visas tekstas - VPU biblioteka - Vilniaus pedagoginis universitetas

More documents

Recommendations

Info

16 Latviešu valodas balsīgo spraudzeņu troksneņu akustisks raksturojums lpu noapaojumu, pagarins rezonators un ldz ar to samazins frekv Tpc nenoapaoto patskau [i, , a, , e, , e fontiskaj apkai diapazons ir 4100–4900 Hz robežs (sk. 3. attlu), savukrt noapaoto pat [o ] fontiskaj apkaim frekvenu diapazons vairum gadjumu ir 3 Latvių kalbos skardžiųjų pučiamųjų priebalsių robežs akustiniai (sk. 4. attlu). požymiai J. Haincs un K. Stīvens (Heinz and Stevens 1961) pētīja sintezētus frikatīvos līdzskaņus. Klausītāji atpazina J. Haincs [š], un kad K. centra Stvens frekvence (Heinz bija and apmēram Stevens 3000 1961) ptja sinteztus frikatvos ldzskaus. Hz, un Klaustji [s], kad centra atpazina frekvence [š], kad bija centra 4000–8000Hz frekvence bija apmram 3000 Hz, un [s], robežās. Šajā pētījumā skaidri redzams tas, ka līdz- kad centra frekvence bija 4000–8000Hz robežs. Šaj ptjum skaidri redzams tas, ka skanim [š] svarīga ir zemas frekvences trokšņa zona, ldzskanim bet [s] [š] – augstas svarga frekvences ir zemas frekvences trokšņa zona. trokša zona, bet [s] – augstas frekvences trokša zona. Lai noteiktu atšķirības starp alveolāriem un postalveolāriem berzeņiem, teorētiskajā literatūrā ir minēta Lai noteiktu vēl viena atširbas pazīme – berzeņu starp alveolriem trokšņa zonas un sa- postalveolriem berzeiem, teortiskaj līdzināšana literatr ar patskaņu ir minta formantu vl viena struktūru. pazme – Primārā berzeu trokša zonas saldzinšana trokšņa enerģija līdzskanim [s] ir tuva patskaņa F4 4. ar patskau formantu struktru. Primr trokša enerija ldzskanim 4. attls. attēls. Berzea [s] ir Berzeņa [z] tuva patskaa [z] FFT spektrs noapaļotu noapaotu patskaņu patskau fontiskaj frekvencei. Savukārt berzeņa [š] trokšņa enerģija apkaim. fonētiskajā apkaimē. F4 frekvencei. sākas tuvu pie Savukrt patskaņa berzea F3 frekvences [š] trokša (Kent enerija & Read skas tuvu pie patskaa F3 1992). Tāds pat salīdzinājums attiecināms arī uz Tomēr no četru informantu datiem viena infor- frekvences (Kent & Read 1992). Tds pat saldzinjums attiecinms Tomr ar no uz etru atbilstošiem informantu datiem viena informanta izrun divos atbilstošiem balsīgajiem berzeņiem [z] un [ž]. manta izrunā divos līdzskaņa [z] spektros frekvenču balsgajiem berzeiem [z] un [ž]. spektros Latviešu valodā ar datorprogrammu Praat tika smailes frekvenu noapaļotu smailes patskaņu noapaotu fonētiskajā patskau apkaimē fontiskaj bija apkaim izveidoti Latviešu valod FFT spektri ar datorprogrammu (statiskās spektrogrammas) Praat tika izveidoti frekvenc augstākā FFT – 4000 spektri frekvencē Hz, (statisks kas – 4000 vartu Hz, bt kas saistts varētu būt ar runtja saistīts patnbm un spektrogrammas) visiem balsīgajiem visiem balsgajiem spraudzeņiem spraudzeiem troksneņiem troksneiem un