Laikraksts "Latvietis" 256
Laikraksts "Latvietis" 256
Laikraksts "Latvietis" 256
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
2. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 8. maijā<br />
„Tur Kurzemes cietoksnis izcīnīts bij’...“<br />
Adelaidē atzīmē<br />
Tur Kurzemes cietoksnis<br />
izcīnīts bij’,<br />
Tur varoņi mierīgi<br />
dus<br />
Ġ. Selga.<br />
Mēs visi esam dzirdējuši<br />
par militāro kustības,<br />
uzbrukuma un<br />
aizsardzības aprīkojumu, ko sauc<br />
par tanku, bet kurš zina, kāpēc to tā<br />
sauc? Pirmos tankus attīstīja slepeni<br />
rūpnīcā, kur ražoja ūdens tankus. Lai<br />
neizpaustu noslēpumu, ka tiek ražots<br />
kaut kas militārs, jauno ražojumu, kas<br />
pirmo reizi zem sava spēka kustējās<br />
12. janvārī, 1916. gadā, nosauca tāpat,<br />
par tanku. Taču beidzot, tanka noslēpumus<br />
visos sīkumos varēja uzzināt<br />
sestdien, 4. maijā Adelaides DV namā,<br />
kad referātu par tankiem un to attīstību<br />
lasīja Imants Kronītis, Kurzemes<br />
Cietokšņa 68. atceres sarīkojumā.<br />
Sarīkojums sākās ar tradicionālo<br />
karoga ienešanu. Īsā uzrunā nodaļas<br />
priekšnieks Imants Kronītis atgādināja<br />
katra brīvā pasaulē esošā latvieša<br />
pienākumu atcerēties un godināt<br />
tos tūkstošus, kuru upuru dēļ mēs jau<br />
sešdesmit astoņus gadus atrodamies<br />
vēl dzīvi un brīvībā. Jāatceras, ka<br />
katrs cīnītājs bija cilvēks, kādam mīļš<br />
tēvs, dēls, vīrs vai brālis, un mēs nedrīkstam<br />
viņus padarīt par sausu kara<br />
statistiku. Sekoja klusuma brīdis, tad<br />
kopīgi nodziedāta tautas lūgšana.<br />
Diakons Ivars Ozols savu svētbrīdi<br />
pamatoja ar apustuļa Pāvila vārdiem<br />
vēstulē romiešiem: Nepalieciet nevienam<br />
parādā. Nevajag cildināt karu,<br />
bet nedrīkst aizmirst tos upurus, ko<br />
nesuši citi, lai mēs varētu dzīvot. Kas<br />
otru mīl, tas ir izpildījis bauslību.<br />
Jau sensenā akmens laikmetā cilvēks<br />
atrada par izdevīgu aizsargāt sevi<br />
pret ienaidnieku vai nu ar biezāku zvērādas<br />
tērpu, vai asāku krama gabalu,<br />
vai lielāku rungu. Akmenī kalti attēli<br />
rāda asīriešu bruņotus kara ratus;<br />
Kartāgas Hanibāls, Mongolijas Kubla<br />
Kāns un Indijas karaspēki ir lietojuši<br />
bruņotus ziloņus, kas uz muguras<br />
nesa ligzdas, no kurām vairāki karavīri<br />
šāva bultas vai svieda šķēpus. Šie<br />
paņēmieni primitīvā veidā ietver tanka<br />
principus: spēju kustēties, aizsargāties,<br />
uzbrukt. To pašu var sacīt par<br />
grieķa Aleksandra Lielā un Romas Impērijas<br />
valdnieku militārām ierīcēm:<br />
milzīgiem koka torņiem uz ruļļiem<br />
vai riteņiem, ar piestiprinātām mūru<br />
graušanas ierīcēm un bruņotām kara<br />
karietēm, divu vai trīs zirgu pajūgos.<br />
Tumšajos viduslaikos bruņinieks uz<br />
zirga ar garu pīķi rokā pats bija līdzīgs<br />
tankam, un Renesanses laikā pat tāds<br />
mākslas ģēnijs kā Leonardo da Vinči<br />
izgudroja kara mašīnu.<br />
Taču visām šīm ierīcēm piemita<br />
viens liels trūkums: visas bija atkarīgas<br />
no cilvēka, zirga, ziloņa vai vērša<br />
palīdzības, lai kustētos. Īstais progress<br />
sākās ar mehanizācijas laikmetu, kad<br />
varēja pielietot tvaika spēku. Daudz<br />
kas bija mainījies arī citos ieročos –<br />
lielgabalos, ložmetējos, sprāgstvielās,<br />
