visas tekstas - VPU biblioteka - Vilniaus pedagoginis universitetas
visas tekstas - VPU biblioteka - Vilniaus pedagoginis universitetas
visas tekstas - VPU biblioteka - Vilniaus pedagoginis universitetas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
18<br />
Latviešu valodas balsīgo spraudzeņu troksneņu<br />
akustisks raksturojums<br />
Latvių 8. attls. kalbos Berzea skardžiųjų [v] FFT pučiamųjų spektrs noapaotu priebalsių patskau fontiskaj<br />
akustiniai apkaim. požymiai<br />
Līdzskanim [j] tika noteiktas arī formantu<br />
vērtības, jo ne visās spektrogrammās bija redzama<br />
berze. Formantu struktūra gan ir vājāka nekā<br />
patskaņiem, jo [j] artikulācijas laikā gaisa ceļš<br />
ir sašaurināts – balss traktā veidojas sprauga.<br />
Spraudzeņa [j] formantu vērtības ir tādas pašas<br />
kā patskaņa [i] – F1 vērtības ir 300–450 Hz un F2<br />
vērtības ir 1900–2200 Hz.<br />
Spraudzeni [v] tāpat kā [j] latviešu valodā var<br />
raksturot divējādi – atkarībā no izrunas tas var būt<br />
gan berzenis (spektrogrammās redzama berze), gan<br />
aproksimants (spektrogrammās berzes nav, un ir 9. attēls. attls. Berzeņa Berzea [v] [v] FFT FFT spektrs nenoapaļotu nenoapaotu patskaņu patskau fontiskaj<br />
saskatāma formantu struktūra).<br />
apkaim. fonētiskajā apkaimē.<br />
Ja spraudzeņa [v] spektrogrammā bija redzams<br />
Dažās [v] spektrogrammās berzes enerģija ir<br />
berzes posms, tad tika izveidoti FFT spektri. Ja<br />
spēcīga, Dažs [v] un, spektrogramms izveidojot spektrus, berzes var enerija secināt, ir ka spcga, tā ir un, izveidojo<br />
berzes posma nav, tad labiodentālā lūpeņa [v]<br />
līdzīga nebalsīgā lūpeņa [f] berzes enerģijai spektrā<br />
artikulācija vairāk līdzinās angļu valodas [w], secint, ka t ir ldzga nebalsg lpea [f] berzes enerijai spektr<br />
(sk. 10. un 11. attēlu). Augstāko smaiļu frekvenču<br />
kas fonētiski tiek raksturots kā velāri labiāls 11. attlu). vērtības Augstko šādos spektros smaiu ir frekvenu 8700–9700 vrtbas Hz robežās. šdos spektros ir 8<br />
glaids, kura balss trakta konfigurācija ir līdzīga<br />
robežs. Salīdzinot Saldzinot ar teorētiskajā ar teortiskaj literatūrā literatr berzeņa berzea [f] spektra [f] spektra frekvenu<br />
pakaļējās rindas augsta pacēluma patskanim [u],<br />
frekvenču vērtību 8680 Hz, latviešu valodā [v] smaiļu<br />
un ir saskatāma formantu struktūra (Kent & Read Hz, latviešu valod [v] smaiu vrtbas ir btiski augstkas – ldz 9700 Hz<br />
vērtības ir būtiski augstākas – līdz 9700 Hz.<br />
1992). Ja latviešu līdzskaņa [v] spektrogrammās<br />
Spraudzenim [v] [v] tpat tāpat k kā [j] [j] tika tika noteiktas ar arī formantu vrtba<br />
berzes posma nebija, tad tika mērītas formantu<br />
vērtības un tās salīdzinātas ar patskaņa [u] for- spektrogramms<br />
formantu vērtības,<br />
bija redzama<br />
jo ne<br />
berze.<br />
visās spektrogrammās<br />
Formantu struktra<br />
bija<br />
ir vjka nek<br />
redzama berze. Formantu struktūra ir vājāka nekā patmantu<br />
vērtībām.<br />