ar runātāja īpatnībām un mazāku lūpu noapaļojumu. noapaojumu. un frekvenu vrtbas frekvenču vērtības tika noteiktas austākajai smailei Tātad var Ttad secināt, var ka secint, augstāko ka smaiļu augstko vērtības smaiu noapa- vrtbas noapaotu u tika spektrā, noteiktas kas austkajai atbilst lielākajai smailei berzes spektr, enerģijai. kas Teorē- atbilst patskau lielkajai ļotu fontiskaj un nenoapaļotu berzes apkaim enerijai. patskaņu ir atširgas, fonētiskajā jo vrtbu apkaimē zonas ir neprkljas. Teortiskaj tiskajā literatūrā literatr berzeņiem berzeiem ir ir noteikta arī ar intensitāte. intensitte. Tomr atšķirīgas, Tika ptts intensittes jo ar vērtību afrikatv vrtbas zonas sldzea nepārklājas. [dz] berzes posms, kas atbilst ldz Tomēr intensitātes vērtības latviešu valodā nav salī- Tika pētīts arī afrikatīvā slēdzeņa [dz] berzes latviešu valod nav saldzintas, jo ar programmu Praat bez vartu pašas saldzint ieraksta spraudzea kalibršanas [z] un sldzea [dz] berzes posma frekven dzinātas, jo ar programmu Praat bez īpašas ieraksta posms, kas atbilst līdzskanim [z], lai varētu salīdzi- ts nav kalibrēšanas iespjams preczi tās nav noteikt iespējams – atskaites precīzi punkts noteikt neskas – at- tm ar vajadztu lielumu nāt spraudzeņa 0 bt dB. ldzgm. [z] un Izveidojot slēdzeņa [dz] FFT berzes spektrus, posma var secint, ka [dz] skaites punkts nesākas ar lielumu 0 dB. frekvenču vērtības, jo tām vajadzētu būt līdzīgām. frekvenu vrtbas nenoapaotu un noapaotu patskau fontiskaj apkaim Izveidojot FFT spektrus, var secināt, ka [dz] berzes atseviši, posma jo citdi frekvenču frekvenu vērtības diapazons nenoapaļotu ir prk un plašs. noapaļotu Nenoapaotu patska apkaim, patskaņu tpat fonētiskajā k [z] spektros, apkaimē frekvenu arī ir jāskata diapazons atsevišķi, ir 4100–4900 H jo citādi frekvenču diapazons ir pārāk plašs. Neno- noapaotu apaļotu patskau patskaņu fontiskaj fonētiskajā apkaim apkaimē, berzes tāpat posma kā [z] augstko sma vrtbas spektros, ar neatširas frekvenču no spraudzea diapazons [z] ir vrtbm 4100–4900 – ts Hz ir 3000–3600 H robežās, un noapaļotu patskaņu fonētiskajā apkaimē rezulttiem var secint, ka spraudzea [z] un sldzea [dz] berzes pos berzes posma augstāko smaiļu frekvenču vērtības vienda arī – neatšķiras ir viendas no augstko spraudzeņa smaiu [z] frekvenu vērtībām vrtbu – tās zonas. ir 3000–3600 Hz robežās. Pēc rezultātiem var secināt, ka spraudzeņa [z] un slēdzeņa [dz] berzes posma 3. 3. attls. attēls. Berzea Berzeņa [z] FFT spektrs nenoapaļotu nenoapaotu patskaņu patskau fontiskaj enerģija ir vienāda – ir vienādas augstāko smaiļu apkaim. fonētiskajā apkaimē. frekvenču vērtību zonas. Izveidojot berzeņa [z] FFT spektrus, var secināt, ka enerģijas reģions ir kompakts un augstāko smaiļu frekvenču Izveidojot vērtības berzea visu [z] FFT patskaņu spektrus, fonētiskajā var secint, apkaimē ka enerijas reions ir kompakts ir 