DARBA HIGIĒNA - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMS155kārtām), ir apguvuši drošas darba metodesun zina radiācijas drošības un kodoldrošībaskvalitātes nodrošināšanas programmu,kā rīkoties ārkārtas situācijās. Darbu vadītājamir jānorīko nodarbinātie, kas atbildīgipar konkrētajām darbībām (piemēram, parradioaktīvo vielu, atkritumu uzskaiti) ar jonizējošāstarojuma avotiem (iekārtām). Darbuvadītājs ir atbildīgs par radiācijas monitoringatādu apstākļu izpēti un novēršanu, kasvar negatīvi ietekmēt radiācijas drošību unkodoldrošību operatora kontrolētajā zonā.Treškārt, operatora kontrolētajā zonājābūt radiācijas drošības ekspertam, kurakvalifikācija ļauj novērtēt jonizējošā starojumadozas, radiācijas drošību, kodoldrošību,lai veiktu nepieciešamos mērījumus.Šādu darbu veikšanai vai vadīšanai nepieciešamaatbilstoša izglītība un pieredze. Atsevišķosgadījumos (pēc saskaņošanas arRDC) operators var uzdot darbu vadītājamveikt minēto ekspertu funkcijas.Ceturtkārt, darbu vadītājs kopā ar radiācijasdrošības ekspertu izstrādā radiācijasdrošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanasprogrammu jonizējošā starojumaavota testēšanā, lietošanā, uzglabāšanāun pārbaudē. Kvalitātes nodrošināšanasprogrammai jāsatur prasības:• JSA (uzskaite, identifikācija, avotu uzglabāšana,avotu pasūtīšana, norakstīšana);• mērinstrumentiem, kas tiks izmantoti,JSA vai kontroles zonas testēšanai;• testēšanas veidam un biežumam;• testēšanas rezultātu kvalitātei;• nodarbinātajiem:o par veselības pārbaudēm (pirmsnodarbinātā pieņemšanas darbā);o par apmācībām, kvalifikācijas pārbaudēm;o par saņemto dozu novērtējumu unuzskaiti;o u. c.;o• neatbilstības kvalitātes prasībām novēršanai(piemēram, JSA beidzies kvalitātessertifikāts, tādēļ nav iespējams veiktparedzēto darbu ar minēto JSA. Ir izveidojusiesJSA kvalitātes neatbilstība. Neatbilstībasnovēršanas plānā jāparedz:o kas un kādā veidā panāks sertifikātaatjaunošanu;kādi būs preventīvie pasākumi, laitas neatkārtotos);• informācijas uzglabāšanai.Ārējās apstarošanas gadījumā, kad navtieša kontakta ar radiācijas avotu, jonizējošāstarojuma dozas lielums ir atkarīgs no:avota radioaktivitātes, attāluma līdz tam,iedarbības laika un aizsardzības materiālaveida. Saskaņā ar šiem faktoriem jāizvēlasatbilstoši aizsardzības veidi :• aizsardzība ar attālumu, piemēram, palielinotattālumu līdz JSA divas reizes,saņemtā doza samazinās četras reizes;• aizsardzība ar laiku, piemēram, samazinotuzturēšanās laiku JSA tuvumā 2reizes, saņemtā doza samazināsies divasreizes;• aizsardzība ar materiālu. Lai izvēlētospareizo aizsardzības materiālu, nepieciešamslabi zināt dažādu starojumaveidu iedarbību ar vielu. Aizsardzībai nobeta starojuma parasti izmanto organiskāstikla ekrānus, lai nerastos bremzējošaisrentgenstarojums, bet gammastarojuma gadījumā – svinu vai svinastiklu..Jāatceras, ka vienmēr, ja tas iespējams,jāizvēlas vismazākās aktivitātes avots. Jomazāka JSA aktivitāte, jo mazāka saņemtādoza.Efektīvai aizsardzībai pret jonizējošostarojumu visbiežāk izmanto dažādu aizsardzībasveidu kombinācijas.Atsevišķās reizēs izmanto ķīmiskoaizsardzību pret jonizējošo starojumu.Ķīmiskā aizsardzība pamatojas uz aizsarg-