Laikraksts "Latvietis" 256

More documents

Recommendations

Info

6. lpp. <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ Trešdien, 2013. gada 8. maijā 4. maija svētki Turpinājums no 1. lpp. Vīru koris „Dziedonis“. Priekšplānā nesen atgūtais Sv. Pētera baznīcas svečturis. nesums. Bija jaunāko klašu skolēnu orķestri, kur pūšamais ir lielāks par pūtēju, bija jūtams bērnu satraukums, bet skanēja labi visiem. Konkursantus vērtēja starptautiska žūrija. Manuprāt, ļoti izdevies pasākums valsts svētkos pie paša Brīvības pieminekļa; jaunā paaudze bija lepna. Pēc konkursantu apbalvošanas sekoja kaut kas līdzīgs, tikai pūtēji bija Jūras spēku orķestris, un ziedus Latvijai nesa deputāti, valsts vīri, diplomāti, Rīgas viesi. Viņu bija daudz; ziedu arī ļoti daudz ar lentēm un Latvijas pļavas pārklājās ar rožu dārzu. Pēc svinīgās ziedu nolikšanas valstsvīri aprunājās ar tautu. Cik tur bija tās tautas, nezinu, bet es prezidentu un citus nofotografēju bez teleobjektīva. Tālāk devos uz dejotāju koncertu Vērmaņdārzā. Mazi un mazliet lielāki dejotāji krāšņos tērpos, pastalās un rakstainās vilnas zeķēs bija neatvairāmi! Skatītāju bija ļoti daudz. Bija vairākas teltis tieši bērnu nodarbēm. Visi kaut ko darīja, bija aizņemti un apmierināti. Tai pat laikā 11. novembra krastmalā, kur satiksme starp tiltiem bija slēgta, notika dažādi sporta pasākumi ar uzvarētājiem un kausiem uz goda pjedestāla. Uz to visu es noskatījos no augšas – no Triangula bastiona skatu laukuma. Skats bija ļoti jauks, apakšā zib skrituļotāji, klintī kāpj nākamie alpīnisti, Daugavas koši zilajos ūdeņos peld dažāda lieluma kuģi un kuģīši. SLB Dāmu kopas teātris FOTO Aina Gailīte Otrajā krastā Gaismas pils un gaisa baloni. Otro reizi 4. maijā notika virves vilkšana: labais krasts ar kreiso krastu. Uz asfalta izstiepta gara, gara kuģu tauva, tās centrs ir iezīmēts, un arī asfalts tika iezīmēts starptautisku tiesnešu klātbūtnē. Viss tika pārbaudīts un pārmērīts. Skanēja populāru cilvēku uzrunas. Tika uzkurinātas skatītāju emocijas. Tad no abām pusēm nāca dalībnieki – virves vilcēji (arī dāmas; komentētājs informēja, ka aizliegts piedalīties augstpapēžu kurpēs). Katrā pusē reģistrēti 70 dalībnieku. Šogad kreisajam krastam uzvaru kaldināt palīdzēja Rīgas mērs ar vietnieku. Spēkoties vajadzēja divas reizes, mainoties vietām. Kreisais krasts uzvarēja abas reizes – 19 un 9 sekundēs! Man gan labāk patīk teikt – rietumkrasts, es arī esmu no tā. Ceru, ka nākamgad rietumkrasts uzvarēs bez domnieku palīdzības, jo var tak pavisam drīz ievēlēt kādu dāmu! Pēc šādas izkustēšanās devos uz Sv. Pētera baznīcu – uz vīru koru koncertu. Labi, ka paspēju vismaz uz otro daļu. Vīru dziesma Latvijai – vīru kori Dziedonis un Tēvzeme. Brīnišķīgs repertuārs, bauda dvēselei pēdējā dziesma – Ēriks Ešenvalds (Anita Kārkliņa) Dvēseles dziesma! Klausītāju daudz, arī tūristi. Iznākot no baznīcas, bija jau vakars un arī mazliet vēsāks. Devos uz Brīvības pieminekli apskatīt Ziedu Latviju. Laukumā dzīva kustība, ļaudis stāv rindā, lai nofotografētos pie krāšņajiem ziediem. Es arī to izdarīju (bez rindas). Gaisa balonu vakara lidojuma fragmentus redzēju tikai no vilciena loga. Diena galā. Ļoti skaista, silta, pavasara diena ar zilām debesīm Bruņoto spēku pārstāvji liek ziedus pie Brīvības pieminekļa. Latvijas skolu pūtēju orķestru 1. vietas ieguvējs – Alūksnes Valsts Ģimnāzijas pūtēju orķestris, diriģents Sandors Līviņš. Dejotāji Vērmaņdārzā. un satraukumu un lepnumu sirdī par Latviju, par to, ka mēs varam nosargāt savas zemes neatkarību. Kāda tā būs, tas ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Aina Gailīte Laikrakstam „Latvietis“ FOTO Aina Gailīte FOTO Aina Gailīte FOTO Aina Gailīte Svētdien, 28. aprīlī, Sidnejas Latviešu biedrības (SLB) Dāmu kopas gadskārtējā sarīkojuma teātris Sidnejas Latviešu namā. Irēnas Sproģes skice Vakars ciemā, Ievas Eikenas iestudējumā. Izrādē piedalījās (fotogrāfijā no kreisās) Ināra Krūmiņa, Inese Rone, Ieva Eikena, Pēteris Kļaviņš, Ingrīda Rēbauma, Maruta Pogule un Annete Piersa (Pearce). Videoklips skatāms: http://www. youtube.com/watch?v=6HQgsZhlCIo FOTO Ojārs Greste
Trešdien, 2013. gada 8. maijā <strong>Laikraksts</strong> „Latvietis“ 7. lpp. Mācāmies vēsturi no lietām un lieciniekiem Monreālas latviešu atbalstīts konkurss Latvijā Pateicoties Monreālas Latviešu sabiedriskā Centra iniciatīvai un Vītolu Fonda vadītājas Vitas Diķes izdomai, Latvijā pagājušā gada nogalē radās fantastisks projekts. Kad Vitai Centrs izteica vēlēšanos kaut ko darīt Latvijā sakarā ar vēstures pētīšanu, viņai bija skaidrs, ko un kā darīt. Notika telefoniska un e-pastiska sazināšanās, un drīz vien no Monreālas Centra pārskaitīja 8 tūkstošus latu konkursa uzvarētāju balvām, bet Vītolu Fonda sapņu komanda ķērās pie darba. Uz Latvijas skolām no Liepājas līdz Daugavpilij, no Bauskas līdz Valkai aizgāja aicinājums 6.-8. klašu skolēniem piedalīties konkursā ar skanīgo nosaukumu Lietas – likteņu liecinieces. Šī konkursa nolūks bija jaunatnē veicināt patriotismu, veicināt jaunatnes interesi par Latvijas vēsturi un ieinteresēt savas ģimenes vēstures pētīšanā. Konkursā bija jāievēro vairāki noteikumi. Darbu nedrīkstēja pamatot uz jau publicētu informāciju, tai bija jābūt oriģinālai. Tagad, pēc konkursa beigām, jāsaka, ka tas rīkotājiem ir izdevies simtkārtīgi. No 90 Latvijas skolām visās Latvijas malās ienāca konkursam atbilstoši darbi. Tie bija gan no grupām, gan klasēm, gan arī vairumā individuāli paveikti ļoti interesanti darbi. Mērķis bija padziļināt jaunatnes interesi par Latvijas vēsturi un ieinteresēt savas ģimenes un tuvākās apkārtnes vēstures pētīšanā. Man, kā vienam no žūrijas dalībniekiem, bija izdevība iepazīties ar tiem visiem, un vērtēšanas procesā man kamols kaklā bija diezgan bieži, un atkal uzmācās jautājums: kāpēc tam visam tā bija jānotiek? Darbs žūrijā bija visgrūtākais darbs manā garajā mūžā, jo kā var pateikt, kurš darbs ir labākais, ja gandrīz visi bez izņēmuma ir labi. Tos gandrīz visus varētu saukt par pašu pirmo, un tādēļ bija ļoti grūti sarindot tos sākot ar vislabāko. Tikpat labi to kārtība varētu būt arī citāda. Žūrijas priekšsēdis bija V. Nollendorfs un pārējie locekļi – Vītolu Fonda dibinātājs V. Vītols, P. Bolšaitis, PPLA biroja vadītājs J. Andersons un vairāku paaudžu vēsturnieki – A. Rundzāns, bijušais Vītolu Fonda stipendiāts J. Vanags, I. Akmentiņa un arī es. Izrādījās, ka labākos divdesmit darbus bijām izvēlējušies gandrīz vienus un tos pašus tikai mazliet citādā kārtībā. 26. aprīlī Okupācijas muzeja pagaidu telpās notiek skolēnu apbalvošana. Interesantā kārtā konkurence ir bijusi vienreizēja, jo saskaitot punktus no visiem žūrijas locekļiem, rezultāti liecina, ka 3. vietu ar vienādu punktu skaitu ir guvuši trīs skolēni, un otrās vietas ieguvēji atkal ir divi. Pirmā rindā no kreisās: Astrīda Jansone, Jānis Vilciņš (3. vieta), Edgars Studens (2. vieta), Nils Nesters (1. vieta). Otrā rindā ar diplomu Madara Siliņa (2. vieta). Pārejie ir klašu uzvarētāji. Aiz Astrīdas Jansones ir Jānis Andersons (žurija) un trešā rindā pirmais no labās Vilis Vītols (žūrija). Aizmugurē visgarākais Juris Vanags (žūrija). Pirmā vietā ir