visas tekstas - VPU biblioteka - Vilniaus pedagoginis universitetas

14
Latviešu valodas balsīgo spraudzeņu troksneņu
akustisks raksturojums
Latviešu valodas balsīgo
spraudzeņu troksneņu
akustisks raksturojums
Latvių kalbos skardžiųjų
pučiamųjų priebalsių akustiniai
požymiai
Solveiga ČEIRANE
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga, Dzirciema iela 16
Latvia, LV-1083
solveiga18@inbox.lv
Rakstā aplūkotas teorētiskajā literatūrā atrodamās
akustiskās pazīmes, kas raksturīgas spraudzeņiem
troksneņiem. Teorijā atrodamie apskati salīdzināti
ar latviešu valodas materiālu un aprakstītās pazīmes
pārbaudītas, izmantojot latviešu valodas spraudzeņu
datus.
Līdzskaņi tiek pētīti slēgtās zilbēs, kur zilbes vidū
par līdzskaņu tiešās fonētiskās apkaimes patskani
izvēlēti visi latviešu valodas īsie un garie patskaņi.
Katru zilbi sāk un noslēdz tas pats līdzskanis. Analīzei
izmantoti četru informantu ieraksti.
Ar datorprogrammu Praat tika izveidoti FFT
spektri (statiskās spektrogrammas) visiem latviešu
valodas balsīgajiem spraudzeņiem troksneņiem un
In this article, an overview about characteristic
features of voiced constrictive consonants is given.
The overview is based on analyzing reviews and
surveys found in the theory, which is then compared
with the material of the Latvian language.
All consonants are examined in closed syllables
in context of all Latvian short and long vowels. Each
syllable starts and ends with the same consonant. For
the analysis recordings of four informants are used.
FFT spectra were made with software Praat for all
Latvian voiced constrictive consonants, values of frequency
were determined for highest peak in spectrum,
which correspond to the strongest friction energy.
Compared all spectra of voiced constrictive
consonants, it can be concluded that FFT spectra
Kopsavilkums
Summary
Latvių kalbos skardžiųjų pučiamųjų priebalsių
akustiniai požymiai
Acoustic Characteristics of
Latvian Voiced Constrictive
Consonants
frekvenču vērtības tika noteiktas austākajai smailei
spektrā, kas atbilst lielākajai berzes enerģijai.
Salīdzinot visu balsīgo spraudzeņu troksneņu spektrus,
var secināt, ka labiodentālā spraudzeņa [v] spektri
ar nelielu berzes enerģiju ir viszemākie, palatālā spraudzeņa
[j] un alveolārā spraudzeņa [ž] smaiļu vērtības
ir augstākas nekā [v], un daļēji pārklājas šo līdzskaņu
augstāko smaiļu frekvenču vērtību zonas, dentālā spraudzeņa
[z] spektru frekvenču vērtības ir būtiski augstākas
(ir augstas enerģijas spektri), savukārt visaugstākās
ir labiodentālā spraudzeņa [v] smaiļu vērtības, ja [v]
artikulācijā bijusi spēcīga berzes enerģija.
Atslēgas vārdi: spraudzeņi troksneņi, berzeņi,
FFT spektri, berzes enerģija.
of labiodental [v] with small friction energy are the
lowest. FFT spectra of alveolar [ʒ] contain higher
frequency energy regions than labiodental [v]. FFT
spectra of palatal [j] have higher frequency energy regions
than labiodental [v] and alveolar [ʒ], however,
frequency energy zones overlap with alveolar [ʒ].
Palatal [j] F1 and F2 values correspond to values of
vowel [i]. Dental [z] has FFT spectra of high energy.
Labiodental [v] has the highest energy FFT spectra
if [v] articulation contained a strong friction energy.
Labiodental [v] F1 values correspond to F1 values of
vowel [u]. F2 values differ because [v] articulation
is highly affected by adjacent vowels.
Key words: fricative consonant, FFT spectrum,
friction energy, frequency energy region.
Solveiga ČEIRANE