28.11.2014 Views

Laikraksts "Latvietis" 256

Laikraksts "Latvietis" 256

Laikraksts "Latvietis" 256

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

18. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 8. maijā<br />

„Tur Kurzemes cietoksnis...“<br />

Turpinājums no 2. lpp.<br />

Līdz šim vēl neviens nav spējis izdomāt,<br />

uz kā rēķina padarīt tanku mazāku<br />

un vieglāku, nezaudējot aizsardzību,<br />

kaujas spēju un veiklību.<br />

Nākotnē tankus vadīs no tālienes,<br />

lai neviena iekšā sēdētāja dzīvība nebūtu<br />

apdraudēta. Tie būs mazāki, ar<br />

modernāku bruņojumu, šaus ar lāzeriem<br />

un satelītu palīdzību un varbūt<br />

pat varēs lidot pa gaisu un darboties<br />

zem ūdens. Ar modernās tehnoloģijas<br />

palīdzību viss ir iespējams, izņemot<br />

vienu: liekas, nekas nevar atņemt cilvēkiem<br />

vēlēšanos kašķēties un karot.<br />

Žēl, lai gan jāatzīst, ka karam nepieciešamā<br />

un attīstītā tehnoloģija ir<br />

pielietojama arī dzīvei miera laikos.<br />

Viens piemērs ir TEFLON, ko katra<br />

saimniece pazīst kā viegli tīrāmu segumu<br />

pannām un katliem.<br />

Referātu kuplināja izsmeļoša informācija<br />

par visādu tanku specifiskām<br />

detaļām: izmēri, ieroču kalibri,<br />

ātrums, bruņojums, kaujas rādiuss,<br />

apkalpe utt. un arī attēli uz ekrāna, kur<br />

varēja redzēt tanku vēsturisko attīstību.<br />

Referāta gatavošanā ielikts liels,<br />

rūpīgs darbs un pētniecība.<br />

Koncerta daļā uzstājās Ineses Laines<br />

diriģētais Vanadžu kopas Dziesmu<br />

ansamblis ar trim dziesmām; tad Vanadzēm<br />

pievienojās DV Vīru koris, lai<br />

kopīgi nodziedātu Kur tu biji, bāleliņi?<br />

Ineses kokles pavadījumā. Vīri vien,<br />

Astras Kronītes vadībā, nodziedāja<br />

trīs kareiviskus maršus. Vienā brašu<br />

militāru soli ieturēja Kārļa Ātrena<br />

bungu piesitiens. Ar aizkustinošo Kad<br />

šķiroties no tēva mājām (man vienmēr<br />

nāk raudiens) un tradicionālo Lāčplēšu<br />

dziesmu beidzās šī gada Kurzemes<br />

cietokšņa atcere, un publika varēja pakavēties<br />

pie kūkām un kafijas.<br />

Gunta R.<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

„Gājputna“ lidojums Sidnejā<br />

Turpinājums no 4. lpp.<br />

runājis vairāk par vārdiem.<br />

Atliek vien cerēt, ka izdosies šo<br />

lugu parādīt gan Melburnā, gan Brisbanē,<br />

sniedzot iespēju maksimāli lielam<br />

daudzumam skatītāju izdzīvot<br />

visus notikumus, kas risinās uz skatuves,<br />

sajūtot klātbūtnes efektu ANNAS<br />

dzīvesstāstā.<br />

Krāšņs aktieru ansamblis, spēcīgs<br />

lomu tēlojums, Gājputns sevi ir pieteicis<br />

un tik ātri vis neaizlidots no skatītāju<br />

atmiņām un pārdomām. „Šī ir labākā<br />

izrāde daudzu gadu laikā!“ – teic<br />

kāda teātra mākslas cienītāja, kas ierodas<br />

aizkulisēs, lai samīļotu māksliniekus<br />

un pateiktu sirsnīgu Paldies. Arī<br />

mums, aktieriem, prieks kalpot Jums,<br />

skatītāji, parādot visdažādākos stāstus<br />

tik daudzšķautņainā redzējumā.<br />

Bonija – Ilze Viļuma.<br />

Laikrakstam „Latvietis“<br />

Nenoslīcināmā atmiņa<br />

Turpinājums no 15. lpp.<br />

notikumam par godu no Rīgas atgādā<br />

