54 4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJIlaika periodā līdz 8 stundām – atbilstošiMK noteikumu Nr. 325 1. pielikumam) unvar izraisīt nāvi, pat iedarbojoties pavisamīsu laiku.No iepriekšminētā izriet, ka, lai pareizinovērtētu ķīmisko vielu agresivitāti un riska līmeni,ir jābūt pieejamām rokasgrāmatās dotajāmvērtībām, ar ko salīdzināt (Latvijā AERir norādītas MK noteikumu Nr. 325 “Darbaaizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajāmvielām darba vietās” 1. pielikumā).Vērtības, ko iegūst ķīmisko vielu mērīšanasrezultātā, kopā ar laiku, kurā nodarbinātaisatrodas kontaktā ar vielu, ļaujizskaitļot ķīmisko vielu devu, ko var saņemtieelpojot. Šī ekspozīcija, kopā ar papildinformācijupar veicamā darba veidu un iespējamībuķīmiskajai vielai iekļūt organismāarī citā ceļā, ļauj izveidot pilnu ķīmiskāsvielas reālo iedarbības ainu. Izmērītās ķīmiskāsvielas ekspozīcijas salīdzinājums arstandartā noteikto aroda ekspozīcijas robežvērtībunosaka risku veselībai atbilstošišim novērtēšanas kritērijam.LAI NOVĒRTĒTU HIGIĒNISKOSITUĀCIJU, IR OBLIGĀTI NEPIECIEŠAMSZINĀT NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJU.Darba higiēnā ar novērtēšanas kritērijusaprot ķīmiskās vielas aroda ekspozīcijasrobežvērtību, ar kuru salīdzina ražošanasvides novērtējuma rezultātus, lai izvērtēturisku, kādu viela var radīt cilvēka veselībai.PAMATOJUMS NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJUVĒRTĪBU NOTEIKŠANAIMaksimālās vērtības, kas noteiktas novērtēšanaskritērijā, pamatojas uz informāciju,kuru iegūst epidemioloģisko pētījumurezultātā, eksperimentāli toksikoloģiskospētījumos izmantojot dzīvniekus, pētījumos“struktūra – darbības veids” un eksperimentosar brīvprātīgajiem.Epidemioloģiskie pētījumi, kas ļauj nosacītkonkrētās ķīmiskās vielas iedarbībasnoteiktu efektu pārsvaru (fiksēto gadījumuskaits attiecībā pret visu iedzīvotāju skaitu),ir svarīga izejas datu bāze novērtēšanaskritērija noteikšanai. Galvenās grūtības, arku rām saistīta šo pētījumu rezultātu atzīšanapar pamatotiem, ir iespējamās metodoloģiskāskļūdas (kontroles grupas izvēle, izvēlētāparauga atbilstība utt.) un pilnīgu datutrūkums par vielas iedarbību.Eksperimentālos pētījumos uz dzīvniekiemiedarbojas ar zināmu ķīmisko vielukoncentrāciju laika periodā, kas ekvivalentsražošanas apstākļiem. Tas ļauj orientējošinoteikt sakarību “iedarbība – rezultāts jebdeva – efekts”. Šajā gadījumā sastopamasgrūtības ar iegūto rezultātu adekvātu pārnesino dzīvnieka uz cilvēku, tāpēc secinājumiir jāizdara ļoti apdomīgi.