3000-4900Hz robežās. Tā kā šis diapazons ir pārāk un augstko smaiu frekvenu vrtbas visu patskau fontiskaj apkaim ir 3000plašs, tad būtu atsevišķi jāskata frekvenču vērtības 4900Hz noapaļotu robežs. un T k nenoapaļotu šis diapazons patskaņu ir prk plašs, fonētiskajā tad btu atseviši jskata frekvenu vrtbas apkaimē. noapaotu Izrunājot un nenoapaotu patskaņus patskau ar lūpu noapaļojumu, fontiskaj apkaim. Izrunjot patskaus ar pagarinās rezonators un līdz ar to samazinās frekvenču vērtības. Tāpēc nenoapaļoto patskaņu [i, ī, a, ā, e, ē, ȩ, ȩ̄] fonētiskajā apkaimē frekvenču diapazons ir 5 4100–4900 Hz robežās (sk. 3. attēlu), savukārt noapaļoto patskaņu [u ū] un [o ō] fonētiskajā apkaimē 5. 5. attls. attēls. Berzea Berzeņa [ž] FFT FFT spektrs noapaļotu noapaotu patskaņu patskau fontiskaj frekvenču diapazons vairumā gadījumu ir 3000–3700 Izveidojot apkaim. berzea fonētiskajā [ž] FFT spektrus, apkaimē. var secint, ka enerijas rajons Hz robežās (sk. 4. attēlu). frekvenu vrtbas visu patskau fontiskaj apkaim ir 2000–3300 Noapaoto patskau fontiskaj apkaim vrtbas ir zemkas – 2000–2 5. attlu), savukrt nenoapaotu patskau fontiskaj apkaim frekve diapazons ir 2300–3300 Hz robežs (sk. 6. attlu). Solveiga ČEIRANE
žmogus ir žodis 2010 I fonetika 5. attls. Berzea [ž] FFT spektrs noapaotu patskau fontiskaj Izveidojot apkaim. berzea [ž] FFT spektrus, var secint, ka enerijas rajons ir plašks un Izveidojot berzeņa [ž] FFT spektrus, var secināt, ka Angļu teorētiskajā literatūrā līdzskanis [j] tiek frekvenu vrtbas visu patskau fontiskaj apkaim ir 2000–3300 Hz robežs. enerģijas rajons ir plašāks un frekvenču vērtības visu saukts par glaidu (glide). Tiek lietoti arī termini Noapaoto patskaņu patskau fonētiskajā fontiskaj apkaimē apkaim ir 2000–3300 vrtbas Hz robežās. ir zemkas aproksimants – 2000–2300 (approximant) Hz (sk. un puspatskanis (semi- 5. attlu), Noapaļoto savukrt patskaņu nenoapaotu fonētiskajā patskau apkaimē fontiskaj vērtības ir apkaim vowel). frekvenu Glaida [j] vrtbu sašaurinājums balss traktā ir ļoti zemākas – 2000–2300 Hz (sk. 5. attēlu), savukārt neno- līdzīgs priekšējās rindas augsta pacēluma patskanim diapazons apaļotu ir 2300–3300 patskaņu fonētiskajā Hz robežs apkaimē (sk. 6. frekvenču attlu). vērtību [i], jo mēles stāvoklis ir līdzīgs patskaņa [i] izrunas diapazons ir 2300–3300 Hz robežās (sk. 6. attēlu). laikā (Kent & Read 1992). Latviešu valodā līdzskani [j] var raksturot dažādi – atkarībā no izrunas tas var būt gan berzenis (spektrogrammās redzama berze), gan aproksimants (spektrogrammās berzes nav, ir saskatāma formantu struktūra). Terminam glaids jeb puspatskanis jau ir cita nozīme, jo termins glaids jeb puspatskanis „apzīmē līdzskaņu /j/ un /v/ vokalizācijas rezultātā radušos nezilbisku patskani [i] vai [u]” (VPTSV 2007, 319.lpp). Ja spraudzeņa [j] spektrogrammā bija redzama berze, tad tika izveidoti spektri. Ja