šautenēs, – bet galvenais jauninājums,<br />
kas mainīja visu, bija – dzeloņdrātis.<br />
Pirmā pasaules karā abas naidīgās<br />
puses bija ierakušās viena otrai pretī,<br />
ietinušās dzeloņdrātīs, un neviens netika<br />
uz priekšu. Vajadzēja kaut kādu<br />
ierīci, kas šim drāšu mudžeklim varētu<br />
cauri tikt, neapdraudot ne cilvēku,<br />
ne dzīvnieku. Gudrās zinātniskās un<br />
militārās smadzenēs perināts, piedzima<br />
tanks – liela, neveikla, dzelzs<br />
muca, lēna un mehāniski nedroša, bet<br />
galvenais – pašgājēja ar iemontētu<br />
mazkalibra lielgabalu un ložmetēju.<br />
Pēc kara, neskatoties uz visādiem aizliegumiem<br />
un utopiskiem uzskatiem,<br />
ka šādi pasaules kari vairs nenotiks,<br />
Krievijā, Vācijā, Francijā un Anglijā<br />
turpinājās pētniecība un tanku būvēšana,<br />
un starptautiskā tirgošanās ar šiem<br />
ieročiem nebija nekāds noslēpums.<br />
Amerika šai laikā snauda, bet, kad<br />
1941. gadā japāņi viņu ar skaļu un galīgi<br />
negaidītu blīkšķi pamodināja, tad<br />
pasaule dabūja redzēt, cik ātri Amerikas<br />
bruņotie spēki varēja tikt pie bruņojuma:<br />
pateicoties tā laika tehnoloģijai,<br />
veselu Šermana tanku no iepriekš<br />
sagatavotām atsevišķām daļām varēja<br />
Apvienotais DV koris diriģentes Astras Kronītes vadībā. Koklētāja Inese Laine.<br />
FOTO Artūrs Berķis<br />
Imants Kronītis pie tanka.<br />
samontēt trīsdesmit minūšu laikā, un<br />
1945. gadā, karam beidzoties, amerikāņi<br />
bija uzbūvējuši 40 000 Šermaņa<br />
tipa tankus.<br />
Bet kas tad īsti ir tanks? Tanks ir<br />
miniatūras cietoksnis, kas spēj pārvietoties<br />
bez ārējas palīdzības un var<br />
sašaut ienaidnieku no lielāka attāluma<br />
nekā to spēj pretinieks, tanī pašā laikā<br />
nodrošinot savu aizsardzību. Tankam<br />
vajag biezas bruņas, lielu, spēcīgu<br />
lielgabalu un lielu motoru, kas visu šo<br />
lielo smagumu var virzīt uz priekšu.<br />
Liels motors prasa daudz degvielas,<br />
kas pavairo kopējo svaru. Jo lielāks<br />
tanks, jo labāks mērķis pretiniekam.<br />
Turpinājums 18. lpp.<br />
Published by Sterling Star Pty Ltd<br />
ABN 54053671855<br />
Redakcija / Editorial Office:<br />
Sterling Star<br />
PO Box 6219<br />
SOUTH YARRA, VIC 3141<br />
AUSTRALIA<br />
Tel/fakss: (03) 98273753<br />
redakcija@laikraksts.com<br />
latvietis@netspace.net.au<br />
www.laikraksts.com<br />
Editor: Dr. Gunars Nagels<br />
Associate Editor: Ilze Nagela<br />
Abonēšanas cena drukātam<br />
laikrakstam: $35 par 10 numuriem,<br />
$70 par 20 numuriem vai $180 par<br />
52 numuriem ar piegādi Austrālijā.<br />
Čekus rakstīt uz vārda:<br />
„Sterling Star Pty Ltd“.<br />
Sludinājumu cena: $5 par 1 cm<br />
telpu vienā slejā vienā numurā.<br />
Content and design:<br />
© Sterling Star 2013.<br />
All rights reserved.<br />
Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991<br />
Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983<br />
Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos<br />
rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā<br />
atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija<br />
par tām neuzņemas atbildību. Redakcija<br />
patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas<br />
rediģēt. <strong>Laikraksts</strong> honorārus nemaksā.<br />
FOTO no Imanta Kronīša personīgā arhīva
Change language