DARBA HIGIĒNA - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

56 4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJIES tirgū vai kurus tūdaļ laidīs tirgū – mājsaimniecībasproduktiem, kosmētikai, pesticīdiem,materiāliem, kuri paredzēti saskareiar pārtiku, medicīnas precēm un ierīcēm.Apsverot potenciālos kaitīgos veselībasriskus saistībā ar nanotehnoloģijām, ir jāidentificēdivi nanostruktūru veidi:1) ja pati struktūra ir brīva nanodaļiņaun 2) ja nanostruktūra ir liela objekta sastāvdaļa.Tieši saistībā ar brīvajām nanodaļiņāmvar rasties zināms cilvēka veselības un videsapdraudējums nanodaļiņu raksturīgo īpašībudēļ – ir lielāka aktīvā virsma uz masasvienību, lielāka mobilitāte un iekšējā enerģija.Palielinās iespējamie vielas kaitīgieefekti. Turklāt radot šādas jaunas daļiņas,materiālus un ierīces, ir ierobežoti zinātniskipierādījumi par potenciālo kaitīgumu, kasvarētu radīt risku cilvēkam.Brīvās nanodaļiņas var būt speciāli izstrādātaspielietošanai rūpniecībā vai sadzīvēsaistībā ar to unikālajām īpašībām, vai arītās var izdalīties neparedzēti no rūpniecībaivai mājsaimniecībai ražotajiem nanoproduktiem.Tāpēc arī ir iespējami atšķirīgi iedarbībasmehānismi.Dabīgas izcelsmes nanodaļiņas, kā arītās daļiņas, kas izdalās neparedzēti cilvēkadarbības rezultātā, iedarbojas uz cilvēkuvisā tā dzīves laikā, un galvenais iedarbībasceļš ir ieelpojot. Taču, pieaugot speciāliražotajām nanodaļiņām – palielinoties topielietojumam plaša patēriņa produktos,piemēram, kosmētikā, farmaceitiskajospreparātos, pārtikas iepakojumā, nozīmīgivar kļūt arī citi daļiņu iedarbības veidiuz cilvēka organismu – caur gremošanastraktu vai arī caur ādu.Eksperimenti ar brīvprātīgajiem arīir labs informācijas avots par devas unefekta saistību. Pats par sevi saprotams, tietiek pielietoti tikai attiecībā uz zemas bīstamībaspakāpes vielām un zemās koncentrācijās,piemēram, novērtē kairinošas vielasun nepatīkamas smakas, arī alergēnus.Novērtēšanas kritērija izstrādāšanai unpielietošanai jādod atbilde uz diviem savāstarpā saistītiem pamatjautājumiem: kādumaksimālo iedarbību uz veselību uzskatītpar «pieļaujamu» un kādu procentu noteorētiski iedarbībai pakļautās iedzīvotājudaļas ar atrasto paņēmienu iespējams reāliaizsargāt, ņemot vērā arī to, ka vienāda ķīmiskovielu iedarbība dažādiem cilvēkiemizraisa dažādus efektus.Maksimāli pieļaujamā iedarbība uz veselību,kura tiek noteikta, izstrādājot kritēriju,ietver sevī arī maksimālās pieļaujamāsdevas vērtību. Līdzko šī vērtība ir izskaitļotaun noteikti veicamā darba standart ap stākļi,tiek ieteiktas dažas maksimālās vērtības attiecībāpret vidi, kuras var tikt aplūkotas nodiviem redzes viedokļiem: kā maksimālāsvērtības, kuras nedrīkst pārsniegt nekādāgadījumā, pazīstamas arī kā “augšējā robeža”,vai arī kā vidējā maksimāli pieļaujamāvērtība ilgstošā iedarbības laikā, piemēram,8 stundas katru dienu, 40 stundunedēļā, 1 reizi mēnesī, 1 reizi gadā vai visācilvēka darbspējīgās dzīves laikā. Pirmajā