berzes posma 6. attēls. Berzeņa [ž] FFT spektrs nenoapaļotu patskaņu 6. attls. Berzea [ž] FFT spektrs nenoapaotu patskau fontiskaj nebija, tad tika mērītas formantu vērtības un tās fonētiskajā apkaimē. apkaim. salīdzinātas ar patskaņa [i] formantu vērtībām, jo Viena informanta izrunā vairākos līdzskaņa [ž] atbilstoši teorētiskajai literatūrai mēles stāvoklis [j] spektros augstāko frekvenču smailes noapaļotu izrunas laikā ir līdzīgs patskaņa [i]. patskaņu Viena informanta fonētiskajā izrun apkaimē vairkos bija augstākas ldzskaa – 2600– [ž] spektros Izveidojot augstko berzeņa frekvenu [j] FFT spektrus, jāsecina, ka smailes 2900 noapaotu Hz, kas patskau varētu fontiskaj būt saistīts apkaim ar mazāku bija lūpu frekvenču vērtības visu patskaņu fonētiskajā apkai- augstkas – 2600–2900 Hz, kas noapaļojumu, jo šīs vērtības ietilpst nenoapaļoto mē ir 2800–4100 Hz robežās (sk. 7. attēlu). Plašais vartu patskaņu bt saistts fonētiskajā ar mazku apkaimē lpu izrunāto noapaojumu, [ž] zonā. jo šs Pēc vrtbas berzes ietilpst enerģijas nenoapaoto diapazons varētu būt atkarīgs no sa- patskau rezultātiem fontiskaj var secināt, apkaim ka izrunto [ž] spektros [ž] lūpu zon. noapaļo- Pc rezulttiem šaurinājuma var secint, apjoma ka un [ž] runātāja īpatnībām. Kaut arī juma ietekme nav tik liela, salīdzinot ar berzeņa [z] šis diapazons ir ļoti plašs, tomēr atsevišķi noapaļotu spektros lpu noapaojuma ietekme nav tik liela, saldzinot ar berzea [z] spektriem, jo spektriem, jo frekvenču vērtības ir diezgan tuvu un un nenoapaļotu patskaņu fonētiskajā apkaimē nav frekvenu atšķirības vrtbas nav ir lielas diezgan – 2300 tuvu Hz un vairumā atširbas gadījumu nav lielas ir – 2300 nekādas Hz vairum kopējas gadjumu tendences. Var secināt, ka [j] izruna ir gan gan augstk augstākā vrtba vērtība noapaotu noapaļotu patskau patskaņu fontiskaj fonētiskajā nav pakļauta patskaņa ietekmei, jo [j] artikulācijas apkaim, gan zemk frekvenu apkaimē, gan zemākā frekvenču vērtība nenoapaļotu pakauta laikā patskaa mēles vidējā ietekmei, daļa jo pieskaras [j] artikulcijas cietajām laik aukslējām. mles vidj daa pieskara patskaņu fonētiskajā apkaimē. Jāsecina, ka frekvenču Aplūkojot spektrus, var secināt, ka vairumā gadījumu auksljm. Aplkojot spektrus, var secint, ka vairum gadjumu augst diapazona vērtības vairumā gadījumu nepārklājas. augstāko smaiļu frekvenču vērtības ir 2800–3100 Hz 7 Tika pētīts arī afrikatīvā slēdzeņa [dž] berzes frekvenu robežās, vrtbas kas ir ir līdzīgas 2800–3100 berzeņa Hz [ž] robežs, frekvenču kas vērtī- ir ldzgas berzea [ž] posms, lai varētu salīdzināt spraudzeņa [ž] un slēvrtbm, bām, jo jo šs šīs zonas zonas pārklājas prkljas pilnībā. pilnb. Tā T kā k [ž] [ž] izrunas izrunas laik mle tie dzeņa [dž] berzes posma frekvenču vērtības, kurām laikā mēle tiek tuvināta cietajām aukslējām (līdzīgi cietajm vajadzētu būt līdzīgām. Izveidojot FFT spektrus, var