Grāmatā „Uzņēmējdarbības pamati” - Latvijas Nedzirdīgo savienība

Nedzirdīgo kultūra, tās nozīme mūsdienu sabiedrībāturpināšanu.1.3. Nedzirdīgo kultūraPasaulē termins “nedzirdīgo kultūra” parādījās pagājušā gadsimta 70.gados. 1971. gadā H.Šlesingers ( Schlesinger) un K. Medova (Meadow) norādīja, ka nedzirdība ir kas vairāk nekā medicīniskadiagnoze; tas ir kultūras fenomens.Brauna un Gustafsone (Brown, Gustafson) nedzirdību definē sekojoši: “”nedzirdīgs” attiecas uzkopēju kultūru, valodu un pieredzi; “ar dzirdes traucējumiem” apzīmē fizisku defektu, kam pieder ārpusnedzirdīgo kultūras esoši cilvēki”.Cilvēki, kuru dzimtā valoda ir zīmju valoda, satuvinās un veido kopienu ar ciešām sociālāmsaitēm. Šādas grupas eksistējušas jau daudzu paaudžu garumā – nedzirdīgo kopienas un kultūras vēstureir ļoti sena.Viena no galvenajām atšķirībām starp kultūrai piederīgu nedzirdīgu cilvēku un tiem, kaszaudējuši dzirdi, ir viņu attieksme pret nedzirdību: kultūrai piederīgie lepojas ar to, ka ir nedzirdīgi,uzskata to par atšķirīgu dzīvesveidu un kultūru, bet dzirdi zaudējušie uzskata nedzirdību par trūkumuun cenšas dzirdi atjaunot.Karola Padena (Carol Padden), nedzirdīga valodniece, radīja īpašu nedzirdīgo kultūrasdefinīciju. Viņa uzskata, ka pie nedzirdīgo kultūras pieder cilvēki, kuriem ir sava (zīmju) valoda,atšķirīgs domāšanas veids un socializēšanās veids, savi uzvedības noteikumi un tradīcijas.Reigans (Reagan) uzskata, ka nedzirdīgo kultūras elementi, kā jebkuras citas kultūras elementiir: valoda, kultūras identitāte, uzvedības normas, kultūras artefakti (cilvēka darinājumi), uzvedībasnormas, savstarpējās laulības, kopīga vēsture un organizāciju tīkls.1.4. Zīmju valoda un kultūras identitāteKultūras identitātes pamatā ir valoda, jo1. valoda ir līdzeklis, ar kuras palīdzību tiek veidotas un izplatītas kultūras vērtības;2. valoda ir līdzeklis un veids, ar kuras palīdzību mēs veidojam zināšanas par sevi un sociālopasauli.Zīmju valoda nav tikai nedzirdīgo kopienas galvenā valoda vai komunicēšanās līdzeklis, bet arīgrupas vienotības un identifikācijas apzīmētājs un visbagātākais nedzirdīgo kopienas resurss.Zīmju valodu nedzirdīgie lieto tādā pašā nolūkā kā dzirdīgie lieto runas valodu, - lai sazinātos.Zīmju valoda ir viena no nedzirdīgo indivīdu pamattiesībām, jo dzirdes un runas traucējumu dēļ viņiemnav iespējams sazināties citādā veidā. Nedzirdīgo sazināšanās notiek, ar rokām veidojot simbolusun zīmes. Arī galvas, mutes un acu kustībām ir lingvistiskas funkcijas. Zīmju valoda ir uztverama arredzi. Ar zīmju valodas palīdzību nedzirdīgajiem cilvēkiem jāsaņem visa nepieciešamā informācija par126