EkspertÄ«ze par darbinieku atbilstÄ«bu darba tirgum pÄc izglÄ«tÄ«bas valstÄ« ...
EkspertÄ«ze par darbinieku atbilstÄ«bu darba tirgum pÄc izglÄ«tÄ«bas valstÄ« ...
EkspertÄ«ze par darbinieku atbilstÄ«bu darba tirgum pÄc izglÄ«tÄ«bas valstÄ« ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
27<br />
14000<br />
12000<br />
10000<br />
8000<br />
6000<br />
4000<br />
2000<br />
0<br />
Rīgas reģions (Rīga) Pierīgas reģions Vidzemes reģions Kurzemes reģions Zemgales reģions Latgales reģions<br />
2005 2006 2007 2008 2009 2010<br />
14. attēls. Brīvo <strong>darba</strong> vietu sadalījums pa statistiskiem reģioniem, vietas.<br />
Avots: CSP.<br />
2.2. Profesijas, kurās biežāk zaudē darbu<br />
Profesijas, kurās biežāk zaudē darbu var novērtēt pēc bezdarbniekus raksturojošiem<br />
datiem (Valsts Nodarbinātības dienesta un Latvijas Statistikas dati).<br />
2008. – 2009. gadā bezdarbnieki pēc pēdējās nodarbošanās sadalījās šādi –<br />
palīgstrādnieki, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, apkopējs, automobīļu vadītājs,<br />
sētnieks, apsargs, pavārs, celtnieks, pārdevēja konsultants, krāvējs (roku darbs).<br />
Bezdarbnieka portrets, konkrētā brīža vērtējumā, pēc NVA datiem 2010. gada beigās bija<br />
šāds (Egle, 2011):<br />
- 12% bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību, 70% no tiem ir sievietes, visvairāk<br />
ekonomisti, juristi, skolotāji,<br />
- 28% bezdarbnieku ir ar vidējo izglītību, 56% no tām ir sievietes, visvairāk<br />
traktoristi, pavāri, pārdevēji,<br />
- 36% ar profesionālo vidējo izglītību, 51% no tiem sievietes, visvairāk traktoristi,<br />
pavāri, šuvējas,<br />
- 55% ir ilgstošie bezdarbnieki.<br />
Ilgtermiņā visvairāk bezdarbnieku ir profesionālā izglītība (ne mazāk kā 36% no kopējā<br />
bezdarbnieku skaita) un vispārīgā vidējā izglītība (ne mazāk kā 27,6% no bezdarbnieku<br />
kopskaita). Bezdarbnieku ar augstāko izglītību īpatsvars ir pieaudzis no 9,7% 2006. gadā<br />
līdz 14,5% 2009. gadā (saistīts ar taupības pasākumiem valsts sektorā) un nedaudz<br />
samazinājās līdz 13,2% 2010. gada jūnijā un 12% 2010. gada beigās.<br />
Profesiju iekļaušanos bez<strong>darba</strong> skarto profesiju kopā rada ne tikai speciālistu<br />
pārprodukcija, bet arī izglītošanas kvalitāte. Piemēram, ekonomiskā izglītība, tāpat kā
Change language