašlaik lāzerusizmanto projektēšanas, metināšanas unbalansēšanas tehnoloģijās, spektrofotometrijā,optisko šķiedru sakaru sistēmās,grafiskajā mākslā, ķirurģijā utt.Būtībā lāzers ir ierīce, kas spēj ražot“gais mu” redzamā, infrasarkanā vai ultravioletāstarojuma diapazonā, kuras raksturīgāspazīmes ir viļņu viendabīgums jebmonohromatisms (satur tikai viena garuma