viens, un rīkotāji par absolūti vislabāko darbu ir piešķīruši vienu superbalvu. To – 600 latu lielu balvu ir saņēmusi Lauma Umule no Limbažiem. Viņa savā darbā par likteņa liecinieka tēmu ir izvēlējusies galdu, kas gatavots Sibīrijā un pārvests uz Latviju. Stāsta varoņi – cilvēki ir viņas vecvecvecāki un vecvecāki. Stāsts sākas ar izsūtīšanu, ko viņa iepazinusi caur viņu vēstulēm. Viņa pastāsta, kā galds vēlāk Latvijā apvieno ģimeni ar citiem radiem, kas kara un okupācijas laiku pavadījusi rietumos. Vēl patika tas, kā Lauma šo dzimtas relikviju ir atjaunojusi, un tagad šis likteņa liecinieks tiek izmantos ģimenes saietos. Pirmās vietas un 500 latu balvas ieguvējs ir Nils Nesters no Jūrmalas, kurš ir veicis četras audio intervijas par savu vectēvu Arnoldu Buti. Beigās arī īsu video, kur pats stāsta, kā un ko darījis, lai rādītu sava vectēva dzīves stāstu. Pēc vectēva nāves 2004. gadā atrastā vēstule ir Nīla darba pamatā. Man viņa darbs likās interesants ar to, ka ir lietojis daudz fotogrāfiju un pie tām licis sīkākus paskaidrojumus. Vēlāk tekstā redzams, ka darbs viņu tiešām ir interesējis. Madara Siliņa no Cēsīm ir viena no 2. vietas un 350 latu balvas saņēmējām un stāsta par vectēvu Jāni Edvīnu Knāķi Noriļskā un viņa rokdarbiem tur. Tie ir nazis, ko no apaļa papīra griežamā var pārvērst duncim līdzīgā darba rīkā, dokumentu maciņš un medaljons māsas fotogrāfijai. Viņas teksts ir saistošs, labā latviešu valodā un satur daudz informācijas un viņas pašas vārdos. Viņa ir sīki uzrakstījusi vectēva biogrāfiju un arī izsūtīšanas iemeslu. Savā darbā ir parādījusi mīlestību un cieņu pret vectēvu. Viņai līdzas otro vietu ieņem Egdars Studens no Kandavas un savā darbā ir ielicis 2 audio intervijas ar savu vectēvu Vitautu par viņa tēvu Verneru Balodi, kurš bijis viesmīlis Oto Švarca restorānā. Man patīk jautājumi, ko Edgars uzstāda savam vectēvam, un kā to vēlāk parāda prezentācijā ar savu tekstu un fotogrāfijām. Interesanta ir viņa priekšmeta – Vecvectēva platmales – izvēle. Darba beigās Edgars vēl ir parādījis savas dzimtas koku. Trešo vietu dala un katrs saņem 250 latu balvu Jānis Vilciņš no Amatas, Reinis Eiduks no Pļaviņām un Jeļena Sušinska no Brocēniem. Jānis Vilciņš stāsta par viņa vectēvu Jāni Maču. Prezentācijā ir audio intervija ar vienu radinieci, kas stāsta par apstākļiem raktuvēs un viena video intervija par izvesto apstākļiem lopu vagonos. Stāsts ietver viņa dzīvi brīvā Latvijā, izsūtījuma laikā un tad arī atgriešanos un dzīvi dzimtenē. Man interesants likās tas, ka Jānis ar savu tēti 2010. gadā ir aizbraukuši uz Vorkutsku, lai redzētu vietu, kur vectēvs pavadījis vairākus nelaimīgus gadus. Jeļena Sušinska prezentāciju sāk ar sava vectēva – leģionāra Arņa Smona vārdiem: „Jādzīvo tā, lai tevi pieminētu.“ Par priekšmetu viņa izvēlējusies viņa tehnisko rokas grāmatiņu un albumu. Tos viņa sīki apraksta un parāda, ko tie vectēvam ir nozīmējuši. Stāstam viņa pievienojusi vairākus vectēva dzejoļus, kas man tiešām likās labi un ievērības cienīgi. It sevišķi man patika tas par kauju Ziemsvētkos. Ir redzams, ka meitene darbā ir ielikusi daudz darba un pūļu. Visinteresantākais trešās vietas darbs man liekas tas, ko izveidojis Reinis Eiduks. Lai gan manos pirmajos desmit viņš nemaz nebija ierindots, tagad, tos atkal pārlasot, man jau secība Turpinājums 10. lpp. FOTO Matīss Kaža
Page 1 and 2: Laikraksts LATVIETISwww.laikraksts.
Page 3 and 4: Trešdien, 2013. gada 8. maijā Lai
Page 5: Trešdien, 2013. gada 8. maijā Lai

Laikraksts "Latvietis" 256

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?