kā [j] auksljm izrunas (ldzgi laikā), k tad [j] iespējams, izrunas laik), ka [ž] tad latviešu iespjams, ka [ž] latviešu secināt, ka afrikātas berzes posma frekvenču vērtības palatalizts, valodā jo ir t palatalizēts, smailes un frekvenu jo tā smailes diapazons un frekvenču ir ldzgs [j] frekvenu vrtb nenoapaļotu patskaņu fonētiskajā apkaimē, tāpat kā diapazons ir līdzīgs [j] frekvenču vērtībām. [ž] spektros, ir 2300–3300 Hz robežās, un noapaļotu patskaņu fonētiskajā apkaimē berzes posma augstāko smaiļu frekvenču vērtības arī neatšķiras no spraudzeņa [ž] vērtībām – tās ir 2000–2300 Hz robežās. Pēc rezultātiem var secināt, ka spraudzeņa [ž] un slēdzeņa [dž] berzes posma enerģija ir vienāda – ir vienādas augstāko smaiļu frekvenču vērtību zonas. Salīdzinot latviešu un angļu valodas berzeņu [z] un [ž] frekvenču vērtības, jāsecina, ka augstākās enerģijas frekvence ir līdzīga – abos gadījumos būtiski augstākas ir [z] vērtības (virs 4000 Hz) un 7. attls. 7. attēls. Berzea Berzeņa [j] FFT [j] FFT spektrs spektrs visu visu patskau patskaņu fontiskaj apkaim. zemākas [ž] augstāko smaiļu frekvenču vērtības fonētiskajā apkaimē. (virs 2000Hz). Ldzskanim [j] tika noteiktas ar formantu vrtbas, jo ne viss spektr bija redzama berze. Formantu struktra gan ir vjka nek patskaie artikulcijas laik gaisa ceš ir sašaurints – balss trakt veidojas sprauga. S [j] formantu vrtbas ir tdas pašas k patskaa [i] – F1 vrtbas ir 300–450 ISSN 1392-8600 17
Page 1 and 2: Žmogus ir žodis 12 Didaktinė lin
Page 3 and 4: žmogus ir žodis 2010 I fonetika a
Page 5 and 6: žmogus ir žodis 2010 I Differenti
Page 7 and 8: žmogus ir žodis 2010 I loci have
Page 9 and 10: data examined in the present study.
Page 11 and 12: žmogus ir žodis 2010 I Substrate
Page 13 and 14: žmogus ir žodis 2010 I numerous e
Page 15: žmogus ir žodis 2010 I Tekste apt
Page 19 and 20: žmogus ir žodis 2010 I bija dzird
Page 21 and 22: žmogus ir žodis 2010 I Digraphs ,
Page 23 and 24: žmogus ir žodis 2010 I Ƶodrodyje
Page 25 and 26: žmogus ir žodis 2010 I 3 lentelė
Page 27 and 28: žmogus ir žodis 2010 I Jonikas P.
Page 29 and 30: žmogus ir žodis 2010 I inspekcijo
Page 31 and 32: žmogus ir žodis 2010 I 6 diagrama
Page 33 and 34: 7 diagrama žmogus ir žodis 2010 I
Page 35 and 36: žmogus ir žodis 2010 I Lietuvių
Page 37 and 38: žmogus ir žodis 2010 I 1 lentelė
Page 39 and 40: žmogus ir žodis 2010 I jų skieme
Page 41 and 42: žmogus ir žodis 2010 I Didžiausi
Page 43 and 44: žmogus ir žodis 2010 I Įvadas Ki
Page 45 and 46: žmogus ir žodis 2010 I taujantis
Page 47 and 48: žmogus ir žodis 2010 I taigi ir f
Page 49 and 50: žmogus ir žodis 2010 I an‿zɔɔ
Page 51 and 52: žmogus ir žodis 2010 I kitas keli
Page 53 and 54: žmogus ir žodis 2010 I The system
Page 55 and 56: žmogus ir žodis 2010 I Figure 1 d
Page 57 and 58: žmogus ir žodis 2010 I Figure 5.
Page 59 and 60: žmogus ir žodis 2010 I Figure 9.
