DARBA HIGIĒNA - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMS145ar rentgenlampu palīdzību, šis viļņugarums pārklājas ar γ staru viļņa garumu).Dažāda blīvuma audi rentgenstarusabsorbē dažādi, uz šo staru īpašībubalstās plašā rentgenstaru izmantošanamedicīnā, bet it īpaši – diagnostikā,piemēram, traumatoloģijā).BIEŽĀK SASTOPAMIEJONIZĒJOŠĀ STAROJUMA AVOTIPēc izcelsmes jonizējošā starojumaavotus iedala dabīgajos un mākslīgajos.Dabisko radioaktivitāti rada dabiskie jonizējošāstarojuma avoti, kas atrodas gan uzZemes, gan galaktikā. Dabiskā radioaktivitāteir neatņemama Zemes sastāvdaļa, unvairākumam cilvēku tā arī ir lielākais starojumaavots (ņemot vērā darba tēmu, literatūrasapskatā dabiskā radioaktivitāte plašāknetiks aplūkota). Kā svarīgākais avotsminams radioaktīvās vielas Zemes garozā.Mākslīgie jeb tehnogēnie jonizējošāstarojuma avoti ir cilvēku radītas ierīces, radioaktīvāsvielas, kodolmateriāli, radioaktīvieatkritumi vai iekārtas, kas spēj ģenerētjonizējošo starojumu. Kā svarīgākie avotiminami jonizējošā starojuma izmantošanamedicīnā, kuras rezultātā tiek eksponētigan pacienti, gan personāls (ārsti, rentgenlaborantiu. c.), un vides piesārņojums pēcpasaulē veiktajiem kodolieroču izmēģinājumiemvai notikušajām kodolavārijām. Attīstotiesatomenerģijai, tika uzsākta dažādumākslīgo radioaktīvo izotopu iegūšana,galvenokārt realizējot kodolreakcijas atomureaktoros. Mākslīgie radionuklīdi ir iegūtikatram stabilajam elementam. Tos izmantogan medicīnā (piemēram, instrumentusterilizācijā), gan zinātnē (piemēram, kodolreaktoros),gan rūpniecībā (piemēram,industriālajā radiogrāfijā, lai konstatētumetāla konstrukciju iekšējos defektus), kāarī elektrības ražošanai atomelektrostacijāsu. c. Mākslīgās radioaktīvās vielas atrodasarī atmosfērā, kur tās nonāk no dažādiemrūpniecības objektiem (piemēram, noatomelektrostacijām, kodoldegvielas ieguvesun pārstrādes rūpnīcām), pēc kodolieročuizmēģinājumiem (piemēram, stroncijs( 90 Sr), cēzijs ( 137 Cs) u. c.) un kodolavārijurezultātā. Pie mākslīgajiem jonizējošā starojumaavotiem pieder ne tikai radioaktīvāsvielas, bet arī dažādas iekārtas, piemēram,rentgeniekārtas.Turklāt jonizējošā starojuma avotus iedalaslēgtos un vaļējos. Ar terminu “slēgtsstarojuma avots” saprot jonizējošā starojumaavotus, kas satur radioaktīvās vielasun kuru struktūra (jeb konstrukcija) neļaujradioaktīvajām vielām nokļūt atklātā vidē(piemēram, kobalta 60 Co γ-starojuma iekārtas,rentgenstaru ģeneratori, elektronu paātrinātājiu. c.). Savukārt ar terminu “vaļējsstarojuma avots” saprot jebkuru radioaktīvuvielu, kura nav slēgta starojuma avota veidā(piemēram, jonizējošā starojuma izmantošanadažādu slimību diagnostikā – 99m Tc vai 131 Ivairogdziedzera slimību diagnostikā u. c.).Nodarbinātie darba vidē var būt pakļautigan dabīgajam jonizējošajam starojumam,gan mākslīgajam jonizējošajamstarojumam, kurš rodas no cilvēku veidotiemjonizējošā starojuma avotiem, kā arīgan slēgtiem, gan vaļējiem jonizējošā starojumaavotiem. Nosacīti visus pakļautosnodarbinātos var iedalīt vairākās grupāsatkarībā no tā, kādi jonizējošā starojumaavoti tiek izmantoti un kāda ekonomikasnozare tiek pārstāvēta:• kodolrūpniecībā (kodoldegvielas ražo-