Aptaujas atskaite - Nodarbinātības Valsts Aģentūra

GALVENIE SECINĀJUMINodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēto absolventu – bezdarbnieku aptaujas rezultāti liecina,ka lielāko īpatsvaru dažādās vecuma un izglītības grupās veido sievietes. Salīdzinot ar 2005.gadanovembrī – decembrī veikto absolventu – bezdarbnieku aptauju, sieviešu īpatsvars absolventu –bezdarbnieku vidū ir nedaudz samazinājies (no 73,2% līdz 70%).Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedaudz palielinājies to respondentu skaits, kas absolvējuši dažādasvispārējās vidējās izglītības iestādes (no 304 līdz 316) un augstākās izglītības iestādes (no 325 līdz334), bet nedaudz samazinājies profesionālās izglītības iestāžu absolventu – bezdarbnieku skaits (no296 līdz 279), tomēr izmaiľas ir skaitliski nelielas un tās nevar uzskatīt par būtiskām.Respondentu grupās ar augstāko izglītību vislielāko īpatsvaru veido absolventi, kuri ir apguvuši šādasizglītības programmas/ specialitātes: sociālo zinātľu bakalaura grāds ekonomikā (30 respondenti),sociālo zinātľu bakalaura grāds vadībzinātnēs, uzľēmējdarbības vadība (25 respondenti), sociālozinību bakalaura grāds tiesību zinātnēs/ jurists (24 respondenti), skolotāju izglītības programmas (21respondenti), datorzinātnes (14 respondenti), sociālo zinātľu bakalaura grāds psiholoģijā/ psihologs,praktiskais psihologs (14 respondenti).Respondentu grupās ar profesionālo izglītību vislielāko īpatsvaru veido absolventi, kuri ir apguvušišādas profesijas: pavārs, ēdināšanas servisa speciālists (31 respondents), automehāniķis,automehāniķa palīgs (16 respondenti), grāmatvedis (16 respondenti), biroja darba organizators,sekretārs lietvedis (12 respondenti), frizieris (9 respondenti), apdares darbu strādnieks (8respondenti), programmēšanas tehniķis (7 respondenti), konditors (6 respondenti), transportapārvadājumu komercdarbinieks (6 respondenti).Mācību laikā par budžeta līdzekļiem mācījās 71,7% respondentu, par maksu – 24,7%, daļēji parbudžeta līdzekļiem un daļēji par maksu – 3,6%. Par maksu visbiežāk ir studējuši augstskolu studenti.Absolventi – bezdarbnieki visai atzinīgi vērtēja iegūtās izglītības kvalitāti. Gandrīz 80% respondentu tovērtēja kā ļoti labu vai labu. Visvairāk pozitīvo vērtējumu ir saľēmusi augstākā izglītība (neklātienesstudijas). Mazliet kritiskāk izglītības kvalitāti vērtē pamatizglītību ieguvušie.Salīdzinot ar iepriekšējās aptaujas rezultātiem, ir samazinājies to respondentu skaits, kas plānoturpināt izglītības ieguvi, bet pieaudzis to skaits, kas neplāno. Nākamo divu gadu laikā 52,3%respondentu plāno turpināt izglītības ieguvi, 25,4% to neplāno darīt, bet 22,3% nav noteikta viedokļašajā jautājumā. Respondenti ar augstāko izglītību daudz biežāk norāda, ka vēlas turpināt mācības,visretāk to plāno darīt jaunieši ar pamatizglītību.No visiem profesionālo un augstāko izglītības iestāžu absolventiem 55,1% mācību laikā bijaorganizēta mācību prakse pie darba devēja, 10,1% - izglītības iestādē, bet 15,4% - gan pie darbadevēja, gan izglītības iestādē. Gandrīz 1/5 respondentu mācību prakse netika organizēta vispār. Noprofesionālo izglītības programmu absolventiem mācību prakse nebija organizēta desmitajai daļai.Kopumā 46% jeb 481 respondentam ir bijusi iepriekšēja darba pieredze, kas ilgāka par trimmēnešiem. Tas ir par 7% vairāk nekā tika konstatēts iepriekšējās absolventu – bezdarbnieku aptaujaslaikā. Visbiežāk darba pieredze ir bijusi vīriešiem, augstāko izglītību ieguvušajiem, kā arī Rīgas unKurzemes plānošanas reģionos dzīvojošajiem.Aptaujas dati liecina, ka 44,7% respondentu vēlas sameklēt darbu profesijā, kurā viľi ieguvušiizglītību, bet 6,9% - profesijā, kurā ir iepriekšēja darba pieredze. Savukārt 28,1% vēlas atrast jebkādudarbu.4