DARBA HIGIÄNA - Latvijas BrÄ«vo ArodbiedrÄ«bu SavienÄ«ba

More documents

Recommendations

Info

28 2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMIĶīmisko vielu izraisītā kaitīgā ietekme uzveselību var izpausties ļoti dažādos veidos.Toksiskās vielas ir iespējams klasificēt pēcto iedarbības, kā tas tiek norādīts tabulā.Šī klasifikācija norāda būtiskās ķīmiskovielu izraisītās sekas organismā un ķīmiskāsvielas, kas tās spēj izraisīt. Ir jāņemvērā daudzu savienojumu spēja iedarbotiesuz organismu vairākos veidos.KAITĪGO VIELU IZRAISĪTĀS SEKASKairinošas vielas ir produkti, kasspēj izraisīt iekaisumu audos, uz kuriemtie iedarbojas. Lai gan pastāv arī dermāliekairinātāji, šeit mēs pārsvarā runājam partiem kairinātājiem, kas ieelpojot izraisa elpošanasceļu iekaisumus.Savienojumi, kas viegli šķīst ūdenī, nodarakaitējumu augšējo elpošanas ceļuiekšējiem audiem (piemēram, sālsskābe),bet savienojumi, kas ir maz vai ļoti mazšķīstoši, papildus šai iedarbībai var sabojātplaušu audus (piemēram, slāpekļa oksīdi).Smacējošas vielas ir tās, kas spēj pārtrauktvai apgrūtināt skābekļa piegādi šūnām.Smacējošas vielas savukārt iedalāsvienkāršās smacējošās gāzēs un ķīmiskireaģējošās smacējošās vielās.Pirmo iedarbība notiek, šīm vielām ar savuklātbūtni izspiežot skābekli. Otrās veido ķīmiskasreakcijas, izmainot to molekulu sastāvu,kas ar asiņu palīdzību novada skābekliPIESĀRŅOTĀJUPIESĀRŅOTĀJU līdz šūnām.IZRAISĪTĀSIZRAISĪTĀSSEKASPIESĀRŅOTĀJUSEKASIZRAISĪTĀSSEKASSENSIBILIZATORISENSIBILIZATORISENSIBILIZATORINARKOTIKASNARKOTIKASNARKOTIKAS
2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI29Oglekļa dioksīds ir vienkārša smacējošaviela, kas neiedarbojas uz organismuķīmiski, bet pie augstas koncentrācijasizspiež dzīvībai nepieciešamo skābekli.Oglekļa monoksīds pārveido hemoglobīnu(molekula, kas trans portē skābekli asinīs)karboksilhemoglobīnā, papildus izraisotskābekļa deficītu šūnās.Anestēzijas līdzekļi vai narkotikasir savienojumi, kas iedarbojas uz centrālonervu sistēmu, ierobežojot smadzeņu aktivitāti.Pārsvarā tās ir taukos šķīstošas vielas,un to iedarbību atvieglo apstāklis, ka daļu nosmadzenēm veido taukaudi. Vispazīstamākāsšā veida vielas ir organiskie šķīdinātāji(piemēram, lakbenzīns, vaitspirts), kas tiekplaši izmantoti rūpniecībā. Šo vielu iedarbībair īpaši smaga gadījumos, kad iedarbību papildinatādi individuāli ieradumi kā alkoholalietošana, jo abas šīs vielas iedarbojas sinerģiski(darbā izmantotā produkta iedarbībasummējas ar alkoholisko dzērienu sastāvāesošā etilspirta iedarbību).Sensibilizatori (alergēni) atsevišķiemindivīdiem, kas atrodas to pakļautībā, izraisaalerģiskas reakcijas, kas var izpaustieskā ādas (dermāli) bojājumi vai elpošanastraucējumi. Šo personu organisms (imūnsistēma)iedarbina aizsardzības sistēmas,kas cīnās pret šīm vielām, kurām var būtkaitīga sekundāra iedarbība. Šāda veidaiedarbības piemērs ir ādas pūžņošana vaiastmas lēkmes.Visbīstamākie ir alergēni, kas izraisa elpošanasorgānu sensibilizāciju, piemēram,izocianātu grupas savienojumi, ko izmantoporolona, putuplasta izolācijas materiālu,krāsu u. c. ražošanā. Izocianāti var izdalītiesarī gadījumos, kad šīs krāsas tiek izmantotas(piemēram, veicot autokrāsošanasdarbus).Šo produktu iedarbības smagumu pastiprinatas, ka praktiski nepastāv drošskoncentrācijas līmenis, pie kāda ar tiemvarētu strādāt, jo atsevišķiem indivīdiem šieprodukti var nodarīt kaitējumu arī ļoti zemāskoncentrācijās. Jutīgiem cilvēkiem vienīgaisiespējamais preventīvais risinājums ir izvairītiesno kontakta ar šiem savienojumiem(piemēram, medicīnas māsai, kurai attīstījusiesādas alerģija uz dabīgā lateksa cimdiem,iespējams lietot cita materiāla cimdus).Praksē tas bieži nozīme darba vietasmaiņu (piemēram, gadījumos, ja frizierimattīstās bronhiālā astma pret matu lakām,krāsām vai balināšanas