Page 61 and 62: žmogus ir žodis 2010 I When acous
Page 63 and 64: žmogus ir žodis 2010 I 1. Įvadin
Page 65 and 66: žmogus ir žodis 2010 I tik 10-15
Page 67 and 68:
žmogus ir žodis 2010 I Literatūr
Page 69 and 70:
žmogus ir žodis 2010 I 1. Rytų a
Page 71 and 72:
žmogus ir žodis 2010 I 7 8 1 lent
Page 73 and 74:
žmogus ir žodis 2010 I Seinų kra
Page 75 and 76:
žmogus ir žodis 2010 I 2. Priegai
Page 77 and 78:
žmogus ir žodis 2010 I Vietovard
Page 79 and 80:
žmogus ir žodis 2010 I ratūros i
Page 81 and 82:
žmogus ir žodis 2010 I Įvadinės
Page 83 and 84:
žmogus ir žodis 2010 I tarnybiniu
Page 85 and 86:
ikos ir teatro akademijos vaidybos
Page 87 and 88:
žmogus ir žodis 2010 I 50 Btinyb
Page 89 and 90:
žmogus ir žodis 2010 I Nemaža da
Page 91 and 92:
žmogus ir žodis 2010 I 77) kirči
Page 93 and 94:
žmogus ir žodis 2010 I vardis et-
Page 95 and 96:
žmogus ir žodis 2010 I Junghans.
Page 97 and 98:
žmogus ir žodis 2010 I Montkas),
Page 99 and 100:
žmogus ir žodis 2010 I (Zinkevič
Page 101 and 102:
žmogus ir žodis 2010 I šaknies g
Page 103 and 104:
žmogus ir žodis 2010 I Linksniuoj
Page 105 and 106:
žmogus ir žodis 2010 I tik po vie
Page 107 and 108:
žmogus ir žodis 2010 I dvejopai k
Page 109 and 110:
žmogus ir žodis 2010 I snūs / s
Page 111 and 112:
žmogus ir žodis 2010 I Skirtingų
Page 113 and 114:
žmogus ir žodis 2010 I Santykinis
Page 115 and 116:
žmogus ir žodis 2010 I daugiau -
Page 117 and 118:
žmogus ir žodis 2010 I Pateikti 1
Page 119 and 120:
žmogus ir žodis 2010 I Dažnesni
Page 121 and 122:
žmogus ir žodis 2010 I Grumadien
Page 123 and 124:
žmogus ir žodis 2010 I 1.1. Moksl
Page 125 and 126:
žmogus ir žodis 2010 I proc.) ski
Page 127 and 128:
žmogus ir žodis 2010 I ma beveik
Page 129 and 130:
žmogus ir žodis 2010 I Mokslo pop
Page 131 and 132:
žmogus ir žodis 2010 I s u m u š
Page 133 and 134:
žmogus ir žodis 2010 I žodžiais
Page 135 and 136:
žmogus ir žodis 2010 I Kai kurie
Page 137 and 138:
žmogus ir žodis 2010 I linga pate
Page 139 and 140:
žmogus ir žodis 2010 I tinio laik
Page 141 and 142:
žmogus ir žodis 2010 I Kaip pranc
Page 143 and 144:
žmogus ir žodis 2010 I Kaip suvok
Page 145 and 146:
žmogus ir žodis 2010 I linksniavi
Page 147 and 148:
žmogus ir žodis 2010 I Trumpai ta
Page 149 and 150:
žmogus ir žodis 2010 I balsiu ė;
Page 151 and 152:
žmogus ir žodis 2010 I Reading co
Page 153 and 154:
žmogus ir žodis 2010 I 2 lentelė
Page 155 and 156:
žmogus ir žodis 2010 I Mokinių
Page 157 and 158:
žmogus ir žodis 2010 I Literatūr
Page 159 and 160:
žmogus ir žodis 2010 I Jau kuris
Page 161 and 162:
žmogus ir žodis 2010 I atliekama
Page 163 and 164:
žmogus ir žodis 2010 I 3. Aukšto
Page 165 and 166:
žmogus ir žodis 2010 I Lietuvių
Page 167 and 168:
žmogus ir žodis 2010 I Pagaliau,
Page 169 and 170:
žmogus ir žodis 2010 I Knygos 1.
Page 171 and 172:
Rytų aukštaičiai uteniškiai žm
show all

visas tekstas - VPU biblioteka - Vilniaus pedagoginis universitetas

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?