Laikraksts "Latvietis" 256
Laikraksts "Latvietis" 256
Laikraksts "Latvietis" 256
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
14. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 8. maijā<br />
Kokneses pilsdrupas 1910. gados. Roberta Johansona foto no Imanta Vilciņa ģimenes arhīva.<br />
Nenoslīcināmā atmiņa<br />
Iznāks grāmata „Atmiņu Daugava“<br />
Palikuši vienīgi nosaukumi. Bebruleja,<br />
Lorelejas klints, Kraukļa<br />
klints, Velnatvars, Oliņkalns, Staburags<br />
Velnbārdis, Liepavots, Pērses<br />
ūdenkritums. Pazīstamākie. Mazāk<br />
daudzinātie, kā kaķpautoļi, simti un<br />
tūkstoši grimuši aizmirstībā kopā ar<br />
daļiņu no Latvijas. Turpat senču sapņi,<br />
vēsture, izcilas dabas un kultūras<br />
zīmes. Kā interesēs? Vienkāršā patērētāja<br />
vai Melnā bruņinieka? Labi, ka<br />
Auseklis, Pumpurs un Rainis to nepieredzēja.<br />
Kā tad nu būtu ar pirmo, otro,<br />
arīdzan trešo latviešu atmodu?<br />
V. I. Ļeņina Pļaviņu hidroelektrostacijas<br />
aizsprosts uzskatāms par<br />
grandiozāko Latvijas valsts pēdējās<br />
okupācijas pieminekli. Tajā simboliski<br />
sablīvējies viss, kas Daugavzemi piemeklēja:<br />
komunistiskais režīms pēc<br />
Ļeņina formulas padomju vara plus<br />
elektrifikācija, Daugavas glābšanas<br />
mēģinājumi un izrēķināšanās ar glābējiem,<br />
nacionālkomunistu dumpis<br />
pret Pļaviņu HES, padomju tehnokrātiju<br />
un tam sekojošās represijas, tēvzemes<br />
kolonizācija un pārkrievošana.<br />
Pļaviņu HES ūdenskrātuvē noslīcināto<br />
pamatvērtību zaudējums tāpat<br />
kā elektrifikācija mīnus padomju vara<br />
aplaupījis paaudzes, kas Daugavu<br />
posmā no Pļaviņām līdz Aizkrauklei<br />
pirms appludināšanas nav redzējušas.<br />
Likteņupei cirstās rētas nedzīst.<br />
Par to jāpārliecinās ik reizi, kad cilvēki<br />
ierauga neapplūdinātā Kokneses<br />
tautsaimniecību neatgriezeniski integrēt<br />
vienotajā nedalāmajā [PSRS].<br />
Sevišķi ciniski Daugavas un Daugavzemes<br />
pakārtotā loma šais procesos<br />
atklājās 1986. gadā, sabiedrībai glābjot<br />
no iznīcības pēdējo dzīvo likteņupes<br />
posmu, tagad UNESCO nacionālā<br />
mantojuma sarakstā iekļauto dabas<br />
parku Daugavas loki. Vissavienības<br />
institūta Hidroprojekts inženieri neslēpa,<br />
ka Daugavpils HES un Daugavas<br />
kaskādes uzdevums ir nodrošināt<br />
galotņu jaudas PSRS Ziemeļrietumu<br />
energosistēmā, galvenokārt līdzsvarojot<br />
esošo un projektēto atomelektrostaciju<br />
darbību. Gadījumā, ja Daugavā<br />
pietrūktu ūdens, uz ko norādīja Latvijas<br />
hidrologi, projektētāji lika priekšā<br />
to pa caurulēm tecināt no Latgales<br />
ezeriem, bet naktīs ar kodolenerģijas<br />
pārpalikumiem pumpēt atpakaļ.<br />
Lai cik absurda šāda elektrostacija<br />
nebūtu, vēl 2012. gadā Daugavpils<br />
HES reanimācijas ideja guvusi ne tikai<br />
plānā galdiņa urbēju, bet arī latvju<br />
Prezidenta labvēlību. It kā pēc ārzemju<br />
investoru priekšlikuma. It kā pēc koriģēta<br />
projekta, it kā ar horizontālām<br />
turbīnām, kas, protams, nav nekas<br />
jauns un atrodams arī PSRS laiku objekta<br />
uzlabošanas priekšlikumos. Tos<br />
1987. gadā PSRS Biosfēras padome<br />
izbraukuma sēdē Latvijā akadēmiķa<br />
Pjotra Trjošņikova vadībā pārliecinoši<br />
noraidīja līdz ar kopējo unikālās<br />
ielejas applūdināšanas ideju. Sen pietiek<br />
kanjona fotogrāfijas, dokumentus,<br />
ar to vien, ka uz Daugavas ir trīsi<br />
ieklausās daugaviešu teiksmās. Tāda<br />
mēroga noziegumu pret Eiropas dabu,<br />
Daugavas ielejas bioloģisko daudzveidību,<br />
Latvijas kultūru un cilvēkiem arī<br />
šodien neattaisno saražotie kilovati un<br />
nopelnītie lati. Vēl jo vairāk, ja zinām,<br />
ka spēkstacija netika celta Latvijas<br />
enerģētiskās patstāvības nodrošināšanai.<br />
Tai, gluži otrādi, kā rakstīja prese,<br />
ar brālīgo tautu un pirmkārt lielās<br />
krievu tautas atbalstu vajadzēja mūsu<br />
„hesi“, par ko priecīgs esi.<br />
Rietumu zinātne jau tad, kad PSRS<br />
slēja Pļaviņu HES Latvijā un Asuānas<br />
HES Ēģiptē, bija secinājusi, ka līdzenuma<br />
upju spēkstaciju nestais posts ir<br />
lielāks par ieguvumu. ASV divdesmitā<br />
gadsimta sešdesmitajos gados sākās<br />
šādu aizsprostu demontāža. Arī Pļaviņu<br />
HES līdz šai dienai sagādātie tiešie<br />
un netiešie tautsaimnieciskie zaudējumi<br />
varētu būt fantastiski. Liela daļa no<br />
Grāmatas „Atmiņu Daugava“ vāks.<br />
Kokneses pilsdrupas šodien, pēc appludināšanas.<br />
tiem, ko Latvijai sagādājis okupācijas<br />
pusgadsimts kopumā.<br />
Reizē ar saražoto rīta un vakara<br />
stundu elektrību, katrā jaunā spēkstacijas<br />
ekspluatācijas gadā mēs taču zaudējam<br />
tūkstošiem tonnu vērtīgo zivju<br />
(nēģu, lašu, zušu, Daugavas vimbu),<br />
kas Daugavā iznīka līdz ar Aizkraukles<br />
un Doles aizsprosta uzcelšanu.<br />
Turpinājums 15. lpp.<br />
FOTO Roberts Johansons<br />
FOTO Jānis Padedzis
Change language