līdzekļiem).ARĪ ĻOTI ZEMAS SENSIBILIZATORUKONCENTRĀCIJAS VAR IZRAISĪTALERĢISKAS REAKCIJAS.Kancerogēni ir vielas, kas var veicinātļaundabīgo audzēju veidošanos. Arnosaukumu “ļaundabīgais audzējs” saprotplašu slimību grupu, kuru raksturīgāīpašība ir nekontrolēta audu augšana unizplatīšanās. Mūsu organisma ikdienā veiktāsdarbības kontrolē šūnu nukleīnskābes(dezoksiribonukleīnskābe – DNS). Ja šajāšūnas kodolā esošās DNS sastāvā rodas izmaiņas,organismā var rasties traucējumi,kas izraisa audzēju. Līdzās daudziem citiemiemesliem DNS sastāva izmaiņas var izraisītdažādu ķīmiska savienojumu iedarbība.Šobrīd ir zināmi gan tādi savienojumi,par kuriem ir iegūti pietiekami pierādījumi,ka tie spēj izraisīt ļaundabīgos audzējus,gan citi, par kuru varbūtējo kancerogēnoraksturu pastāv pamatotas aizdomas.Ja organismā radītie traucējumi ir pārmantoti,tad šīs vielas sauc par mutagēniem,bet iedzimtu patoloģiju gadījumā –par teratogēniem.Pneimokoniozi izraisošie savienojumiir plaša putekļu aerosolu grupa, kasizraisa slimību, putekļiem uzkrājoties plaušāsun audiem reaģējot uz tiem.Atkarībā no izraisītāja pastāv vairākas
Page 3: Šīs grāmatas pirmais izdevums ir
Page 7: 710. nodaļaNEJONIZĒJOŠAIS STAROJ
Page 10: 10 1. nodaļa. KAS IR DARBA HIGIĒN
Page 13 and 14: 1. nodaļa. KAS IR DARBA HIGIĒNA?1
Page 23 and 24: 872ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI
Page 25 and 26: 2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN M
Page 27: 2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN M
Page 35 and 36: 873ĶĪMISKĀS VIELAS:EKSPOZĪCIJAS
Page 37 and 38: 3. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS: EKS
Page 47 and 48: 24.44g24.04C g (ppm) = x 3. C (mg n
Page 77 and 78: 876INDIVIDUĀLĀ AIZSARDZĪBADEFIN
Page 79 and 80:
6. nodaļa. INDIVIDUĀLĀ AIZSARDZ
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
87TROKSNISIEVADSTroksnis ir dažād
Page 89 and 90:
7. nodaļa. TROKSNIS89tver cilvēka
Page 91 and 92:
7. nodaļa. TROKSNIS91intervālā n
Page 93 and 94:
7. nodaļa. TROKSNIS93zāk intensī
Page 95 and 96:
7. nodaļa. TROKSNIS95var to izmēr
Page 97 and 98:
7. nodaļa. TROKSNIS97publicējusi
Page 99 and 100:
7. nodaļa. TROKSNIS99VN M = 4 x lg
Page 101 and 102:
7. nodaļa. TROKSNIS101NOVĒRTĒŠA
Page 103 and 104:
7. nodaļa. TROKSNIS103ekvivalentā
Page 105 and 106:
7. nodaļa. TROKSNIS105varam izvair
Page 107:
7. nodaļa. TROKSNIS107Ja iepriekš
Page 110 and 111:
110 8. nodaļa. VIBRĀCIJAVIBRĀCIJ
Page 112 and 113:
112 8. nodaļa. VIBRĀCIJAun novēr
Page 114 and 115:
114 8. nodaļa. VIBRĀCIJALai samaz
Page 116 and 117:
116 8. nodaļa. VIBRĀCIJAPieļauja
Page 118 and 119:
118 9. nodaļa. MIKROKLIMATSCILVĒK
Page 120 and 121:
120 9. nodaļa. MIKROKLIMATSSiltuma
Page 122 and 123:
122 9. nodaļa. MIKROKLIMATSMIKROKL
Page 124 and 125:
124 9. nodaļa. MIKROKLIMATSKā red
Page 126 and 127:
126 9. nodaļa. MIKROKLIMATSPamatā
Page 128 and 129:
128 9. nodaļa. MIKROKLIMATS• dro
Page 130 and 131:
130 10. nodaļa. NEJONIZĒJOŠAIS S
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
Page 140 and 141:
Page 143 and 144:
8711JONIZĒJOŠAIS STAROJUMSIEVADSM
Page 145 and 146:
11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJU
Page 147 and 148:
Page 149 and 150:
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
Page 159 and 160:
8712BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJIIEV
Page 161 and 162:
12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅ
Page 163 and 164:
Page 165 and 166:
Page 167 and 168:
Page 169 and 170:
Page 171 and 172:
Page 173 and 174:
Page 175 and 176:
Page 177 and 178:
LITERATŪRAGRĀMATAS1. “Higiene I
Page 179:
LITERATŪRA179MK not. Nr. 749MK not
show all

DARBA HIGIÄNA - Latvijas BrÄ«vo ArodbiedrÄ«bu SavienÄ«ba

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

DARBA HIGIÄNA - Latvijas BrÄ«vo ArodbiedrÄ«bu SavienÄ«ba