EkspertÄ«ze par darbinieku atbilstÄ«bu darba tirgum pÄc izglÄ«tÄ«bas valstÄ« ...
EkspertÄ«ze par darbinieku atbilstÄ«bu darba tirgum pÄc izglÄ«tÄ«bas valstÄ« ...
EkspertÄ«ze par darbinieku atbilstÄ«bu darba tirgum pÄc izglÄ«tÄ«bas valstÄ« ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
5<br />
Apkopojošie secinājumi<br />
Neatkarīgi no oficiālās terminoloģijas un izglītības sistēmas organizācijas, šajā pētījumā<br />
ar jēdzienu „profesionālā izglītība” saprasta vidējā profesionālā izglītība, un ar jēdzienu<br />
„augstākā izglītība” saprasta augstākā profesionālā un augstākā akadēmiskā izglītība.<br />
Cilvēka sekmes <strong>darba</strong> tirgū, mūsdienās vairāk kā iepriekš, ietekmē spēja orientēties<br />
notiekošajā un pielāgoties, patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas papildus iegūtajai formālajai<br />
izglītībai.<br />
Tāpēc, <strong>darba</strong>spēka atbilstība <strong>darba</strong> <strong>tirgum</strong> pēc izglītības jāvērtē ne tik daudz pēc<br />
formālas, kvantitatīvas pieprasījuma un piedāvājuma atbilstības, cik pēc kvalitatīvas<br />
atbilstības, ko raksturo izglītības dotās spējas katram strādāt gribētājam pielāgoties <strong>darba</strong><br />
<strong>tirgum</strong> un tautsaimniecības iespējas izmantot izglītības radīto potenciālu.<br />
Darbaspēka atbilstība pēc izglītības ir stāvoklis, kas veidojas visas cilvēka dzīves laikā<br />
izglītošanās un karjeras vadības procesā, tāpēc tas jāvērtē dinamiskā un daudzpusīgā<br />
skatījumā.<br />
Plašākā skatījumā <strong>darba</strong> tirgu veido gan darbinieki, gan arī <strong>darba</strong> devēji (valsts<br />
organizācijas un uzņēmēji) un pašnodarbinātie, tāpēc jāvērtē izglītības devums ne tikai<br />
<strong>darba</strong> ņēmēju, bet arī <strong>darba</strong> devēju veidošanās aspektā.<br />
Izglītības sistēmas piedāvājums ir plašs un daudzpusīgs, izglītības pieejamība ir laba,<br />
tomēr ir tendence, ka vispārējās izglītības kvalitāte pasliktinās un augstākā izglītība<br />
aizstāj vidējo profesionālo izglītību, mazinot izglītības efektivitāti.<br />
Īstenojot Eiropa 2020 mērķus un iecerētās reformas, tautsaimniecībai pieejamo augstāko<br />
izglītību ieguvušo speciālistu skaita proporcija pret iedzīvotāju skaitu paaugstināsies,<br />
turpretī skaits būs atkarīgs no demogrāfiskajām tendencēm, tām turpinoties kā pašlaik,<br />
izglītoto cilvēku skaits tuvākajā laikā samazināsies vismaz <strong>par</strong> ceturtdaļu.<br />
Visās profesionālās izglītības sistēmās (vidējā un augstākā) pastāv liels skaits studiju<br />
programmu un profesiju standartu, kas liecina <strong>par</strong> vāju izglītības <strong>darba</strong> koordināciju un<br />
nevajadzīgu sadrumstalotību.<br />
Izglītības sistēma atrodas nepārtrauktā reformu procesā, kas reformām raksturīgās<br />
nenoteiktības dēļ traucē kvalitatīvus uzlabojumus.<br />
Reformu mērķis ir novērst izglītības institucionālo un saturisko sadrumstalotību, un<br />
uzlabot tās kvalitāti, uzlabot sasaisti ar tautsaimniecības pieprasījumu un stiprināt<br />
inovatīvo darbību.<br />
Reformu galvenie iemesli nebūtu iestājušies, ja līdz šim godprātīgi būtu veikts valsts<br />
kvalitātes uzraudzības darbs - institūciju un programmu licencēšana un akreditēšana,<br />
pieprasot augstus kvalitātes standartus katrai no jauna nodibinātai institūcijai un studiju<br />
programmai.<br />
Reformu nepieciešamību profesionālās un augstākās izglītības sistēmās var mazināt vai<br />
pilnībā aizstāt atbildīgāka izglītības koordinācija, rūpīgi izvērtējot katras nākošās valsts<br />
izglītības un zinātnes institūcijas dibināšanu un jaunu izglītības programmas atvēršanu.
Change language