Aptaujas atskaite - Nodarbinātības Valsts Aģentūra

Kā citus iztikas avotus respondenti visbiežāk norādīja: ienākumi no piedalīšanās ESF projektos(minēts 22 reizes), darba alga par darba praksi (minēts 21 reizi), darba alga no subsidētās darbavietas (minēts 12 reizes).Sievietes daudz biežāk kā vīrieši norādīja, ka viľu iztikas avots ir dzīvesbiedra ienākumi (30,4%salīdzinot ar 8,3% starp respondentiem vīriešiem). Savukārt vīrieši 23,6% gadījumu kā ienākumuavotu norādīja gadījumu darbu. Tikai 9% sieviešu norādīja, ka ienākumus gūst no gadījuma darbiem.Bezdarbnieku pabalsts kā viens no iztikas avotiem biežāk tiek nosaukts bezdarbnieku ar augstākoizglītību grupā, bet ienākumi no gadījuma darbiem vairāk raksturīgi bezdarbniekiem ar pamata unvispārējo vidējo izglītību.VĒLAMĀ DARBA ALGA UN DARBA ILGUMSNedaudz vairāk kā 1/3 daļa respondentu norādīja, ka būtu gatavi pieľemt darba piedāvājumu, javiľiem maksātu no 101 līdz 200 LVL lielu algu mēnesī, aptuveni tik pat daudz respondentu norādīja,ka viľu vēlamās algas lielums ir no 201 līdz 300 LVL mēnesī.21.tabula. Atbildes uz jautājumu „Kāda būtu darba alga, lai Jūs būtu gatavs sākt strādāt?”Skaits Procentilīdz 100 LVL 36 3,5no 101 līdz 200 LVL 360 34,5no 201 līdz 300 LVL 342 32,7no 301 līdz 400 LVL 177 16,9401 LVL un vairāk 130 12,4Bāze: visi respondenti, n=1045Salīdzinot ar 2004./2005.gada absolventu – bezdarbnieku aptaujas rezultātiem, ir samazinājies torespondentu skaits, kuri būtu gatavi uzsāk darbu, ja darba alga ir līdz 100 LVL un no 101 līdz 200 LVL,bet palielinājies respondentu skaits, kas uzsāktu strādāt, ja darba alga būtu 201 LVL un vairāk.23.grafiks. Vēlamais darba algas lielums. (%)51,434,532,723,63,511,416,98,112,45,5līdz 100 LVL no 101 līdz 200 LVL no 201 līdz 300 LVL no 301 līdz 400 LVL 401 LVL un vairāk2006.gada oktobris2005.gada novembris-decembrisBāze:2006.gada oktobra aptauja – visi respondenti, n=10452005.gada novembra – decembra aptauja – visi respondenti, n=103730