DARBA HIGIĒNA - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMS147JONIZĒJOŠĀ STAROJUMA IEDARBĪBAS CEĻIUN IZRAISĪTIE VESELĪBAS TRAUCĒJUMIIedarbības ceļiJonizējošā starojuma iedarbība varbūt divējāda – ārējā un iekšējā. Ārējāsiedarbības gadījumā jonizējošā starojumaavoti atrodas ārpus cilvēka organisma,un lai, iedarbotos uz iekšējiem orgāniem,starojumam jāiet cauri ādai, kurā daļaenerģijas absorbējas. Kā ārējās iedarbībaspiemērs minams jebkurš veiktais rentgenuzņēmumsvai datortomogrāfijas uzņēmums.Iekšēja iedarbība iespējama, jaradionuklīdi nokļūst organismā (ieelpojotgaisu, kas satur radioaktīvus materiālus,norijot materiālu, kas satur radioaktīvasvielas, caur ādas bojājumiem – brūcēm,izsitumiem, reti – caur veselu ādu) un turemitē jonizējošo starojumu. Kā piemēruvar minēt medicīnas procedūras, kadpacientiem diagnostikas vai ārstēšanasno lūkos parenterāli tiek ievadītas radiofarmaceitiskāsvielas (piemēram,99mTcvairogdziedzera slimību gadījumā). Līdzīgiuz organismu iedarbojas arī radons, kurštiek ieelpots, un tā sabrukšanas produktiuzkrājas organismā gar elpceļiem un emitēα-, un β-starojumus. Atsevišķās situācijāsiespējama arī kombinēta iedarbība, pie mēram,nodarbinātajiem radioterapijas nodaļās,kur ārējo starojumu rada radioaktīvāsvielas šķīdums šļircē, bet iekšējo – gaistošais131I, kurš iztvaiko no šī šķīduma un kuruieelpo nodaļā strādājošie.PatoģenēzeJonizējošā starojuma izraisīto efektupamatā ir dezoksiribonukleīnskābes (DNS)bojājums, kas rada mutācijas un hromosomuizmaiņas (hromosomu translokācijas,inversijas, delēcijas u. c.), nosakot gan pārmantojamoģenētisko bojājumu, gan ļaundabīgoaudzēju attīstību. 35% gadījumuDNS bojājums ir tiešs (t. i., bojājumus izraisatieša jonizējošā starojuma iedarbība),bet aptuveni 65% – netiešs (jonizējošais starojumsjonizē molekulas, kas atrodas tiešāDNS tuvumā, piemēram, ūdens molekulas,izraisot brīvo radikāļu rašanos; radušies radikāļitālāk iedarbojas uz DNS, izraisot tāsbojājumus). DNS bojājuma rezultātā varattīstīties šūnas transformācija (piemēram,ļaundabīgā šūnā) vai iestāties šūnu bojāeja,taču to attīstību nosaka ne tikai bojājumaveids un plašums, bet arī šūnas un specifiskoenzīmu (piemēram, DNS polimerāzes,ligāzes, glikosilāzes, endonukleāzes,fosfodiesterāzes u. c.) reparatīvās īpašībasun aktivitāte. Ķīmiskās reakcijas jonizējošāstarojuma izraisītie šūnas bojājumi ir identiskispontānajiem šūnu bojājumiem. DNSbojājums var būt:• vienkāršs, ja tiek bojāta viena nodubultspirāles ķēdēm un to galvenokārtizraisa rentgenstarojums vaiγ-starojums;• salikts, ja tiek bojātas abas ķēdes;• komplekss, ja bojātas dubultspirālesabas ķēdes vairākās vietās, un bojājumuvietas atrodas tuvu cita citai. Šādusbojājumus visbiežāk izraisa α-daļiņas;komplekss, ja bojātas dubultspirālesabas ķēdes vairākās vietās, un bojājumuvietas atrodas tuvu cita citai. Šādusbojājumus visbiežāk izraisa į-daļiņas.Jonizējošais starojums var izraisīt:• gēnu jeb punktveida mutācijas, kas skartikai atsevišķu gēnu un kļūst redzamaspēc organisma ģenētiskās analīzes;• hromosomu mutācijas, kas saistītas ar