EkspertÄ«ze par darbinieku atbilstÄ«bu darba tirgum pÄc izglÄ«tÄ«bas valstÄ« ...
EkspertÄ«ze par darbinieku atbilstÄ«bu darba tirgum pÄc izglÄ«tÄ«bas valstÄ« ...
EkspertÄ«ze par darbinieku atbilstÄ«bu darba tirgum pÄc izglÄ«tÄ«bas valstÄ« ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
28<br />
svešvalodu zināšanas un dzimtās valodas prasmes ir uzskatāma <strong>par</strong> dzīves izglītību, kas<br />
ļauj būt gan <strong>darba</strong> ņēmējam, gan <strong>darba</strong> devējam.<br />
Vērtējums<br />
Latvijā regulāri tiek veikti pētījumi, lai noskaidrotu speciālistu pieprasījumu atbilstoši<br />
profesiju klasifikācijai, ir izstrādāta <strong>darba</strong>spēka pieprasījuma prognozēšanas sistēma.<br />
Darbaspēka vajadzība pamatota ar esošo tautsaimniecības pieprasījumu un uz tā balstītām<br />
prognozēm.<br />
Visvairāk nodarbināto 2005. gadā bija profesiju pamatgrupā „Kvalificēti strādnieki un<br />
amatnieki” un „Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki”. Profesiju grupā „Kolektīvie<br />
vadītāji” Latvijā nodarbināti 32 tūkstoši <strong>darbinieku</strong>.<br />
Akūto <strong>darbinieku</strong> pieprasījumu raksturo dati <strong>par</strong> brīvām darbvietām. Brīvo darbvietu<br />
piedāvājums ir neliels, nepārsniedz 20 tūkstošus.<br />
Visvairāk brīvas darbvietas ir Rīgas reģionā. Brīvo darbvietu skaita dinamika reģionos ir<br />
līdzīga.<br />
Kopš 2005. gada visvairāk meklētās profesijas ir otrajā profesiju pamatgrupā „Vecākie<br />
speciālisti” un trešajā pamatgrupā „Speciālisti”. Salīdzinoši vairāk visos gados tiek<br />
meklēti speciālisti piektajā pamatgrupā „Pakalpojumi, tirdzniecības darbinieki”. 2009. -<br />
2006. – 2008. gadā, kad ekonomiskā attīstība bija labāka, visvairāk vajadzīgi bija septītās<br />
pamatgrupas „Kvalificēti strādnieki un amatnieki” speciālisti.<br />
Brīvo darbvietu piedāvājums ir neliels sestajā profesiju pamatgrupā „Kvalificēti<br />
lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieki”.<br />
Bez<strong>darba</strong> statistika nepārprotami liecina, ka <strong>par</strong> bezdarbnieku visvieglāk kļūt personām,<br />
kurām ir profesionālā izglītība vai vidējā vispārējā izglītība, un darbu vieglāk atrod<br />
personas ar augstāko izglītību, bet tas nenozīmē, ka šādām personām vienmēr izdodas<br />
atrast darbu atbilstoši savai profesijai un iegūtajai izglītībai.<br />
No otras puses, profesijas iespējas <strong>darba</strong> tirgū raksturo arī <strong>darba</strong> tirgus vai tā<br />
paplašinājuma lielums, ko raksturo nozares daļa IKP un brīvo darbvietu izvietojums<br />
nozarē.
Change language