4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI55Nosakot sakarību starp noteiktas savienojumugrupas ķīmisko struktūru un toiedarbības rezultātiem uz cilvēka organismu,daļēji ir iespējams paredzēt toksiskoefektu, ko izraisīs savienojums, kas tāpatiekļaujas šajā grupā, bet par kuru iepriekšnekas nav bijis zināms. Tāda rīcība ir parastaļoti daudzās zinātnes nozarēs, sevišķifarmakoloģijā, tomēr tā ir saistīta ar zināmurisku, jo joprojām pastāv daudz maz izpētītuvai pavisam nezināmu ķīmisko savienojumubioloģiskās iedarbības mehānismu. Irjāņem vērā, ka vielas, kurām ir ļoti līdzīgastruktūra, var izraisīt atšķirīgus efektus, piemēram:benzols un toluols, 2-nitropropānsun 1-nitropropāns, n-heksāns un heksāni.No pieminētajiem benzols un 2-nitropropāns– ir kancerogēni, n-heksāns – spēcīgsneirotoksīns, toties pārējiem nosauktajiemtās pašas grupas savienojumiem minētāsiedarbības nenovēro.Aizvien biežāk darba vidē rodas diskusijaspar nanodaļiņām un to iespējamo iedarbībuuz nodarbināto veselību. Nanotehnoloģijajeb nanozinātne (grieķu: nannos– punduris) ir tehnoloģijas un zinātnes nozare,kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēriir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem,tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros(10 -9 m; miljardā daļa no metra). Nanoobjektuizmēri ir robežās no 1 līdz 100 nm(lielākus priekšmetus par 100 nm neuzskatapar nanoobjektiem). Nanoizmēru materiālusvar izgatavot, izmantojot divas metodes:salipinot kopā molekulu pēc molekulas (nomazākiem objektiem); sasmalcinot lielākusobjektus.Nanotehnoloģiju jau pašlaik izmantoun aizvien plašāk izmantos nākotnē – elektronikā,sakaru tehnoloģijās, veselības aprūpē,farmācijā, vides kvalitātes uzlabošanā,enerģijas saglabāšanā un iegūšanā, lauksaimniecībā,pārtikas tehnoloģijā, kā arīķīmijā, tekstilmateriālu virsmas apstrādē,kosmētikā un citur, piemēram, materiālu zinātnēs(īpaši izturīgi keramikas materiāli),kosmētikā (ādas kopšanas līdzekļi, kas saturnanoliposomas, jauna veida aizsardzībaslīdzekļi pret saules iedarbību), ķīmijā (pēcspeciāla pasūtījuma izgatavoti katalizatori,krāsas, lakas un citi virsmas pārklājumi),mājsaimniecībā (speciāli izgatavoti logu tīrīšanaslīdzekļi), biomedicīnā (biosensori,implanti, jaunas paaudzes audu un biomimētiskiemateriāli, speciālas ierīces medikamentumērķtiecīgai ievadīšanai u. c.), enerģijassaglabāšanā un uzkrāšanā (solārāsšūnas, tā sauktās solārās krāsas, baterijas,degvielu katalizatori), pārtikas ražošanā(necaurlaidīgas membrānas, antibakteriālipulveri un citi), vides aizsardzībā (piesārņojumuneitralizēšanai – filtri, pulveri un citi),informāciju tehnoloģijā (datu uzglabāšanasvide ar ļoti augstu reģistrācijas blīvumu unjaunas plastiskas displeju tehnoloģijas).Nanotehnoloģiju radītie produkti netiekuzskatīti par kaitīgiem cilvēka veselībai unvidei, tomēr pastāv šaubas par dažu nanodaļiņu,nanolodīšu, nanocaurulīšu un nanošķiedrunelabvēlīgu ietekmi uz sabiedrībasveselību: nodarbināto veselību un drošībudarba vidē un patērētāju drošību unveselību. Mainoties zināmu ķīmisku vieluīpašībām, trūkst toksikoloģisko un ekotoksikoloģiskopētījumu datu. Šajā gadījumā iedarbībasuz veselību efektus nevar noteikt,ņemot vērā vielas makroskopiskos izmērus,tās ir jānovērtē kā jaunas vielas. EiropasKomisija un Padome, uzsverot drošības nozīmīgumuun atbildīgo pieeju, kā arī pievēršotīpašu uzmanību vispārējiem sociā liem,vides un veselības apsvērumiem, iesaka uzzinātni balstītu nanoproduktu riska novērtēšanuveikt visos tehnoloģiju aprites ciklaposmos – sākot ar projektēšanu, ražošanu,izplatīšanu, lietošanu un pārstrādi, tas ir,visā nanoproduktu dzīves cikla laikā. Īpašauzmanība jāpievērš produktiem, kas jau ir