EkspertÄ«ze par darbinieku atbilstÄ«bu darba tirgum pÄc izglÄ«tÄ«bas valstÄ« ...
EkspertÄ«ze par darbinieku atbilstÄ«bu darba tirgum pÄc izglÄ«tÄ«bas valstÄ« ...
EkspertÄ«ze par darbinieku atbilstÄ«bu darba tirgum pÄc izglÄ«tÄ«bas valstÄ« ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
37<br />
ietekmē atšķirība „viena kursa” perioda ilgumā), bet ir stabila. Pēdējos gados proporcija<br />
ir nedaudz uzlabojusies. Proporciju šādā veidā nevar noteikt pēdējiem diviem gadiem.<br />
50000<br />
120<br />
45000<br />
40000<br />
100<br />
35000<br />
80<br />
30000<br />
25000<br />
60<br />
20000<br />
15000<br />
40<br />
10000<br />
20<br />
5000<br />
0<br />
1990/91<br />
1991/92<br />
1992/93<br />
1993/94<br />
1994/95<br />
1995/96<br />
1996/97<br />
1997/98<br />
1998/99<br />
1999/2000<br />
2000/01<br />
2001/02<br />
2002/03<br />
2003/04<br />
2004/05<br />
2005/06<br />
2006/07<br />
2007/08<br />
2008/09<br />
2009/10<br />
2010/11<br />
0<br />
Uzņemti studenti Ieguvuši grādu/kvalifikāciju Beigušo skaits pret uzņemto skaitu "vienā kursā" (ar 3 gadu nobīdi)<br />
20. attēls. Latvijas augstskolās un koledžās uzņemto un beigušo studentu skaits.<br />
Avots: CSP.<br />
ES 2020 stratēģijā nospraustais mērķis augstākajā izglītībā, ko pieņēmusi arī Latvija, ir<br />
panākt, ka vismaz 40% jaunākās paaudzes (30-34 gadi) iedzīvotājiem ir augstākā<br />
izglītība. Latvijā 2009. gadā (pirms 2011. gada tautas skaitīšanas) augstākā izglītība bija<br />
30% iedzīvotāju. Tā kā tautas skaitīšanas rezultāti nav zināmi, precīza proporcija nav<br />
zināma, taču ir skaidrs, ka augstāko izglītību beigušo pieplūdums tautsaimniecībā<br />
tuvākajos divos gados būs vismaz <strong>par</strong> ceturtdaļu mazāks kā iepriekš.<br />
2010./11. mācību gadā 59% no vidusskolu beigušajiem iestājās augstākajās mācību<br />
iestādēs - augstskolās un koledžās (Izglītības iestādes ..., 2011). 2010./11. mācību gadā<br />
Latvijā bija 58 augstākās izglītības iestādes, kurās mācības uzsāka 103,9 tūkst studentu<br />
(Izglītības iestādes ..., 2011).<br />
2010. gadā mācību iestādi ar akadēmisko grādu vai kvalifikāciju bija beiguši 26,5 tūkst<br />
absolventu (<strong>par</strong> 2% vairāk kā gadu iepriekš) (Izglītības iestādes ..., 2011).<br />
Augstskolās un koledžās mācās vairāk sieviešu (2010./11. mācību gada sākumā 63,4<br />
tūkst. sieviešu un 40,4 tūkst. vīriešu) un arī beidz vairāk sieviešu kā vīriešu (71,4% no<br />
beidzējiem ir sievietes un 28,6% ir vīrieši). Arī doktorantūru beidz vairāk sieviešu kā<br />
vīriešu (attiecīgi 59,8% un 40,2%) (Izglītības iestādes ..., 2011).<br />
21. attēlā <strong>par</strong>ādīts studentu sadalījums pa galvenajiem studiju virzieniem. Noturīgi<br />
visvairāk studējošo ir studiju virzienā sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības<br />
(vislielākā daļa studējošo skaitā).
Change language