Aptaujas atskaite - Nodarbinātības Valsts Aģentūra

Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātos pakalpojumus turpmāk vēlētos izmantot 865 jeb 82,8%no visiem aptaujātajiem absolventiem – bezdarbniekiem, kas ir ļoti augsts rādītājs. Vēl 10%respondentu nav apsvēruši šādu iespēju. Pakalpojumus nevēlas izmantot 5,6%, bet 1,5% jeb 16respondenti norādīja, ka nav pietiekami informēti par piedāvātajiem pakalpojumiem.19.tabula. Atbildes uz jautājumu „Kādus Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātospakalpojumus vēlaties turpmāk izmantot?”Skaits Procentisaľemt informāciju par brīvajām darba vietām no Nodarbinātībasvalsts aģentūras darbinieka608 70,3saľemt informāciju par brīvajām darba vietām darba informācijaskabinetā192 22,2saľemt informāciju par brīvajām darba vietām Nodarbinātībasvalsts aģentūras mājas lapās161 18,6pasākumus konkurētspējas paaugstināšanai 390 45,1bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju unkvalifikācijas paaugstināšanu458 52,9subsidētās darba vietas 148 17,1algotus pagaidu darbus 65 7,5Bāze: respondenti, kas turpmāk vēlētos izmantot NVA pakalpojumus, n=865Tā kā respondenti varēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, kopējā atbilžu summa var pārsniegt 100%.Līdzīgi kā 2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptaujā, visbiežāk respondenti vēlētos saľemtinformāciju par brīvajām darba vietām no Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieka, piedalītiespasākumos konkurētspējas paaugstināšanai un profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas unkvalifikācijas paaugstināšanas kursos. Salīdzinot ar iepriekšējo aptauju, ir pieaudzis to respondentuskaits, kuri vēlētos piedalīties profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijaspaaugstināšanas kursos un subsidētās nodarbinātības pasākumos.Runājot par pakalpojumiem, kurus vēlētos izmantot dažādus izglītības līmeľus ieguvušie respondenti,saglabājas līdzīgas tendences, kādas tika novērotas, analizējot izmantotos pakalpojumus.DARBA MEKLĒŠANAS VEIDIMeklējot darbu, salīdzinoši biežāk pēc palīdzības respondenti ir griezušies pie radiem, draugiem vaibijušajiem kolēģiem – pēdējo 12 mēnešu laikā tā vismaz 1 reizi ir rīkojušies 71,6% respondentu. Otrspopulārākais darba meklēšanas veids ir griešanās tieši pie darba devēja (57,7%), kam sekoatbildēšana uz darba piedāvājumiem presē (36,4%). Visretāk respondenti ir reģistrējušies maksasdarbā iekārtošanās birojos un paši ievietojuši sludinājumus presē.Kopumā respondentu atbildēs vērojamas līdzīgas tendences kā 2004./2005.gada absolventu –bezdarbnieku aptaujā.Analizējot respondentu atbildes dažādās sociāldemogrāfiskajās grupās, jāsecina, ka vienlīdz aktīvi,meklējot darbu, ir gan vīrieši, gan sievietes. Statistiski nozīmīgas atšķirības tika atklātas sieviešu unvīriešu atbildēs par to, vai viľi ir atbildējuši uz darba piedāvājumiem presē. Attiecīgi 40,4% sieviešu un26,8% vīriešu norādīja, ka pēdējā gada laikā vismaz vienu reizi ir atbildējuši uz darba sludinājumukādā no preses izdevumiem. Vīrieši biežāk paši ir vērsušies tieši pie darba devēja. Rīgas reģionaiedzīvotāji biežāk kā citu reģionu iedzīvotāji norādījuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir atbildējuši uzdarba piedāvājumiem internetā un paši ievietojuši sludinājumu Internetā (attiecīgi 53,1% un 38%).Aplūkojot dažādu vecuma grupu respondentus, vērojams, ka respondenti, kas vecāki par 25 gadiemdarbu meklē aktīvāk un vienlaicīgi vairākos veidos. Visneaktīvākā ir jauniešu grupa vecumā no 15 līdz17 gadiem.28