[v] ir skaņiem, spraudzenis jo [v] – ir t spraudzenis artikulcijas – tā laik artikulācijas gaisa ceš laikā ir sašaurints. S<br />
Izveidojot berzeņa [v] FFT spektrus, jāsecina,<br />
F1 vrtbas gaisa ceļš ir 250–450 ir sašaurināts. Hz, F2 Spraudzeņa vrtbas [v] ir jskata F1 vērtības atseviši: nenoapa<br />
ka augstāko smaiļu frekvenču vērtības visu patskaņu<br />
Izveidojot fonētiskajā berzea apkaimē [v] FFT ir 1500–2300 spektrus, jsecina, Hz robežās. ka augstko<br />
ir 250–450<br />
smaiu<br />
Hz,<br />
frekvenu<br />
F2 vērtības ir jāskata atsevišķi: neno-<br />
fontiskaj apkaim 1000–1500 Hz, noapaotu patskau fontiskaj apk<br />
apaļotu patskaņu fonētiskajā apkaimē 1000–1500 Hz,<br />
vrtbas Noapaļoto visu patskau patskaņu fontiskaj fonētiskajā apkaim apkaimē ir vērtības 1500–2300 Hz robežs. noapaļotu Hz robežs. Var patskaņu secint, Noapaoto fonētiskajā ka [v] apkaimē artikulcij 800–900 liela Hz ietekme ir blak<br />
ir zemākas – 1500–2000 Hz (sk. 8. attēlu), savu-<br />
patskau fontiskaj apkaim vrtbas ir zemkas – 1500–2000 Hz (sk. 8. attlu),<br />
kārt nenoapaļotu patskaņu fonētiskajā apkaimē patskaiem, robežās. jo Var [v] secināt, ir lpenis, ka [v] kuru artikulācijā izrun, apakšlpu liela ietekme pieliekot pie augšz<br />
ir blakus esošajiem patskaņiem, jo [v] ir lūpenis, kuru<br />
savukrt frekvenču nenoapaotu vērtību patskau diapazons fontiskaj ir 2000–2300 apkaim frekvenu Hz mle var vrtbu diapazons ir<br />
izrunā, ieemt apakšlūpu sekojošam pieliekot patskanim pie augšzobiem, vajadzgo stvokli. tikmēr Ldz ar to forma<br />
2000–2300 robežās Hz (sk. robežs 9. attēlu). (sk. 9. Var attlu). secināt, Var secint, ka lūpu ka noapa- lpu daždas, noapaojums, mēle un var nenoapaotu ieņemt tpat k sekojošam [z] patskau un fontiskaj patskanim vajadzīgo apkaim ts neatbilst pa<br />
ļojums, tāpat kā [z] un [ž] spektros, ir ietekmējis<br />
[ž] spektros,<br />
līdzskaņa<br />
ir<br />
izrunu.<br />
ietekmjis<br />
Kaut<br />
ldzskaa<br />
gan frekvenču<br />
izrunu. Kaut<br />
vērtību<br />
gan frekvenu stāvokli. Līdz vrtbu ar to zonas formantu vērtības ir dažādas,<br />
vrtbm.<br />
un nenoapaļotu patskaņu fonētiskajā apkaimē tās<br />
neprkljas, zonas nepārklājas, tomr ts ir tuvu tomēr un atširbas tās ir tuvu nav un lielas, atšķirības jo 2000 Hz<br />
neatbilst<br />
ir gan augstk<br />
patskaņa<br />
vrtba<br />
[u] F2 vērtībām.<br />
nav lielas, jo 2000 Hz ir gan augstākā vērtība<br />
noapaotu patskau fontiskaj apkaim, gan zemk frekvenu vrtba nenoapaotu<br />
noapaļotu patskaņu fonētiskajā apkaimē, gan<br />
patskau zemākā fontiskaj frekvenču apkaim. vērtība nenoapaļotu patskaņu<br />
fonētiskajā apkaimē.<br />
10. 10. attls. attēls. Berzea Berzeņa [v] FFT spektrs ar spēcīgu spcgu berzes<br />
eneriju.<br />
enerģiju.<br />
8. attls. Berzea [v] FFT spektrs noapaotu patskau fontiskaj Vairākās līdzskaņu [v] un [j] spektrogrammās<br />
8. attēls. Berzeņa [v] FFT spektrs noapaļotu patskaņu<br />
apkaim.<br />
berzes posma nebija, un zilbju vai vārdu izrunā nefonētiskajā<br />
apkaimē.<br />
Solveiga ČEIRANE
Change language