lidmašīna. Latvijā slavenāko pilsdrupu<br />

pakājē maigi murrā Daugaviņa. Pār<br />

Pērses ūdenskritumu lavierē ekskursanti,<br />

kas vēlāk meklē pārcēlājus, lai<br />

tiktu uz Staburagu, malkiem dzer no<br />

Liepavota, dziesmo Vīgantes parkā,<br />

ausās kā atskan no Oliņkalna estrādes.<br />

Kāda nozīme laikam un varām, ja<br />

tautas nezūdošos pamatos turas Daugava?<br />

Pie vieniem un tiem pašiem Pļaviņu<br />

un Kokneses namiem kāds norauj<br />

sarkanbaltsarkano un uzvelk sarkano,<br />

tad sarkano ar kāškrustu un atkal sarkano<br />

ar zvaigzni. Par Latvijas īsto neatņemamo<br />

karogu atkal pārvēršas baltā<br />

Daugava asiņu piemirkušos krastos.<br />

Tāpēc tik daudz asaru tās bēru dienās<br />

un pavadītāju pulki noskalpētos krastos,<br />

ziedos kaisītā Staburaga kapvietā.<br />

Karogs pārvērsts V. I. Ļeņina Pļaviņu<br />

Staburags 1965. gadā.<br />

jūrā<br />

Ėlektrifikācija nodrošina industrializāciju.<br />

Industrializācija migrāciju<br />

un rusifikāciju. Sākas katastrofāli<br />

plūdi Pļaviņās, ledus gabali bezkaunīgi<br />

laužas vēl nenoslīcināto māju pagalmos,<br />

ūdens kāpj cilvēku dzīvē pa<br />

akām, pagrabiem, drīz arī pa durvīm<br />

un logiem. Automašīnām pretī peld<br />

laivas, braši vīri parastās emkas lieto<br />

kā ūdens motociklus. Spēkavīrs ledlauzis<br />

Silač, ledus pievarēts apgāžas.<br />

Kas pret dabu saceļas no dabas rokas<br />

krīt. Debesu Daugavu nevar noraut un<br />

iemīcīt mākslīgās jūrās.<br />

Bet kā ar to, kas vēl savaņģota vaid<br />

pie savu bērnu kājām? Tas nebūs mūžīgi.<br />

Varbūt pienāks laiks, kad iemācīsimies<br />

skaitīt nevis kilovatu, bet neaizvietojamo<br />

dzīvības enerģiju, kļūsim<br />

nevis pragmatiski, bet saprātīgi. Tad<br />

šim aizsprostam jākrīt. Ne jau kā pirmo<br />

līdzenuma upju hidroelektrostaciju<br />

pasaulē kādreiz demontēs arī Pļaviņu<br />

FOTO Valentīns Edmunds Klešniks<br />

Pļaviņas. Ēriks Bērziņš un Viktors<br />

Tiks 1979. gada plūdos. J. I. Padedža<br />

ģimenes arhīvs.<br />

HES, un tas noteikti nebūs vienkāršāk<br />

kā tādu uzcelt. Daugavas ūdeņi brūni<br />

noplaks plašā dubļu ielejā. Nāksies<br />

daudz mazgāties, skaloties, dziedēties,<br />

atjaunoties. Tik un tā arī Daugavas<br />

nebrīve beigsies. Tā izrādīsies ļoti īsa,<br />

salīdzinot ar laiku pirms un pēc.<br />

Mans sapnis ir basām kājām pabradāt<br />

pa šādas Daugavas krācēm,<br />

kaut reizi dzirdēt lielās upes nekad nedzirdētās<br />

čalas pie Kraukļa klints vai<br />

Kraukļa krodziņā, redzēt latvju alpīnistus<br />

trenējamies Oliņkalna stāvumā,<br />

atrast akmeni, uz kura burzguļojošā<br />

tecē pie Pļaviņām kādā fotogrāfijā sēž<br />

mana krustmāte ar draudzeni. Es sapņoju<br />

pasmelt saujā un pagaršot Liepavota<br />

dzīvības ūdeni. Mēs sapņojam.<br />

Jādomā, daudzi no mums. Arī Atmiņu<br />

Daugava sapņo. Lai sapņojumi satiekas!<br />

Dainis Īvāns<br />

Grāmatu „Atmiņu Daugava“ var<br />

pasūtīt tīmeklī: http://ekiosks.lv/<br />

gramata/atminu-daugava<br />

Prezentācija skatāma: http://www.<br />

youtube.com/watch?v=vRYH-i-jwjU<br />

FOTO Alberts Glāznieks

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!